Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_12-seq309> ?p ?o. }

• 1994_05_12-seq309 type Speech.
• 1994_05_12-seq309 number "309".
• 1994_05_12-seq309 date "1994-05-12".
• 1994_05_12-seq309 isPartOf 1994_05_12.
• 1994_05_12-seq309 spokenAs 77.
• 1994_05_12-seq309 spokenText "Un tagad par to jautājumu, kāpēc mums ir nepieciešams īpašs likums par kādu no uzņēmējdarbības veidiem. Principā, kā jūs visi zināt, kazino darbojas, azartspēles notiek, loterijas notiek, un šo uzņēmējdarbības veidu regulē ar licenču izsniegšanu, tāpēc varētu likties, ka viss ir kārtībā. Un tomēr tā nav. Pasaules praksē šis īpašais uzņēmējdarbības veids tiek regulēts ar īpašiem likumiem, un daļēji tas ir saistīts ar to, ka šeit valda nedaudz citi principi, īpaši principi. Tas bieži ir saistīts ar sociālajām sekām sabiedrībā, ar kriminogēnu vidi, bieži tas ir saistīts ar spēlētāju aizsardzību, teiksim, ar viņu garantijām, un ļoti būtiski tas ir saistīts ar valsts fiskālajām interesēm. Kāda tad pašlaik ir situācija Latvijā? Licences azartspēlēm un izlozēm pēc pašreizējā likuma par uzņēmējdarbību var izsniegt gan Ministru kabineta pilnvarota institūcija, gan pašvaldības. Visus, protams, interesē jautājums, cik tad pie mums šādu licenču ir izsniegts. Finansu ministrija mums varēja paskaidrot, ka tā ir izsniegusi 39 licences, bet cik ir izsniegušas pašvaldības - par to precīzas informācijas nav. Otrs jautājums. Cik ir ieguvis valsts budžets no šā uzņēmējdarbības veida? Kā jūs zināt, tad likums "Par peļņas nodokli" nosaka, ka peļņa no azartspēlēm tiek aplikta ar peļņas nodokli 65 procentu apmērā. Valsts ieņēmumu dienestā mēs nevarējām precīzi noskaidrot, cik šī summa ir liela. Finansu ministrija kādā no savām vēstulēm mums sniedza tādu informāciju, ka, rēķinot pēc likmes 65 procenti un 25 procenti, ir iekasēti apmēram 2 procenti no budžeta ieņēmumiem. Bet, kā jūs zināt, 25 procentu likmi maksā individuālie uzņēmēji, to maksā privātpersonas. Tātad šī summa atkal ir ļoti neprecīza. Jautājums ir par spēlētāju aizsardzību. Šajā ziņā mums priekšstats ir visai neprecīzs. Dažās vietās liekas, ka tur pulcējas labi situēta publika, ka tur atmosfēra ir visai pieklājīga, turpretī citās vietās šī publika asociējas tikai ar dažādiem kriminogēniem elementiem. Un tieši visi šie motīvi bija pamatā mūsu atziņai, ka ir nepieciešams šāds īpašs likums, kas regulētu šādu īpašu uzņēmējdarbības veidu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šādi speciāli likumi par īpašiem uzņēmējdarbības veidiem mums ir zināmi. Tāds, piemēram, ir likums par bankām, likums par biržām un citi. Tagad par pašu likuma būtību un koncepciju. Likums, pirmkārt, precīzi definē, ko mēs saprotam ar azartspēlēm un loterijām, precīzi nosauc Latvijā visus iespējamos un atļaujamos azartspēļu veidus un arī nosaka izložu statusu. Likumā, mūsuprāt, ir iekļauta kāda ļoti būtiska norma - tas ir jautājums par to, vai ārvalstu ieguldītāji var iegūt kontrolpaketi šajā uzņēmējdarbības veidā Latvijā. Un mēs likumā esam iestrādājuši normu - "nē". Šim uzņēmējdarbības veidam ir jābūt Latvijas Republikas uzņēmēju kontrolē. Protams, šis varētu būt diskutējams jautājums, tāpēc ka pasaules praksē ir ļoti dažādas normas, jo ir valstis, piemēram, Holande, kur tas ir valsts monopols, ir valstis, kur ārvalstu kapitāls ir regulēts, piemēram, Spānijā tas ir noteikts 25 procenti, Portugālē - 15 procenti, bet ir valstis, kur ir ļoti brīvi šie noteikumi, kur ārzemju kapitāls (vismaz noteiktu valstu ietvaros) var diezgan brīvi nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu. Kāpēc mēs esam šajā likumā ielikuši normu, ka Latvijā tomēr ārvalstu kapitāls varētu būt, bet nevarētu iegūt, teiksim, šo kontrolpaketi? Pirmām kārtām mēs skaidri zinām, ka tas ir... Rietumu pasaulē ļoti plaši ir attīstīta, teiksim, spēļu industrija, tur ir īpašs tehnoloģiskais aprīkojums, un arī Latvijā pašlaik jau darbojas kazino, kur ir ārvalstu kapitāla daļas. Un nebūtu, mūsuprāt, normāli, ja mēs tagad mēģinātu noteikt kaut kādas ierobežojošas normas. Īpaša nodaļa likumā ir veltīta azartspēļu namiem, vietām, kur šīs azartspēles notiek, un ir noteikti ierobežojumi, kādiem te vajadzētu būt. Arī par to varbūt varētu rasties