Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_19-seq280> ?p ?o. }

• 1994_05_19-seq280 type Speech.
• 1994_05_19-seq280 number "280".
• 1994_05_19-seq280 date "1994-05-19".
• 1994_05_19-seq280 isPartOf 1994_05_19.
• 1994_05_19-seq280 spokenAs 77.
• 1994_05_19-seq280 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Pirms sākt ziņojumu par reliģisko organizāciju likuma konceptu, es gribētu sākt to ar trim atkāpēm jeb sentencēm. Pirmā. Es pateicos visiem deputātiem par balsojumu rudenī, ar kuru jūs atļāvāt man strādāt 8 mēnešus reliģijas lietu nodaļā. Ja toreiz man šķita, ka es šo sfēru pārzinu kaut cik teorētiski, tad tagad man šķiet, ka es to pārvaldu arī kaut cik praktiski. Bet es ar to gribu teikt, ka likumprojekts tiek gatavots nevis kādam ierēdnim un ne konkrēti man, jo, kā es "Neatkarīgās Cīņas" Prēdeles kundzes rediģētajā lapā rakstīju rudenī, līdz ko likumprojekts tiek pieņemts un es ceru, ka tā tas arī būs, es šo posteni atstāju. Tāpēc tas nav ierēdņa vai ierēdņa kandidāta mēģinājums sagatavot sev vēlamu likumu. Otrais. Es gribētu ar Berklava kunga atļauju šodien pat saņemt un dzirdēt viņa nostāju pret šo likumprojektu. Berklava kungs izteicās, ka neesmu nekāds īsti liels ticīgais, baznīcā neeju, bet šo likumprojektu aizstāvu visā pilnībā, jo viņš kaut cik regulē valsts garīgo sfēru no valsts viedokļa, no valsts interešu viedokļa. Un trešais. Godātie kolēģi, es gribētu akcentēt sekojošu domu. Attiecībā pret šo Saeimu un pret šo Saeimas sastāvu šis likumprojekts ir ļoti apolitisks. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs, par cik Kārtības rullis to neaizliedz, izgājām visas frakcijas un vairākas komisijas un katrā frakcijā un tajos komisijās, kurās mēs bijām, bija par, bija iebildumi un bija pretenzijas. Tāpēc šis nav partiju likums, šis nav politisku spēļu likums, tas ir valsts garīgās stabilitātes likums, kurā, man gribas cerēt, visas frakcijas un partijas ir ieinteresētas vienādi. Godātie kolēģi! Pārlasot uzmanīgi šo konceptu, kurā es saprotu, ka no juridiskās terminoloģijas viedokļa var daudz ko pielabot, es gribētu akcentēt to, ka šobrīd varbūt, ka mēs pie šī likumprojekta tā padomājam - vai mēs, likumdevēji, Latviju pārvēršam par zināma veida Bābeli, par caurstaigājamu vietu, par visatļautības zemi, kur nāk un rīkojas kā kam ienāk prātā no Ķīnas, Japānas vai vēl no kaut kurienes, vai arī likumdevējs kaut cik skatīsies, lai šajā sfērā būtu kaut kāda kārtība, jo tas ir lielā mērā valsts uzdevums - skatīties, kas notiek valstī jebkurā sfērā. Man ir ļoti patīkami, ka Silāra kungs ceļot priekšā savā laikā Operatīvās darbības likumu, un vēl patīkamāk, ka mums nebija pirms tam iepriekšēju sarunu, cēla priekšā jautājumu, ka operatīvās darbības realizācijas gaitā ir jāraugās arī šī sfēra, jo diemžēl uz atsevišķu reliģisku organizāciju darbības fona ir jau izveidojušies nopietni krimināli. Es neaizkavēšu pārāk uzmanību, bet acīmredzot būsu spiests citēt un runāt ar faktiem vēlāk. Kas ir konceptuāls šajā priekšā stādāmajā likuma projektā, kurš zināmā mērā ir iepriekšējā likuma vai spēkā esošā likuma "Par juridiskajām organizācijām" turpinājums vai sakārtotība. Pirmkārt, tagad neamalizēsim pa pantiem, tas ir otrā lasījuma jautājums. Bet es tomēr gribētu, lai būtu