Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_19-seq284> ?p ?o. }

• 1994_05_19-seq284 type Speech.
• 1994_05_19-seq284 number "284".
• 1994_05_19-seq284 date "1994-05-19".
• 1994_05_19-seq284 isPartOf 1994_05_19.
• 1994_05_19-seq284 spokenAs 90.
• 1994_05_19-seq284 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu šai brīdī atcerēties tos notikumus, kā tas notika, ka mēs ieguvām savu brīvību. Toreiz pirmie brīvības asni nāca no Helsinku savienības puses, no Luterāņu mācītāju atdzimšanas un atbrīvošanās kustības un tas viss, kas mūsu valstī mūsu zemē notika, patiesi izskatījās pēc brīnuma. Un pat tie cilvēki, kuri citos apstākļos sacīja, ka viņi ir ateistu, ka viņi Dievam netic, nāca uz dievnamiem, lūdz Dievu. Un es domāju, tā bija viena liela varena tautas lūgšana, kura šo brīnumu izcīnīja, brīnumu, mūsu brīvību. Un tad es gribu jums atgādināt, ka mūsu Satversmes preambula diemžēl nesākas ar vārdiem: pateicoties Dievam par dāvāto brīvību, jo mēs nenobalsojām par šo Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikumu. Atliek domāt, ka mēs esam diezgan nepateicīga tauta, tas tā vairāk ievadam. Šodien citu starpā mēs skatīsim arī likumu par politiski represētās personas statusu. Proti, mēs spriedīsim par to, ka tādai personai, kas ir politiski represēta ir īpašas tiesības Latvijas valstī, īpašas priekšrocības un īpaša cerība sagaidīt pretimnākšanu. Es gribu teikt, ka tāda politiski represēta persona ir mūsu kristīgā baznīca. Ar vārdiem "kristīgā baznīca" es saprotu tās baznīcas, kā Pareizticīgo, Vecticībnieku, Luterāņu, Romas katoļu, Baptistu, Septītās dienas adventistu un Pentakostu kristīgās baznīcas, kuras cieta, kuras tapa represētas Padomju varas laikā. Tātad šīm baznīcām ir tiesības sagaidīt kaut kādu atvieglojumus, kaut kādu pretimnākšanu, kaut kādu īpašu attieksmi no mūsu valsts un no mūsu sabiedrības. Jūs jau paši vēl labi atceraties, kas notika šajos Padomju varas gados. Ka nebija lielāka ienaidnieka Padomju varai par to spēku, kas runāja par brīvību un svētie raksti saka tā: kur Dieva gars, tur brīvība. To komunisti, padomju vara saprata īpaši, tāpēc baznīca tika vajāta principā. Vai jūs atceraties, ka patiesībā mūsu tautas atdzimšana sākās ar to, ka tika atzīts vārds "žēlsirdība", ka tika skaļi atļauts izrunāt vārdu "Dievs" ar lielo burtu. Un atcerieties cik apjukuši un cik varbūt nezinoši mēs visi bijām to daudzo jauno patiesību priekšā, kuras mums atvēra baznīca, iznākdami no represijām no lielā mērā no pagrīdes, tāpēc es domāju tā, ka mūsu kristīgajai baznīcai, abi šie vārdi rakstāmi ar lielo burtu, ir īpaši atvieglojumi un īpašas tiesības iepretīm tām baznīcām, kas ir šeit ienākušas nesen. Par kuru lojalitāti un par kuru draudzīgumu mūsu valstī, un galvenais par draudzīgumu mūsu brīvībai mēs nevaram būt īsti droši. Tāpēc tieši šajā nozīmē un šajā aspektā es šo likumu, ko mēs šobrīd apspriežam, visnotaļ atbalstu un uzskatu par ļoti nepieciešamu. Otrs jautājums. Jā, tā tas ir, ka sektas mūsu tautas mentalitātēs svešas reliģijas ienāk Latvijā. Ko darīt? Es domāju, ka daudzi no jums, cienījamie deputāti, domā par to, ka varbūt, ka ir tā, ka vienkāršāk un mums visiem izdevīgāk un arī kristīgāk ir ne tik daudz ar likumu palīdzību likt kāju priekšā katrai nelaimīgai sektai, kas šeit ir atnākusi. Protams, nekādā gadījumā neveicinot viņu darbību, un tomēr arī pret viņām tik ļoti necīnoties, bet darīt otru lietu, proti, visiem spēkiem, likumiski balstīt, stiprināt un uzturēt tās baznīcas, kuras es dēvēju par Latvijas kristīgajām baznīcām jeb kristīgo baznīcu. Proti, atdot laikus visus īpašumus, kurus kristīgajai