diskusija, kāpēc mēs esam noteikuši tieši šādus ierobežojumus, nevis citus. Un atkal mēs esam ņēmuši vērā pasaules praksi, un es pieņemu, ka otrajā vai trešajā lasījumā varētu parādīties papildinošas normas attiecībā uz šiem ierobežojumiem, ņemot vērā motīvus, kāpēc, teiksim, Latvijas Republikā vispār ir atļauts šis uzņēmējdarbības veids. Viens no šiem motīviem varētu būt tūrisma attīstīšana, teiksim, ārzemju tūristu ieinteresētība, viesojoties šeit, Latvijā, atstāt arī savu naudu. Tātad līdz ar to šeit varētu būt papildinājums, ka noteikti pie azartspēļu namiem, teiksim, vajadzētu būt arī kādam restorānam, kādam bāram, kur valstij paralēli varētu būt lielāki šie ienākumi. Bet, manuprāt, tās vēl ir diskutējamas normas, un pagaidām mēs esam ierakstījuši tikai stingri tādus ierobežojumus, kas attiecas uz kārtību. Būtiski likumā ir arī tie ierobežojumi, kas attiecas uz azartspēļu un izložu organizāciju, kas, no vienas puses, paredz garantijas spēlētājiem, bet, no otras puses, paredz kontroli pār ieņēmumiem, pār to uzskaiti un regulēšanu. Likumā ir noteiktas arī kvantitatīvās pazīmes, kas nosaka izložu un azartspēļu mērogus, kā arī, teiksim, izložu, lotereju statusu. Kā jūs zināt, ir dažāda mēroga loterijas, - tās varētu būt valsts mēroga loterijas, kur biļetes tiek izplatītas visas valsts teritorijā, bet tās varētu būt arī vietēja mēroga loterijas. Un tāpēc ir noteikta šī kvantitatīvā pazīme, pēc kuras mēs varam noteikt. Šī kvantitatīvā pazīme ir nepieciešama, lai nākamajā likumprojektā par azartspēļu nodevām un nodokli mēs varētu iekasēt attiecīgo maksu. Un viens no nozīmīgākajiem, mūsuprāt, ir jautājums par atļauju licenču izsniegšanai, jo neapšaubāmi ir tas, ka šis īpašais uzņēmējdarbības veids arī prasa īpašu pieeju un izvērtēšanu, vai drīkst šo licenci izsniegt vai ne. Mūsu likumprojektā ir ierosināts, ka atļauju izsniegšana tiks koncentrēta vienā vietā, tas ir, Finansu ministrijā. Varētu rasties jautājums, kāpēc tā ir tieši Finansu ministrija? Mēs esam paanalizējuši pasaules praksi, un šī prakse ir ļoti dažāda. Gan vadoties no motīviem, gan vadoties varbūt no valstu iekšējās situācijas, šīs licences izsniedz ļoti dažādas institūcijas. Vienā valstī tā ir Tūrisma ministrija, citā tā ir Iekšlietu ministrija, bet tā kā mēs šeit, Latvijā, no vienas puses, ļoti vēlamies sakārtot tieši šīs uzņēmējdarbības fiskālo pusi, mēs esam nolēmuši, ka tā varētu būt Finansu ministrija. Šeit ir arī nodaļa par azartspēļu uzraudzību un kontroli. Tātad atbildīgās institūcijas būs Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Tās veiks savu kontroli un regulēs šo uzņēmējdarbības veidu. Viens no, manuprāt, diskutabliem jautājumiem ir arī jautājums - kur paliks šie ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un maksas par licenci? Varētu būt tā, kā mūsu priekšlikumā ir, - ka tas varētu būt īpašs speciālais budžets, kurā ieņemtos līdzekļus mēs varētu izlietot sociālajiem, kultūras un sporta pasākumiem. Es saprotu, ka arī šajā sakarībā varētu būt diskusijas -vai mums ir vajadzīgs veidot kādu ārpusbudžeta fondu, vai tas varētu būt kopējais budžeta ieņēmums, kas tiks sadalīts visiem ieinteresētajiem? Bet jautājums ir par to, ka kultūra un sports, un izglītība ir īpaši ieinteresēti. Par to liecina arī tas, ka mēs jau esam saņēmuši vēstuli no Latvijas kultūras fonda un no Latvijas zinātnes padomes, un viņi uzskata, ka tieši šos ienākumus no azartspēlēm un dažādām loterijām vajadzētu novirzīt tieši izglītībai un kultūrai. Es domāju, ka deputāti varētu par šo jautājumu diskutēt un sniegt arī savus priekšlikumus. Un pēdējais. Likumprojektā ir noteikti pārejas noteikumi, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās visas licences ir jāpārreģistrē. Un tas ir ļoti būtisks moments, jo tādā veidā mēs beidzot varēsim precīzi noteikt, cik tad mums ar šo azartspēļu un izložu uzņēmējdarbības veidu Latvijas Republikā nodarbojas. Ņemot vērā visus šos argumentus, es ļoti lūgtu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 1994_05_12-seq309 language "lv".
• 1994_05_12-seq309 speaker Aija_Poca-1948.
• 1994_05_12-seq309 mentions Q211.
• 1994_05_12-seq309 mentions Q4294315.
• 1994_05_12-seq309 mentions Q29.
• 1994_05_12-seq309 mentions Q45.