vieglāk sekot, tās domas, kuras es runāšu, arī nosaukt pantus par kuriem tur ir runa. Reliģiskās savienības var dibināt ne mazāk kā 10 draudzes. Šķiet, kur ir kāds, teiksim, kas te ir būtisks? Būtisks, kolēģi, ie tas, ka iepriekšējais likums nenosaka cik draudzes var dibināt reliģisku savienību. (Reliģiskā savienība) mēs iekaviņas liekam un tā tas ir likumdošanā pieņemts - baznīca. Pēc līdšinējās likumdošanas var sanākt, ka baznīcu var izveidot arī divas draudzes. Tad mums Latvijā var rasties pēc kāda laika simtiem, bet ja 10 draudzes, kur ir nevis 30 cilvēki, bet simtos cilvēku, tad tas jau ir nopietns spēks. Tātad šī reliģiskā organizācija savā darbībā ir ielaidusi saknes, kļuvusi kaut cik populāra, cilvēki tai seko un valstij nav nekāda pamata tai likt kaut kādus šķēršlus. Godātie kolēģi, gribu lai jūs pklausaties uzmanīgi sekojošo pie šīs pašas tēzes. Pēdējā laikā Saeimā ir ārkārtīgi daudz griezušies Krišnas apziņas biedrības aktīvisti un mēģinājuši oponēt likumam, likuma projektam. Viņi ir apgājuši daudz un dažādas instances. Man absolūti nav neviena iebilduma no kaut kāda konfesionāla viedokļa pret šo organizāciju, taču tad, kad tā nāca beidzot pie manis deputātu pieņemšanas laikā, un es prasīju: "Nu pasakiet īsti, kas jūs neapmierina?" Viņi tad pateica skaidri un gaiši" "Mūs apmierina viss. Mūs neapmierina tikai tas, ka tikai reliģiskās savienības var dibināt universitātes un augstskolas. Viņiem Latvijā ir viena draudze reģistrēta. Viņi prasa. Atļaujiet mums nodinbināt augstskolu šeit Krišnas apziņas biedrības augstskolu, likums būs labs, mēs neko vairāk neteiksim. " Man ir jautājums sev un jums: Vai Latvijas valstij vajag uz to iet? Austrumeiropas centru veidot. Krišnas apziņas biedrības Austrumeiropas centru šeit? Ja mēs zinām, ka Austrumeiropā citur, mums likumdošana ir liberālāka, es esmu iepazinies ar vairāku valstu likumdošanu šajā sfērā un man ir jautājums: vai tas valstij ir vajadzīgs? Bet tas, lūk, ier vienīgais, ko vajag. Vai Latvijai vajag, ka viena Latvijas neraksturīga reliģiska organizācija veido augstskolu, kuru apgādā, ja tā var teikt, ar kadriem visu NVS un Austrumeiropu. Teikšu vēl vairāk. Baltkrievijas republika ir griezusies pie mūsu Reliģijas lietu nodaļas ar zināmiem, maigi izsakoties, protestiem, kāpēc mēs esam tik liberāli? Jo tur viņus tiesā. Es nedomāju, ka mums ir jāaiziet līdz tiesāšanai un mums arī nav pamata uz to šodien, bet radīt šo īpaši priviliģēto stāvokli Latvijai neraksturīgai organizācijai, kādas nav citās Eiropas valstīs, es nedomāju, ka Latvijas valstij tas ir vajadzīgs. Nākošais. Godātie kolēģi, 6. pants par kuru bija daudzas diskusijas iepriekšējā apspriešanā, kuru mēs veicām frakcijās un komisijās, 6. pants. "Reliģijas lietu konstultatīvā padome". Kas notiek tur, kur nav šo pastāvīgo valsts un reliģisko organizāciju kontaktēšanās? Šīs pastāvīgās kontakltēšanās? Mēs ļoti labi redzam pēc Krievijas un Ukrainas piemēra. Sākotnēji atļāva visu, kas vien nāk. Vienalga kas, un tad, kad redzēja, ka aiziet līdz draudiem, līdz masu pašsadedzināšanās draudiem, tad nekas cits neatlika kā aizliegt. Bet arī tas nav demokrātiski, arī tas nav Eiropas ceļš. Mums ir jāatrod šis Zālamana lēmums, kur tālredzīgi raugoties, atturoties gan no visatļautības, gan no