Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_28-seq39> ?p ?o. }

• 1994_04_28-seq39 type Speech.
• 1994_04_28-seq39 number "39".
• 1994_04_28-seq39 date "1994-04-28".
• 1994_04_28-seq39 isPartOf 1994_04_28.
• 1994_04_28-seq39 spokenAs 49.
• 1994_04_28-seq39 spokenText "Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Mani patiešām pārsteidza, pat šokēja, deputātes kolēģes Kuprijanovas uzstāšanās, kurā viņa minēja, ka valdība rīkojusies nekorekti, it kā steigā, iesniedzot šos budžeta grozījumus, un ka nav bijis laika izanalizēt un izpētīt šo grozījumu būtību un pamatotību. Es atļaušos atgādināt, ka, apstiprinot 1994. gada budžetu, tika steigā un nekorekti, bez pamatojumiem, bez koncepcijas, bez analīzes iebalsoti grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tas noveda pie budžeta izdevumu divkāršošanās 1994. gadā. Pretēji apstiprinātajam budžetam mums draudēja daudz lielāks budžeta deficīts. Kā jūs atminaties, maksimālā robeža tad bija noteikta 40 miljoni latu. Ja neko negrozītu šajā budžetā, tad līdz gada beigām šis deficīts sasniegtu vairāk nekā 80 miljonus latu, tas ir, būtu vairāk nekā 2 reizes lielāks. Protams, valdībai bija daudz vienkāršāk atlikt peļņas nodokļa reformas ieviešanu, tādējādi panākot ekonomiju, bet, cienījamie kolēģi, jau toreiz valdība iesniedza Saeimas Budžeta komisijai un citām komisijām fiskālās reformas programmu un, stājoties amatā, pat deklarēja, ka nodokļu politika, ko realizēs valdība, būs saistīta ar tiešo nodokļu samazināšanu, to skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļu un peļņas nodokļu samazināšanu un netiešo nodokļu nelielu pieaugumu. Diemžēl šā balsojuma rezultātā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas radīja divkāršu izmaksas sistēmu bērnu pabalstiem, mēs bijām spiesti, vismaz daļēji, atteikties no šīs politikas, un bija nepieciešams atrast kompromisa variantu, kā to izdarīt. Valdība atrada šo kompromisa variantu. Vajadzēja izstrādāt un pieņemt vismaz modernākus amortizācijas nosacījumus, un tas arī tika izdarīts. Tā rezultātā tika panākts tas, ka mēs vismaz nākotnē dotu iespēju uzņēmējiem vairāk investēt, vismaz uz amortizācijas rēķina, ja ne uz investīciju rēķina, straujāk attīstīties ražošanai, radīt darbavietas, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus nākotnē. Tādēļ arī bija tik sarežģīti, nebija viegli atrast kompromisa variantu, kā sabalansēt budžetu. Pēc valdības viedokļa, šis praktiski šodien ir vienīgais variants, kā to varētu izdarīt. Protams, ir nepieciešama radikāla pensiju un pabalstu sistēmas reforma. Pagājušajā nedēļā valdībā tika izskatīta daļa no gatavojamās likumu paketes par sociālās apdrošināšanas sistēmu, pie kuras vēl turpinājās darbs. Kādēļ ir nepieciešama šī reforma? Es minēšu tikai dažus skaitļus. Visiem zināms ir fakts, ka maznodrošināto ģimeņu (par tādām varētu uzskatīt tās, kurām vidējais ienākums mēnesī ir zem 15 latiem) finansiālais stāvoklis 1993. gadā ir ievērojami pasliktinājies. Visparadoksālākais ir tas, ka 1993. gada laikā maznodrošināto ģimeņu finansiālais stāvoklis uz pensiju rēķina, tas ir, palielinot pensijas, ir palielinājies par 111%, bet uz pabalstu rēķina, tas ir, palielinot pabalstus, - par 195%. Toties relatīvi labāk nodrošinātajās ģimenēs, kurās vidējais ienākums uz vienu cilvēku ir 55 lati un vairāk, šie skaitļi ir pavisam savādāki. Pensijas šajās ģimenēs ir palielinājušās par 173% pret 110% maznodrošinātajās, bet uz pabalstu rēķina - par 309% pret maznodrošināto ģimeņu, kā es jau minēju, 195%. Līdz ar to mūsu sociālā politika, ja mēs tādā veidā turpināsim, es atvainojos par izteicienu, iet galīgi šķērsām. Un, lūk, šis balsojums, kas bija par iedzīvotāju ienākuma nodokli, šo tendenci tikai vēl vairāk pastiprināja. Lūk, kur ir koncepcija un, lūk, kur ir analīze. Protams, ka, kā jau es minēju, ir veicama radikāla sociālās nodrošināšanas un apdrošināšanas sistēmas reforma, ko nevar izdarīt ļoti ātri. Šeit priekšnosacījumi ir likumu paketes pieņemšana par sociālo apdrošināšanu, pensiju fondiem un tā tālāk. Tāpat - sociālā budžeta nodalīšana no valsts budžeta. Precīza funkciju nodalīšana starp valdības, starp kabineta atbildīgajām institūcijām, respektīvi, starp Finansu ministriju un Labklājības ministriju. Visi šie jautājumi tiek gatavoti, un tie varētu tikt realizēti, ātrākais, šā gada otrajā pusgadā. Bet šobrīd, kā jau Piebalga kungs minēja, mums ir jāatrod pietiekami ātrs un operatīvs veids, kā sabalansēt budžetu, lai vismaz šajā neracionālajā sistēmā, lai kā mēs to nekritizētu un lai kā tā mums nepatiktu, mums tomēr būtu nauda, ko maksāt cilvēkiem. Jo, ja nu reiz mēs esam pieņēmuši labus vai sliktus lēmumus, mums ir politiska atbildība pret saviem iedzīvotājiem, un mums šī atbildība ir jānes un jānodrošina ar nepieciešamajiem izdevumiem. Tāds ir viens no galvenajiem šo budžeta grozījumu mērķiem. Protams, uz otro lasījumu varētu meklēt vēl dažādus citus variantus, pārskatīt atsevišķas pozīcijas vai nu ieņēmumos, vai izdevumos - un tā tālāk, bet šobrīd es aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam"" pirmajā lasījumā un turpināt darbu, gatavojot tā otro lasījumu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_04_28-seq39 language "lv".
• 1994_04_28-seq39 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_04_28-seq39 mentions Q822919.