Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_12-seq156> ?p ?o. }

• 1994_05_12-seq156 type Speech.
• 1994_05_12-seq156 number "156".
• 1994_05_12-seq156 date "1994-05-12".
• 1994_05_12-seq156 isPartOf 1994_05_12.
• 1994_05_12-seq156 spokenAs 129.
• 1994_05_12-seq156 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribu izmantot šo gadījumu un pievērst jūsu uzmanību tai situācijai, kāda Latvijas valstī pašreiz ir izveidojusies attiecībā uz televīzijas un radio raidījumiem, bet galvenokārt - attiecībā uz televīzijas raidījumiem. Diemžēl ne valdība, ne Saeima, ne televīzijas vadība nav apzinājušās, kāda loma ir televīzijai neatkarīgas valsts apstākļos. Līdz šim nav izprasta televīzijas loma nācijas konsolidācijas procesā, kā arī tās galvenā un noteicošā loma valsts valodas attīstībā. Tikai viens piemērs. Pēc LNNK frakcijas ieteikuma mēs ierosinājām Starpfrakciju padomē izskatīt to dīvaino situāciju, ka Latvijas valsts par saviem tehniskajiem līdzekļiem, kā arī materiālajiem un finansiālajiem līdzekļiem translē kādas valsts divas programmas. Nevis divu valstu vienu programmu, bet vienas valsts divas programmas, tātad - Ostankino un "Becmu". Nekad LNNK nebija izvirzījusi jautājumu par kādas programmas aizliegšanu vai par kaut kādiem ierobežojumiem. Jautājums bija ļoti vienkāršs: kāpēc paralēli Ostankino raidījumiem Latvijas televīzijā nav nodrošināta, teiksim, BBC vai CNN ziņu, vai Skandināvijas valstu, vai Vācijas televīzijas ziņu translācija? Kāpēc tai iedzīvotāju daļai, kam neinteresē Ostankino raidījumi, nav dota iespēja brīvi skatīties "Eirosportu" vai muzikālās televīzijas raidījumus? Mēs atdūrāmies pret ļoti lielu pretdarbību un milzīgas neizpratnes sienu. Televīzijas padomes priekšsēdētājs paziņoja, ka Ostankino - tā ir siena jeb stūrakmens Latvijas televīzijas sistēmā. Jo, lūk, Krievija, konkrēti - Ostankino, pārskaitot katru mēnesi 36 000 latu, kas ievērojami salētina pārējos raidījumus un it kā dod iespēju strādāt Latvijas televīzijai kā tādai. Un, ja šos 36 000 latu mēnesī Latvijas televīzijai nepiešķirtu, būtu jāatlaiž ļoti daudz darbinieku, nebūtu naudas - un tā tālāk un tā joprojām. Tātad faktiski iznāk tā, ka viens no neatkarīgas valsts stūrakmeņiem ir tik lēts, ka to var nopirkt jeb pārdot par kādiem 500 000 latu gadā. Mēs zinām, ka, piemēram, ir panākta vienošanās kaut vai par Skrundu - saņemt 5 miljonus dolāru gadā. Bet šeit mēs atsakāmies no saviem raidījumiem un esam spiesti it kā, lūk, pieņemt šo naudu, lai veidotu mūsu nacionālās programmas. Vēlāk gan izrādījās, ka šī informācija diemžēl bija nepareiza, un mēs uzzinājām, ka no rudens neviens neko sen jau nav maksājis. Tātad Latvija ne tikai brīvprātīgi translē otras valsts divas programmas, bet vienkārši arī kreditē šo valsti. Es saprotu, ka Latvija ir bagāta valsts un pagaidām var atļauties to darīt. Vēl dīvaināk ir tas, ka pašreiz šīs ārzemju ziņas, tātad notikumus Eiropā, notikumus pasaulē, lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir spiesti skatīties tieši caur šo Ostankino subjektīvo prizmu - ar visiem attiecīgajiem komentāriem, kādi tur ir klāt. Kāpēc vispār ir vajadzīgs jauns likums, ja būtu it kā pietiekami labs šis vecais likums, kas jau ir pieņemts Augstākajā padomē? Kā es saprotu, tāpēc, ka faktiski nav nodrošināti nekādi kontroles mehānismi un faktiski arī Televīzijas padome ir praktiski bez kaut kādas varas. Tā nekādā veidā nespēj pašreiz ietekmēt šo valsts raidījumu politiku. Savulaik, kad mēs pieņēmām Augstākajā padomē šo televīzijas likumu, 1992. gada 6. maija likumā tika pieņemti attiecīgi papildinājumi, un 14. pants, kas noteica Televīzijas padomes funkcijas, tika papildināts ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā, ka Televīzijas padome nodrošina, lai Latvijas Republikā vienmēr tiktu saglabāta pieļaujamā attiecība starp Latvijā izplatāmajiem