represijām, ir jāatrod tas stabilais ceļš, kurā šeit tomēr būs kārtība. Godātie kolēģi, es varu pateikt, konsultatīvā padomes strādā jau četrus gadus. Man jāsaka, ka arī šoreiz nebūs par lieku teikt paldies Itai Kozakēvičai savā laikā, kura, pareizāk ne kura, bet pēc kuras iniciatīvas Augstākā padome šo Konsultatīvo padomi nodibināja un mēs esam spējuši izvairīties no galējībām, kādas kaimiņu valstīs jau ir redzamas gandrīz visās. Pat tādā valstī kā Lietuvā. Es vēlāk minēšu. Jo tur nav šīs institūcijas ar ko pastāvīgi kontaktēties likumdevējam un augstākai izpildvarai. Godātie kolēģi, Konsultatīvā padome strādā un konsensusa principa. Mēs gribam, lai Konsultatīvajā padomē tiktu pārstāvētas vēsturiskās baznīcas. Krišnas apziņas biedrība, Bahalau un citi prasa, lai pārstāvētas tiktu visas reģistrētās. Latvijā ir reģistrētas 830 draudzes. Tādā veidā Konsultatīvā padome, ejot pēc šādas prasības, zaudē jebkādu jēgu. Mēs sakām - vēsturiskās. Žēl, ka šeit nav deputāts Tupesis ar kuru mums bija draudzīgas, nopietnas diskusijas, un viņš teioca: "Jā, bet tur dievturu nav!" Dievturu sakarā. Es zinu, ka te ir cilvēki, ir kolēģi, kurus tas interesē, es varu teikt sekojoši: ne komisijai, ne darba grupai ne arī Konsultatīvajai padomei nav nekādu iebildumu, jo būtu muļķīgi dievturus neuzskatīt par Latvijas vēsturisku konfesiju. Ja tā var teikt pilnīgi atklāti, es pateikšu tā kā tas ir. Viņi bija Konsultatīvajā padomē un aizsaulē aizgājušais Detlava kungs bija, sprieda ļoti draudzīgi, ļoti lojāli un nebija nekādu problēmu. Ir cits jautājums, ka pēc Detlava kunga aiziešanas aizsaulē, viens otrs no tagadējiem dievturu vadītājiem skaidri un gaiši pasaka - visi kristieši ir okupantu reliģijas. Protams, ja diskusija sākas no šadiem "argumentiem", tad ļoti grūti ir, jo es atkārtoju, Konsultatīvā padome strādā uz konsensusa principa. Ja, piemēram , dievturu dižvadonis pasaulē - Marģeris Grīns, Amerikā atbrauc, nekādu jautājumu nav. Ir draudzīga sadarbība, var atrisināt visas problēmas. Godātie kolēģi! Nākošais - 7. pants, kas visvairāk diskusiju ir izraisījis, ir 7. panta priekšā liekamais koncepts par to, ka valsts skolās var vai pasniedzama kristīgā mācība. Un tagad es gribētu ieviest skaidrību, jo diemžēl, dezinformācijas vai nu inspirētas, vai stihiskas dezinformācijas ir pāri pārēm. Gribu, lai dzird visi un piedodiet šajā gadījumā, arī radioklausītāji, ne darba grupa, ne Konsultatīvā padome, vēl jo vairāk, ne Cilvēktiesību komisija nekad un nekur nav runājušas par obligātumu šā priekšmeta sakarā. Ja tas ir stihiski veidojies, tad lai tas top zināms visiem, nekāda obligātuma šā viena priekšmeta sakarā nav. Ja tas nav stihiski veidojies, tad lai dzird visi, ka tādā gadījumā tas ir mākslīgi izdomāts. Ja tur vēl figurē šajā konceptā vārds "obligāti", tad tas attiecas tikai uz to, ka šā cikla priekšmeti ir obligāti jāapmeklē, kādā statusā - vai laicīgā, vai kristīgā - tas ir brīvprātības jautājums. Un es pieļauju, ka kādā klasē varbūt no 40 audzēkņiem 35 vecāki izvēlēsies laicīgo. Un pilnīgi pareizi. Un neviens nedrīkst nerespektēt šo viņu gribu. Tāpēc obligātums, es to norakstu un lieku, lūdzu, nefigurējiet ār šo vārdu, ne šeit debatēs, ne arī tālāk kaut kur skaidrojot uz ielas. Godātie kolēģi! Ne Cilvēktiesību