Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_05-seq243> ?p ?o. }

• 1994_05_05-seq243 type Speech.
• 1994_05_05-seq243 number "243".
• 1994_05_05-seq243 date "1994-05-05".
• 1994_05_05-seq243 isPartOf 1994_05_05.
• 1994_05_05-seq243 spokenAs 77.
• 1994_05_05-seq243 spokenText "Paldies, kolēģi! Tālāk mēs pārejam pie tās priekšlikumu daļas, kura prasa palielināt izdevumus. Pirms mēs skatām konkrētos priekšlikumus, es vēlreiz tos visus noraksturošu un paskaidrošu, kāpēc Budžeta un finansu komisija izvēlējās vidējos variantus. Tātad visvienkāršākais, protams, mums bija priekšlikums, kas attiecas uz Centrālo zemes komisiju. Iepriekšējā budžeta grozījumos mēs skaidri un gaiši apzinājāmies, ka Centrālajai zemes komisijai ir vajadzīga šī summa, lai tā varētu veiksmīgi strādāt, un ir skaidrs, ka tā bija arī jāieliek. Pie tam summa bija vismazākā. Šeit nebija nekādu problēmu. Lielākā problēma, protams, ir ar vēlēšanu izdevumiem. Papildus tiek prasīti 379 909 lati. Kāpēc Budžeta un finansu komisija izšķīrās par 150 000 latu? Šis jautājums ir ļoti diskutabls, jo tas pieprasījums, ko mēs saņēmām, sastāv no rajonu summārajiem pieprasījumiem. Pieņemsim, Daugavpils rajonam, lai tur sarīkotu vēlēšanas, vajag vēl papildus 37 000 latu, citam rajonam, teiksim, Jēkabpilij bija 31 000 latu, citam rajonam - 5000 latu. Attieksme pret šiem izdevumiem nav viennozīmīga, jo 97 000 latu no kopējās summas ir domāti iecirkņu iekārtošanai. Es saprotu, ka šeit ir lielas rezerves, lai samazinātu šos izdevumus, jo daudzās vietās ļoti veiksmīgi, manā skatījumā, vēlēšanas var sarīkot skolu telpās, kuras ir labā kvalitātē un kur to ļoti reāli var izdarīt. Tālāk ir tipogrāfijas izdevumi - 103 000 latu. Taču no tās informācijas, kas mums bija, bija ārkārtīgi grūti precīzi saprast , kur ir tā robežas - kur kaut ko var ieekonomēt un kur ir pilnīgi objektīva vajadzība. Darbībā starp Finansu ministriju un Centrālo vēlēšanu komisiju šajā periodā nekāds risinājums vēl netika atrasts. Un mēs pieņēmām šādu variantu. Es domāju, ka vismaz 79 000 latu var ieekonomēt. 150 000 latu mēs varam paredzēt šobrīd budžetā, un šie 150 000 latu, ja tie ir pierādāmi, ir tā summa, ko faktiski varētu aizdot līdz nākamajiem budžeta grozījumiem, vai arī tos varētu piešķirt Ministru kabineta rezerves fonds. Tātad mums ir reālas iespējas arī manevrēt. Bet, ja mēs neizdarām budžeta grozījumus par 150 000 latu, tad, protams, mums lielā mērā ir apdraudēta pašu vēlēšanu norise. Tā ka es domāju, ka tas ir samērā labs kompromiss. Nākamais bija priekšlikums par Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmuma valsts dotāciju. Savā laikā daudziem rūpniecības uzņēmumiem tika kompensēta tā nauda, kas bija zaudēta sakarā ar valūtas kursa izmaiņu. Taču Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumi ir specifiska sfēra, un tur šī kompensācija netika izdarīta. Ja mēs pieņemam, ka vajag šos 230 000 latu, tad jāteic, ka mums nav šīs naudas un ka tā nav reāla. Tajā pašā laikā problēma ir jārisina, un es domāju, ka 100 000 ir pietiekama summa, lai kaut kādā mērā risinātu šīs problēmas. Tālāk ir Kultūras ministrijas jeb Kultūras pārvaldes iestādes. Šī problēma faktiski mums bija, pirms mēs sākām skatīt šāgada budžetu, un automātiski šī problēma palika arī tagad. Diskusija, protams, notiek par summas apmēriem, bet Kultūras