raidījumiem valsts valodā un svešvalodās un lai raidījumi svešvalodās nepārsniegtu vienu trešdaļu no kopējā raidlaika apjoma. Mēs atsevišķās sestdienās konstatējām, ka raidījumi krievu valodā notiek pat 36 stundas un ilgāk, un latviešu valodā notiekošo raidījumu ilgums svārstās - attiecīgi 14, 25, 16 stundas. Tātad - kur tad ir šīs divas trešdaļas? Tātad šis likuma pants absolūti Latvijā nekad nav darbojies un arī nedarbojas. Varētu, protams, teikt - kāda gan visam tam ir nozīme? Bet es gribu šajā sakarā minēt tikai divus piemērus, kas rāda, kāda ir valodas nozīme nācijas dzīvē. Vēl pagājušajā gadsimtā Īrijā galvenā valoda īriem bija gēlu valoda, kuru lietoja iedzīvotāju vairums. Bet, parādoties lētiem izdevumiem - avīzēm un grāmatām - angļu valodā, jau gadsimta beigās angļu valoda sāka dominēt pār šo īru valodu. Tas pats notika ar prūšu valodu, kura vēl dominēja Prūsijā 18. gadsimtā. 19. gadsimtā tā izzuda, pateicoties iespieddarbiem vācu valodā - gan reliģiskajai, gan skolu literatūrai, gan arī lētajām avīzēm. Diemžēl pie mums cilvēki, kam ir vara, neapzinās - un arī mēs šeit, Saeimā, neapzināmies, ka pašreiz avīzes un cita lasāmviela tiek aizvietota ar televīziju, ar radio un ar kino. Tātad - ar šiem viegli uztveramajiem informācijas līdzekļiem, it sevišķi jaunatnes vidū. Un pašreiz televīzija spēlē daudz lielāku un svarīgāku lomu, nekā pagājušajā gadsimtā, teiksim, spēlēja avīzes vai citi iespiestie darbi. Otrs piemērs. Es gribu šajā sakarā minēt pēdējos pētījumus. Man bija iespēja iepazīties ar situāciju Igaunijā. Igaunijā psihologi un sociologi jau ir atklājuši, ka psiholoģiskā ziņā dalījums ir ne tik daudz starp Austrumigauniju un pārējo Igaunijas daļu, tātad starp Austrumigauniju, kurā dzīvo vairākums krieviski runājošo, un tiem rajoniem, kuros runā igauniski, bet dalījums psiholoģiski ir starp Ziemeļigauniju un Dienvidigauniju, tātad starp Igaunijas ziemeļdaļu, kas pēdējos 20 gadus ir skatījusies Somijas televīziju, un dienviddaļu, kuras iedzīvotāji ir skatījušies padomju televīziju. Tātad gan psihologi, gan sociologi ir jau pamanījuši atšķirības igauņu nācijas daļas izpratnē par dažādiem politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tas tikai pierāda to, ka nekas nav pašreiz tik svarīgs kā televīzijas loma gan valodas, gan valstiskuma nostiprināšanas procesā. Es gribu minēt tikai vienu piemēru, kurš raksturo situāciju Latgalē. Es domāju, ka, protams, ka ne Ostankino kā tāda, ne "Becmu", ne citas programmas nevarētu atstāt nekādu kaitīgu iespaidu, kā mums centās to teikt. It kā LNNK tā uzskata. Mēs nekad tā neesam uzskatījuši. Nekādu kaitīgu iespaidu, protams, šīs televīzijas programmas neatstāj uz latviešu auditoriju, bet, kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri nezina latviešu valodu, šie raidījumi rada tādu mikroklimatu un vidi, kurā vispār nav absolūti nekādas vajadzības pēc šīs valsts valodas. Mēs taču šeit varam aģitēt, cik gribam, bet katrs var aizbraukt uz Latgali un pavērot. kāda tur ir kurioza situācija. Atsevišķos ciemos vecākās paaudzes cilvēki, kas ir gājuši skolā pirms kara, brīvi runā latviešu valodā (es šeit runāju par Latvijas pilsoņiem, kuri nav latviešu tautības), turpretim viņu bērni nevar vairs pateikt latviski nevienu sakarīgu vārdu - tāpēc, ka viņiem nav absolūti nekādas vajadzības lietot šo valodu. Viņi vispār nevar uztver atsevišķos reģionos šo Latvijas televīziju. Un sēž un nepārtraukti skatās šos Krievijas televīzijas raidījumus, un mēs varam aģitēt simts reizes, ka viņiem būtu šī valoda jāmācās, bet viņi vienkārši šo valodu nekur nedzird, lai gan viņi katru dienu vairākas stundas pavada pie televizoriem. Tikai tāpēc, ka nav nodrošināts šis it kā ļoti labais Augstākās padomes likuma labojums, ka divām trešdaļām raidījumu ir jābūt valsts valodā. Protams, ka tas viss ir novecojis. Kāda tad ir izeja? Es