komisija, ne Konsultatīvā padome, ne darba grupa nekad nav prasījusi tūlītēju realizāciju šajā jautājumā. Ja jūs uzmanīgi pārlasījāt pārejas noteikumu projektā ir rakstīts: "Tikai pēc izmaiņām Izglītības likumā". Izglītības ministrija ir tā institūcija, kas nosaka šeit mehanismu. Tāpēc es gribētu teikt - vēl vairāk, mums ir bijušas ļoti daudzas tikšanās ar skolotājiem. Ir tikšanās skolu valžu priekšsēdētājiem. Ar valsts inspektoriem, un tad, kad viņi dzird, ka likumprojekta autori neprasa obligātumu, ka likumprojektu autori neprasa sasteigtību, viņi visi piekrīt. Jā, kāpēc piekrīt? Tūlīt pateikšu. Mēs daudz runājam par noziedzību. Es ļoti īsi runāšu. Bet noziedzību jaunatnes vidū nevar izskaust tikai ar skrūvju piegriešanu likumdošanā, tur vajadzīga gan palīdzība ģimenei, tur vajadzīga skrūvju piegriešana, tur vajadzīga vecāku atbildība, bet tur ir vajadzīgs arī šis audzināšanas ceļš. Šodien skolā nav priekšmeta, kas runātu par pasaules uzskatu. Un pēdējais. Šodien skolā joprojām pasaules uzskata jautājumos nav alternatīvas. Mēs pārkāpjam 1966. gada Cilvēku un pilsoņu tiesību konv3nciju tajā sakarā, ka šīs alternatīvas nav. Un šīs brīvprātības nav. Cilvēks ir spiests ņemt to, ko viņam liek priekšā. Es, piemēram, maniem bērniem tagad būtu iespējams, ka viņi ietu tajā laicīgajā ciklā, bet es gribu pateikt visiem. Godātie kolēģi, gan es, gan mana paaudze būtu simreiz mazāk izkropļota, ja visus šos gadus būtu bijusi alternatīva. Ja vecākiem būtu bijusi izvēle, kur kādā viņu laist? Tagad jautājums ir, par ko man bija varak runa ar izglītības ministru. Viņš saka. Jā, bet kāpēc tev jārunā ir šajā likumā? Viss ir labi, visu vajag, kāpēc šajā likumā? Tūlīt atbildēšu, kāpēc šajā likumā. Godātie kolēģi! Pirmkārt tāpēc, ka vēl kolēģei nelaiķei Itai Kozakēvičai dzīvai esot, kad izstrādāja pirmo, vai spēkā esošo likumu, vairākas reizes griezāmies Izglītības ministrijā. Lūdzu, izdariet izmaiņas! Nē, nē, mums nevajag, tas ir jūsu likuma objekts. Mums par to nav jārunā. Un līdz šim laikam es neesmu dzirdējis no atbildīgiem izglītības darbiniekiem, ieskaitot izglītības ministru, kurš pateiktu, jā, problēma ir, pastāv, mēs to risināsim savā likumā. Ko tad dotu, godātie kolēģi, es tagad gribu pateikt. Jā, saka, kādreiz vēl saka arī tā, ka šodien pietiek, ir fakultatīvs un vairāk neko nevajag. Tad es minēšu piemērus, kuri pārliecinās es ceru jūs par to, ka šodien skolās valda haoss. Šajā sfērā es nevainoju nevienu direktoru, ne izglītības ministru, nevienu. Tāpēc, ka nav normatīvo aktu. Kas tad notiek? Fakultatīvais cikls, kur nav noteikts, kas drīkst iet skolā, noved pie tā, ka skolā šodien iet visi. Vai mēs gribam tādus recidīvus, kādi notiek, piemēram, Jelgavas mūzikas koledžā, kad viena no sektām savervē audzēkņus, bet šīs sektas pamatnoteikumi aizliedz atzīt valsti, valsts ir sātana iestādījums un 18. novembra svētkos kategoriski atsakās piedalīties. Ne jau tādēļ, ka būtu jāpolitizē, bet ja šī sekta darbojas, ja to neviens neregulē, un ja tā aizliedz bērniem, vai audzēkņiem atzīt valsti, vai mēs šeit paliksim vienaldzīgi? Prasām skolas direktoram, bet viņš teica, man nav normatīvā akta. Viņš saka, ka esot kristietis, lai būtībā nekur pasaulē Jehovas liecinieki par tādiem nat atzīti. Nākamais piemērs. 