baznīcai vēl joprojām nav atdoti. Palīdzēt apsaimniekot šos īpašumus, lai mūsu kristīgā baznīca brīžiem nejustos kā pelnrušķīte daudzo bagāto sektu priekšā. Caur likumdošanu un arī caur vienkāršu attieksmi, ikdienas attieksmi, ierēdņu attieksmi darīt visu, lai mūsu baznīca kristīgā baznīca kļūtu stiprāka un jūs taču būsiet pamanījuši, ka šīs sektas un svešās reliģijas ieviešas tur, kur varbūt mūsu draudzes nav īsti stipras, kur varbūt baznīca vēl mokās padomju varas izraisītajā mazvērtības kompleksā, kur ir grūtības draudzes dzīvei saskaroties varbūt ar pašvaldībām, ar vietējo varu. Tādu es uzskatu par galveno uzsvaru šajā likumā, proti, visiem spēkiem, visiem iespējamiem likumiskiem līdzekļiem balstīt mūsu kriztīgo baznīcu. Gribētu arī runāt īpaši par 7. pantu, par kuru, kā redzams, mēs runāsim šodien, un galvenais, vēl runāsim otrajā un trešajā lasījumā, jo kristīgā izglītība un izglītība vispār Latvijā šobrīd ir ļoti svarīga. Proti, es noteikti esmu par to, ka šādam teikumam viscaur konceptuālam teikumam, šajā likumā ir jābūt. Bet sīkāks skaidrojums un dalījums neapšaubāmi varētu būt Izglītības likumā. Kāpēc? Šajā brīdī es vairāk runāju kā Kristīgo demokrātu frakcijas pārstāve, proti, runa ir par to, ka mums vispār ir nepieciešamība pēc eiropeiskas kultūras un pēc eiropeiskas informācijas. Mēs esam ļoti tālu, lai mums būtu skaidrs, kas tad īsti ir kristīgā vēsts un kristīgā baznīca. Taču šajā brīdī es gribētu teikt arī kādus vārdus gluži personiski un izteikt savu personisko viedokli. Es domāju tā: ka šajā likumā, kā jūs redziet, ir dotalternatīva vai nu kristīgā izglītība vai ētikas mācība. Šīs divas. Varētu varbūt klasi dalīt uz pusēm. Viena klases pus gribētu mācīties vienu priekšmetu, otra - otru, tās ir tā sakot, tālākas nākotne jautājums par ko mēs diskutēsim, bet es esmu pārliecināta, un tāda ir mana personiskā pārliecība, ka starpkonfesionālas kristīgās izglītības nav. Varbūt ir iespējams starpkonfesionāla kristīgā izglītība pirmajās klasēs, kamēr skolotājs un arī audzēkņi neiedziļinās pārāk dziļi kristīgajos jautājumos un teoloģiskajās lietās. Līdz ko mēs kaut nedaudz dziļāk skaram jautājumus par, piemēram, par svēto vakarēdienu, par kristību, par trīsvienības izpratni, tūlīt nāk līdz neapšaubāms konfesionālisms no kura nevar izbēgt. Un es atkal uzsveu tās ir manas domas, es nesaprotu kāpēc gan nevarētu būt šāds visnotaļ konfesionālisms un to varētu izvērtēt gan vecāki, gan skolas vadība, kādai konfesijai tad būtu jāmāca bērniem šī kristīgā ticības mācība. Otrs jautājums par ētiku. Man izbrīna tāds jautājums ka tiek runāts par ētiku kā par laicīgu mācību. Ētika tāpat kā filozofija ir ļoti daudzveidīga un tur šīs mācības saturs ir iespējams visdažādākais. Ir gan Romas laika ētika, ir vecās derības ētika un ir kristīgā ētika, kas ir visas Eiropas kultūras un vispār mūsdienīga cilvēka attiecību izpratnes un regulētājs faktors. Un tāpēc es noteikti iesniegšu labojumu šajā, tieši šajā punktā, proti, nevis bērniem būtu jāmācās vienkārša ētika, bet kristīgā ētika. Kopumā es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt un neapšaubāmi tur ir pietiekami daudz vietu, kuras būtu palabojamas, kuras būtu pārveidojamas, kuras būtu, varbūt, kaut kā citādi traktējamas, bet kopumā šo likumu aicinu pirmajā lasījumā pieņemt. Paldies par uzmanību.".
• 1994_05_19-seq284 language "lv".
• 1994_05_19-seq284 speaker Aida_Predele-1950.
• 1994_05_19-seq284 mentions Q211.
• 1994_05_19-seq284 mentions Q193089.
• 1994_05_19-seq284 mentions Q1757.
• 1994_05_19-seq284 mentions Q220.
• 1994_05_19-seq284 mentions Q75809.
• 1994_05_19-seq284 mentions Q104319.