domāju, ka, pirmkārt, mums ir ļoti steidzīgi jāturpina darbs pie šā jaunā televīzijas likuma. Otrkārt, pašreizējā situācijā, protams, nav nekādas jēgas saglabāt šīs divas trešdaļas, jo visai valsts televīzijai ir jābūt valsts valodā. Tā taču ir vienkārša un elementāra lieta! Trešais. Mums pašreiz ir kabeļtelevīzija. Un nevienam taču nav nekāds šķērslis un neviens likums to nekad nav aizliedzis par saviem personīgajiem līdzekļiem skatīties kabeļtelevīzijā to programmu, kas viņu interesē. Un, ja tagad cilvēkiem ir par savu naudu jāierīko kabeļtelevīzija, lai viņi varētu skatīties, teiksim, CNN vai BBC ziņas, vai kādus citus raidījumus, tad kāpēc ir šādas priekšrocības vieniem un kāpēc nav šo priekšrocību otriem? Tā ka es domāju, ka televīzijā vajadzētu būt vienai vai vairākām starptautiskajām programmām, bet tām būtu jābūt izsvarotām. Otrkārt, tām būtu jābūt ar tulkojumiem, un šajā sakarā es gribu atkal atsaukties uz Igaunijas piemēru. Tātad Igaunija ir pārtraukusi Ostankino televīzijas raidījumus, bet turpina raidīt atsevišķas populāras filmas, kuras tik ļoti ir iemīļojuši skatītāji, bet šīs filmas ir igauņu valodā, tātad ar tulkojumu. Un lūdzu! Visi šie - vienalga, vai austrumu teritorijā, vai dienvidu teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji - pilsoņi un nepilsoņi, kas šos 20 gadus skatījās padomju televīziju, ir spiesti tagad sēdēt un ar pateicību skatīties šos interesantos raidījumus un filmas igauņu valodā, un mācīties. Un nekāda nelaime no tā nenotiek. Es gribu arī izmantot gadījumu un atgādināt, ka Latviju no šīs traģiskās situācijas, es teiktu - katastrofālās situācijas, kāda sakarā ar valodu ir izveidojusies Rīgā un arī visā Latvijā, varētu glābt tikai tāds likums, kāds ir pieņemts Kvebekā. Kvebekā ir pieņemts likums par franču valodas saglabāšanu. Tur par uzrakstu, kas parādās angļu valodā, veikala īpašniekam draud ļoti lielas nepatikšanas. Es domāju, ka mēs varam atļauties darīt tāpat. Mūsu valodas stāvoklis pašreiz ir daudz traģiskāks nekā, teiksim, franču valodas stāvoklis Kvebekā, un mēs šeit, Latvijā, varam pieņemt vēl stingrākus likumus. Tāpēc nobeigumā es gribu aicināt Saeimu apzināties to katastrofālo situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā attiecībā uz latviešu valodu. Tas ir viens. Otrs - es gribu aicināt mūsu deputātus, valdību un arī televīzijas vadību palīdzēt radīt tādu vidi, kurā tie cilvēki, kas grib integrēties Latvijas sabiedrībā, brīvi varētu apgūt latviešu valodu. Un trešais, - es gribu aicināt atbalstīt pagaidām, kā pagaidu uzlabojumu, arī šos iesniegtos labojumus, jo otrā rindkopa, ka raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir iespējama tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu, daudzējādā ziņā varētu palīdzēt Televīzijas padomei un radio un televīzijas vadībai tomēr kaut kādā mērā kontrolēt, kādas tad ir šīs programmas, kuras tiek raidītas. Aicinot jūs nobalsot par šiem labojumiem, es vēlreiz gribu jūs aicināt padomāt par to, cik svarīgs ir un cik ātri mums ir jāpieņem šis jaunais likums par televīziju un radio. Paldies par uzmanību.".
• 1994_05_12-seq156 language "lv".
• 1994_05_12-seq156 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q822919.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q211.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q2660080.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q191.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q193089.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q33.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q159.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q183.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q22890.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q9531.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q7536677.
• 1994_05_12-seq156 mentions Q38872.