88. un 87. Rīgas vidusskolā iekārtojušies uz veselu gadu mūnieši. It kā nekas briesmīgs nebūtu, bet tā ir nereģistrēta ne tikai pie mums, bet ļoti daudzās vairāku pasaules valstu neatzīta. Un iekārtojušies ne tikai ar bērniem runāt, bet jau māca skolotājus, jau organizē kursus, kā skolotājus mācīt. Mēs Izglītības ministrijā šajos jautājumos netiekam klāt. Mūsu vēsturiskās konfesijas nav pie procesa klāt. Bet mūnieši jau divas skolas ir okupējuši. Neskatoties uz to, ka viņi nav reģistrēti, ka viņiem nav tiesības iet atklātā auditorijā. Šādus piemērus es varētu minēt tālāk. Ko tad dotu šī šodien vai rīt, vai parīt vai pēc mēneša akceptēšana tagad, nesagaidot Izglītības likumu? Tā dotu juridiski korektu normatīvu aktu, saskaņā ar kuru reliģijas, vai kristīgā mācība ieietu skolā tad, kad Izglītības ministrija to sagatavo, bet katrā gadījumā durvis varētu aizcirst nevis ar aģitāciju, vai ar reliģijas nodaļas vadītāja vēstulēm par skolām, bet ar likumu, ka ir, piedodiet, jūs neesat to skaitā, kam šeit būtu dodama auditorija. Vai lai mēs dodam visiem auditoriju. Viena no šādām skolām mums iesūtīja bērnu rakstītus sacerējumus. Tad, kad tur pastrādājuši, piedodiet, es saukšu lietas īstajā vārdā - sektanti, tad šajos sacerējumos mēs redzam visu ko. Tur ir gan kristīgā frazeoloģija, gan sātanisms, viss kas tur nāk āra, briesmīgi ir lasīt 9. - 11. klases audzēkņu darbus. Un šeit neatkarīgi no tā, cik kurš mēs esam vai mēs kāds godīgs ateists esam, vai mēs esam kāds kārtīgs kristietis, vai pat kādas citas pārliecības pārstāvis, neatkarīgi no tā. Šeit runa ir par pavisam ko citu. Tas nav baznīcu likums, tas ir valsts un vēl jo vairāk tālāk - stabiltātes likums. Godātie kolēģi! Mēs šeit neatklājam Ameriku, un neizgudrojam velosipēdu, tad, kad man pāris dienas atpakaļ bija tikšanās ar Bavārijas Kristīgi sociālās partijas frakcijas līderi, tad viņš raustīja plecus, kāpēc pie jums diskutē? Ja jūsu projektā ir atļauta izvēle, laicīgajam un garīgajam, vai kristīgajam un laicīgajam, tad par ko šeit tiek diskutēts? Viņu valstī vai pavalstī, teiksim tā, Bavārijā, jaunākajā klasēs ir brīvi rakstīt iesniegumus - es neapmeklēšu šo priekšmetu. Parasti tādu neesot. Vecākajās klasēs - ap 20 procentu uzrakstot, ka viņi gribot šo laicīgo, filozofisko, vai vēl kaut ko. Protams, var būt nianses, protams, ka var būt diskutēšana par to, kādā veidā un kā. Bet viens ir skaidrs, ka šeit nevar būt Lietuvas pieredze, kura ar vienu rokas vēzienu ieviesa, nesagatavoti cilvēki, bez programmām un bez mācību līdzekļiem, protams, ka tas var izdarīt vairāk slikta, nekā laba. Bet, ka par to ir jādiskutē, ka par to ir jārunā un ka no tā nav jābēg, tas, manuprāt, un ne tikai manuprāt, arī komisijasprāt, nav diskutējams. Godātie kolēģi! Nākošais. 8. panta mēs pirmo reizi iepriekšējā likumā tas nebija, pirmo reizi runājam par to, ka reliģisko organizāciju dibinātāji var būt tikai pilsoņi. Teiksim, kas tur jauns. Bet es pateikšu. Ļoti mierīgi. Šei nelatviski runājošā auditorijā arī ir draudzes. Un viens pie manis atnāk no draudžu vadības un saka: "A vot ja sozdal prihot vojskavoj časti". Es atvainojos, es tulkošu. Viņš atnāk un paziņo, ka viņam ir draudze karaspēka daļā. Līdz kam tad mēs iesim? Acīmredzot, un ir vēl otrs moments. Pilsonim ir atbildības sajūta pret valsti un vēl vairāk. Daži no baznīcu vadītājiem un šajā gadījumā pilnīgi sakrīt ar LNNK frakcijas nostāju, kur mēs diskutējām, ka arī draudžu vadītājiem, ne garīgajiem, bet laicīgajiem, ir jābūt pilsoņiem. Jo viņi pārstāv valsti visās juridiskajās instancēs. Viņi ir atbildīgi valsts priekšā, un arī valsts ar viņiem rēķinās. Pēc pilnas paketes, ja tā varētu teikt. Nākošais. 