Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_12-seq283> ?p ?o. }

• 1994_05_12-seq283 type Speech.
• 1994_05_12-seq283 number "283".
• 1994_05_12-seq283 date "1994-05-12".
• 1994_05_12-seq283 isPartOf 1994_05_12.
• 1994_05_12-seq283 spokenAs 77.
• 1994_05_12-seq283 spokenText "Tātad vispirms, jau pēc paša likuma nosaukuma spriežot, jūs redzat, ka šeit ir skartas plašākas problēmas, nevis tikai valsts zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšana zemesgrāmatās, bet arī pašvaldību zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšana zemesgrāmatās. Šā likuma 1. pantā ir konceptuāli nosauktas tās civiltiesiskās attiecības, kuras ir šā likuma objekts. Tātad šis likums reglamentē valsts zemes īpašuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valsts zemes nodošanu pašvaldību īpašumā un pašvaldību zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij piekrītošā nekustamā īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Tātad tas ir šis komplekss, kas pašlaik nepieciešams zemes reformas laikā, lai sakārtotu šo jautājumu. Īpaši gribu vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 2. pantu, kurā ir uzskaitīti visi gadījumi, kad zeme piekrīt valstij. Un, proti, valstij piekrīt zeme, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja valstij, fiziskajām un juridiskajām personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas kompensāciju par šo zemi, nevis zemi natūrā, vai arī nav pieteikušās, nav pieprasījušas atdot - atjaunot viņām īpašuma tiesības uz šo zemi, un arī tad, ja šī zeme ir piederējusi juridiskajām personām, kuru zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta. Mēs zinām, ka pašlaik kā juridiskajām personām īpašumtiesības tiek atjaunotas tikai reliģiskajām organizācijām. Tie ir principiāli jautājumi, no kuru viedokļa tad arī var izšķirt, vai valstij šī zeme piekrīt vai nepiekrīt. 3. pantā ir uzskaitīti visi rekvizīti, kas ir nepieciešami, lai sastādītu dokumentu par valstij piekrītošiem zemes gabaliem. Es šeit tos neizklāstīšu, jo jūs paši tos varat izlasīt šajā likumprojektā. Galvenais šeit ir tas, ka šis dokuments ir sastādāms pēc Valsts īpašuma fonda vai attiecīgās pašvaldības iniciatīvas un ka to paraksta Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektors un attiecīgās pilsētas domes, padomes vai pagasta padomes priekšsēdētājs. Gadījumos, kad notiek strīdi starp šīm institūcijām - starp pašvaldībām un Valsts īpašuma fondu -, tad savu atzinumu par šo strīdu dod Centrālā zemes komisija un tos izšķir finansu ministrs, bet tā lēmums ir pārsūdzams tiesā. 5. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad no valstij piekrītošajām zemēm zemes gabali ir nododami pašvaldībai. Es uzsveru - nododami! Un, proti, tie ir šādi zemes gabali, uz kuriem atrodas attiecīgajai pašvaldībai piederošas ēkas, būves. Tālāk - zemes gabali, kuri pagastu pašvaldībām piederējuši to pašreizējās administratīvajās robežās 1940. gada 21. jūlijā. Tie ir divi obligāti gadījumi, kad pašvaldībām jānodod šī zeme. Bet 6. pantā ir norādīti gadījumi, kad pēc pašvaldību pieprasījuma valsts var nodot tām īpašumā zemes gabalu. Tas ir tad, ja zemes gabals nepieciešams attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, un ja tie bijuši šo pašvaldību īpašumā citu pagastu administratīvajā teritorijā, tanī teritorijā, kas bija pēc tā laika administratīvā dalījuma, bet šodien, teiksim, nav. Šeit arī ir šis pats princips, ka pašvaldībai tiek nodots zemes gabals, uz kura atrodas valstij piederošas ēkas. Tās uzskatāmas par nodotām pašvaldības īpašumā. Kas pieņem lēmumu par zemes gabala nodošanu pašvaldībai? Ministru kabinets! Tagad ļoti nopietna norma ir 8. panta norma, kas reglamentē, kad no valstij piekrītošās zemes pagastu un pilsētu pašvaldību rīcībā - es uzsveru - rīcībā! - atstājama zeme, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdzvērtīgas zemes piešķiršanu. Par konkrētiem zemes gabaliem Valsts īpašuma fonds vienojas ar attiecīgajām pašvaldībām. Ja rodas strīds par šiem zemes gabaliem, šos strīdus izšķir Ministru kabinets, iepriekš izprasot Centrālās zemes komisijas atzinumu. 9. pantā tiek norādīts, kādi zemes gabali tiek ierakstīti zemesgrāmatās uz valsts vārda. Būtībā tā ir procesuāla norma, kas papildina to pamatnormu, par kuru es jau runāju. Tad vēl ir tāda principiāla un svarīga norma, kad īpašuma tiesības uz zemes gabaliem, kuri piešķirti personām, var izpirkt par maksu, tātad iegūt, bet, ja tie nav izpirkti līdz 1997. gada 31. decembrim, tie pāriet valsts īpašumā. Būtībā tās ir galvenās konceptuālās normas, kas ir ietvertas šajā likumprojektā, un tādā sakarībā es lūgtu cienījamo Saeimu pieņemt savu lēmumu un pāriet uz komisijas sagatavotā likumprojekta lasīšanu pa pantiem.".
• 1994_05_12-seq283 language "lv".
• 1994_05_12-seq283 speaker Ruta_Marjasa-1927.
• 1994_05_12-seq283 mentions Q822919.
• 1994_05_12-seq283 mentions Q3154693.