pārvalde pastāv, ka tā nevar iztikt, un tā nepārtraukti pieprasa šo summu. To dara arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un man šķiet, ka situācija ir diezgan nopietna. Katrā ziņā 250 000 latu laikam ir tas reālais daudzums, ko mēs varam gan atļauties, gan arī izdalīt. Parādījusies ir it kā jauna pozīcija, kas var likties kā tāda milzīga izšķērdība mūsu stāvoklī. Tā ir kultūrvēsturisko vērtību un mākslas priekšmetu muzeju fonda papildināšana. Un situācija ir interesanta no tāda viedokļa, ka cilvēki ir saglabājuši ļoti daudz kultūrvēsturisko materiālu un ilgstoši tos glabājuši savos personiskajos arhīvos. Šodienas ekonomiskā un arī politiskā situācija ļauj viņiem šķirties no tiem, bet viņi negrib, lai tie visi nokļūst privātajās kolekcijās, nu, teiksim, Raiņa un Aspazijas sarakste. Viņi daudz labprātāk to nodotu valsts muzejiem. Diemžēl valsts muzejiem šajā pozīcijā nav naudas, un šajā gadījumā šie 60 000 latu ļautu iegādāties muzeja vajadzībām vismaz izcilus Latvijas kultūras mantojuma objektus. Tālāk ir arī par Saeimas budžetu. Saeima, lai cik tas interesanti arī būtu, faktiski ir slēgšanas priekšvakarā, jo es no Saimnieciskās komisijas pilnīgi sapratu, ka ugunsdrošības noteikumi nav ievēroti. Faktiski Ugunsdzēsības pārvaldei Saeima būtu jāslēdz kā objekts, kuru nevar izmantot. Līdz ar to tā summa, ko mēs ierosinām, ir nepietiekama, bet tā katrā ziņā tomēr kaut kādā mērā risina. Līdzīga situācija ir ar Saeimas autobāzi, un arī šeit tā summa, ko mēs piedāvājam (tā prasīja 100 000 latu)... Reāli mēs varam atļauties 25 000 latu. Un vēl paliek pozīcija, kas, jāatzīst, ir vissmagākā. Un tās ir vietējo mācību iestāžu darbinieku algas. Šeit kopējā summa, kas būtu vajadzīga papildus, ir 4 miljoni latu. Šajos grozījumos mums nav šīs summas, bet pārejas noteikumos Budžeta un finansu komisija piedāvā garantiju, ka algas tiek un tiks maksātas. Un šajos pārejas noteikumos tiek teikts šādi: "Ministru kabinetam budžeta izpildes gaitā rast iespējas palielināt finansējumu Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai vietējās pakļautības izglītības iestāžu, mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālajiem maksājumiem. Finansu ministrijai nodrošināt nepieciešamo finansējumu atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas pieprasījumam. " Faktiski šis ieraksts pasaka to, ka esošās apropriācijas ietvaros, kas mums ir pietiekami, ja mēs skatāmies par gadu kopumā, tiek nodrošināta šī algu maksāšana, un automātiski tā trūkstošā summa, ko mums vajag līdz galējai apropriācijai, izveidosies Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas diskusijā ar Finansu ministriju un nākamajos budžeta grozījumos. Tāpēc es faktiski lūgtu deputātus atbalstīt visu to kompleksu, par ko es runāju, stāstīdams par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumiem. Un tagad mēs varam pāriet pie konkrētajiem priekšlikumiem. Tātad pirmais ir par Saeimu - Saeimas pārējos izdevumus palielināt par 25 000 latu. Tāds ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.".
• 1994_05_05-seq243 language "lv".
• 1994_05_05-seq243 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_05_05-seq243 mentions Q822919.
• 1994_05_05-seq243 mentions Q211.
• 1994_05_05-seq243 mentions Q80021.
• 1994_05_05-seq243 mentions Q1419663.
• 1994_05_05-seq243 mentions Q2747600.