11. pantā runa ir par daudz diskutēto reģistrācijas atlikšanas laiku. Mēs esam ārkārtīgi liberāli. Pie mums ir trīs gadi tiem, kas pirmo reizi ienāk Latvijā, trīs gadi reģistrācijas atlikšana uz trim gadiem. Un Lietuvā šis periods ir 25 gadi. Un neviena Eiropas institūcija nav iesūdzējusi, gluži otrādi - Lietuva brīvi ieiet Eiropas savienībā. Tā kā šeit nav nekādas runas par kaut kādu konvenciju pārkāpšanu. Ir runa par to, ka valstij, sabiedrībai, iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, vai šis jaunpienācējs ir lojāls pret valsti, vai šis jaunpienācējs neaizskar citus un nepārkāpj mūsu pašu konstitucionālā likuma 35. pantu, kur ir aizliegta reliģiskā naida kurināšana. Diemžēl šādu faktu ir ārkārtīgi daudz. Acīmredzot vēlāk minēsim pāris. Sestais. Jā, starp citu, es šeit gribētu tomēr minēt pāris faktus. Ja mēs neatliktu reģistrāciju uz trim gadiem, tad šodien būtu reģistrēta Ludzas jaunā paaudze, kura jau ir visrupjākajā veidā jau pārkāpusi Konstitucionālā likuma 35. pantu, visrupjākajā veidā, atkārtoju, aizskarot vietējo vēsturisko konfesiju ticīgo jūtas, pie kam publiski to darot. Es uzskatu, ka trīs gadi ir par maz. Bet, lai tas paliek, vismaz jau ir, būtībā vajadzētu, nu Lietuvā - 25 ir par daudz. Bet piecus, septiņus gadus vajadzētu. Jo tad var tiešām redzēt, cik viņš ir noturīgi lojāls pret valsti, un pret citādi domājošajiem, piedodiet par izteicienu. Godātie kolēģi, vai būt jārunā arī par to, ka ir jāaizsargā mūsu pilsoņu tiesības, ja lieta aiziet tiktāl, ka sektants vienam no baznīcu vadītājiem, kad tas nav amata tērpā, varmācīgi laužas pa durvīm iekšā un uzspiež savus uzskatus, aizvainojot viņu, ja pie manis dzīvoklī laužas, ir gadījumi, ja masveidā iet, tad arī tās ir cilvēka tiesības. Un acīmredzot šīm organizācijām ir zināmi šķēršļi jāliek. Godātie kolēģi! Kas attiecas uz 17. un 22. pantu. Es nepārstāstīšu, es tikai zinu, ka dažās frakcijās iebildumi, kāpēc jārunā par to, kas jau ir citos likumos? Piemēram, tur likvidēšanās, pašlikvidēšanās, vai īpašuma pāriešana. Godātie kolēģi, es gribu pateikt skaidri un gaiši, es domāju, ka visi to saprot. Reliģiskā organizācija, vienalga , kāda t1a arī nebūtu, nav partija un partijas reģistrācijas noteikumi viens pret vienu, pret reliģisko organizāciju nevar tikt piemēroti. Šeit ir apziņas brīvības jautājumi, un šeit ir arī citi ētiski jautājumi. Kā piemēram, reliģiskai organizācijai likvidējoties, pēc vispārējiem noteikumiem, kur paliek baznīca, vai arī tas, teiksim, saprotiet, šie ir specifiski jautājumi, kas ir jāregulē. Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, tikai vēl daži kopsecinājumi. Godātie kolēģi! Apspriešana pa frakcijām un komisijām deva ārkārtīgi daudz. Un jūsu pievienotajam likumprojektam tur redzat citētus izteicienus un priekšlikumus. Man jātvainojas, ka tie nav varbūt viens pret vienu autentiski, tāpēc, ka mēs uz rokas tos ņēmām. Tie, šie pievienotie priekšlikumi tikai parāda, ka šī apsprieāna ir bijusi, ka lielākā daļa no šiem priekšlikumiem ir pieņemta, ka cilvēki saprot, ka jautājums ir nopietns. Protams, ka tas nav otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam, acīmredzot, ja mēs akceptēsim pirmajā, būs jāsaņem oficiāli priekšlikumi par šiem vai citiem jautājumiem. Godātie kolēģi! Mēs no daudzkā atteicāmies. No tā, kas tiešām bija. Piemēram, Birznieces kundzes, Panteļējeva kunga, Berklava kunga ieteikuma. Mēs atteicāmies no skaidra, tradicionāla un netradicionāla dalījuma. Tas varētu būt, piemēram, teiksim tā tīri pēc formālās loģikas aizskaroši. Mēs pieņēmām dievturu priekšlikumu par to, ka nevis tradicionālās un netradicionālās, bet vēsturiskās. Tas nu tiešām tā varētu būt arī solīdāk visi tie. Virkni konceptuālu priekšlikumu, gan no ministrijām, gan no frakcijām esam jau ietvēruši tur iekšā. Es gribētu vienu jautājumu īpaši akcentēt. Bieži vien runā par to, ka nav ievērotas starptautiskās konvencijas. Un te es gribētu teikt dažus momentus. Tad, kad man ir nācies izskaidroties ar ASV kongresa locekļiem, viņiem liekas, ka tiem vajadzētu tur viņu organizāciju momentā reģistrēt, bet kad mēs parādām, ka tāds uir likums, un kādas ir mūsu prasības, ka tās nav nevienā punktā ne ar vienu konvenciju pretrunā, tad viss tiek saprasts. Vienīgi daudz laika prasa, lai visām vēstniecībām un visiem šiem protežē izskaidrotu. Bet, diemžēl tiek arī izmantotas tādas sviras, ka augsti stāvoši cilvēki ārvalstīs, lai mēģinātu iespaidot. Godātie kolēģi! Katra konvencija, pārlasiet gan 66., gan citas konvencijas Pilsoņu politiskās un apziņas brīvības jautājumos, rēķinās ar nacionālo likumdošanu. Ja mēs ar to nerēķinātos, tad mēs varētu paņemt no Francijas vienu, demokrātiskas Francijas, vēl no Amerikas otru, nokopēt un laist darbā. Mums ir latviska Latvija jārada un šī ir viena no neredzamajām svirām, kā šo latvisko Latviju veidot. Mums nav jākopē ne Rietumu, ne Austrumu, ne Ziemeļu ne Dienvidu pieredze. Mums tikai ir jāmācās no šīs pieredzes. Un tiktāl, ciktāl mēs individa apziņas brīvību neierobežojam, mums priekš savas valsts šie likumi ir jārada. Līdz šim man neviens".
• 1994_05_19-seq280 language "lv".
• 1994_05_19-seq280 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q822919.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q211.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q2660080.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q37.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q193089.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q148.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q159.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q8436.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q142.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q212.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q184.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q179830.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q980.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q12360039.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q17.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q1669018.
• 1994_05_19-seq280 mentions Q11989566.