Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_28-seq30> ?p ?o. }

• 1994_04_28-seq30 type Speech.
• 1994_04_28-seq30 number "30".
• 1994_04_28-seq30 date "1994-04-28".
• 1994_04_28-seq30 isPartOf 1994_04_28.
• 1994_04_28-seq30 spokenAs 77.
• 1994_04_28-seq30 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam". Kādi tad bija galvenie iemesli, kāpēc šāds likums ir sagatavots? Runa ir par dokumentiem nr. 443 un 443a. Tātad, pieņemot budžetu 1994. gadam, palika virkne problēmu, ko neizdevās atrisināt šajā budžetā. Šīs problēmas tika uzdots Ministru kabinetam risināt laika gaitā. Un galvenā no tām bija bērnu pabalstu problēma, jo, protams, to 10 miljonu, kas tika ielikti pamatbudžetā, pietiek tikai pāris mēnešiem, bet cerība uz to, ka varbūt izdosies atrast efektīvāku un lētāku sistēmu, kā palīdzēt īpaši mazturīgajiem, neattaisnojās. Tā rezultātā mēs esam nonākuši viennozīmīgā situācijā, ka ir jāpaliek gan pie bērnu pabalsta, gan arī pie nodokļu atvieglojumiem, bet, tā kā eksistē abas sistēmas, ir vajadzīgi papildu līdzekļi, un tie jau ir vajadzīgi maijā, jo pretējā gadījumā nevar izmaksāt bērnu pabalstus, tā kā aprobācija ir izsmelta, bet Finansu ministrija var rīkoties tikai aprobācijas ietvaros. Tātad pamatā izdevumu postenis ir šie bērnu pabalsti. Otra lielā pozīcija ir saistīta ar spēku struktūru algām. Līdz šim spēku struktūru algas (es te domāju - visā iepriekšējā gadā) bija ļoti cieši saistītas ar minimālo algu, un, automātiski mainoties minimālajai algai, veidojas krass lēciens, kur faktiski nauda ir vajadzīga ārkārtīgi daudz. Ministru kabinets pieņēma lēmumu, sakārtoja šo algu jautājumu, bet tas arī prasa 5,1 miljonu latu. Tomēr tajā iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā situācijā, kāda ir Latvijā, es domāju, ka šī nauda bija vajadzīga šajā sfērā. Un ir skaidrs, ka, kaut arī tas ir neliels ieguldījums, tas tomēr kaut kādā mērā garantē iekšējo un ārējo drošību. Trešā lieta ir nedaudz citādāka. Tā saistīta ar valsts garantijām. Savā laikā tika dotas valsts garantijas firmai "LATA" (faktiski šodien tā ir SIA "Latinternational") par kredītiem Somijas graudu iegādei un Kanādas sojas pupu iegādei. Tajā situācijā tas izskatījās pareizs lēmums, jo bija nepieciešama lopbarība, turklāt bija skaidrs, ka vecās saimnieciskās saites ar bijušajām PSRS republikām ir ierobežotas. Tāpēc izskatījās, ka tas lēmums būtu pareizs. Taču tajā pašā laikā, realizējot šo biznesa plānu, notika būtiskas atkāpes, un faktiski neizdevās realizēt šo biznesa plānu. Tādēļ mēs praktiski nonācām situācijā, ko mēs apspriedām jau janvārī, - ka SIA "Latinternational" ar nomaksu ir problēmas. Un tādā gadījumā kreditori, protams, griežas pie garantētāja, šajā gadījumā - pie valsts. Tāpēc šajā pirmajā etapā, lai atrisinātu šo problēmu, mēs rakstām gan ieņēmumos šo summu, gan izdevumos, tātad uzdodam Finansu ministrijai piedzīt šos 5,4 miljonus latu. Vai tas būs reāli - to faktiski mēs varēsim zināt jau tuvākā mēneša vai tuvāko pāris mēnešu laikā, cik tad lielu summu varēsim piedzīt šajā pozīcijā. Taču citas iespējas vienkārši nav, jo, ja nevarēs atrast optimālu variantu, kā SIA "Latinternational" varētu iemaksāt šo naudu, lai varētu nokārtot kredītsaistības, tad, protams, var izskatīt šīs firmas bankrota procedūru, kuras rezultātā, protams, saņem naudu, bet es nedomāju, ka tik lielu, kāda būtu vajadzība. Es ceru, ka šeit tiks atrasts kaut kāds optimāls risinājums. Tālāk. Šā budžeta projekts ierosina arī daudz izmaiņu savstarpējās pozīcijās. Šīs pozīcijas tātad ir vienas ministrijas ietvaros, un, protams, tās ir saskaņojusi gan Finansu ministrija, gan attiecīgā resoru ministrija ir ierosinājusi, tāpēc šajā pozīcijā mums, teiksim, nekādu izcilu iebildumu nav. Protams, ne visas vajadzības ir atspoguļotas budžetā. Mēs esam saņēmuši diezgan daudz priekšlikumu, kas saistīti atkal ar izdevumu daļas palielināšanu, bet es gribētu ļoti precīzi nodefinēt situāciju, kādā mēs esam šobrīd - aprīlī. Valsts ieņēmumi marta mēnesī, bet tikai marta mēnesī, izgāja uz plānoto. Cerības par aprīli un maiju ir viegli optimistiskas, tas ir, ka būs nedaudz varbūt vairāk par 1/12, bet ne krass lēciens. Tas nozīmē, ka visu pusgadu mēs faktiski dzēsīsim to naudas trūkumu, kas bija janvāra un februāra ieņēmumos, kas principā bija tipiski. Līdz ar to palielinātā ieņēmumu daļa virs tā, kas te būs piedāvāta projektā, izskatās šobrīd pilnīgi avantūriski un nenopietni. Otra pozīcija ir deficīts. Attiecībā uz defīcītu parlaments ir nolēmis maksimālo deficītu - 40 miljoni latu un izskatās, ka tas ir arī maksimālais lielums. Tas nozīmē, ka turpmākie grozījumi var būt tikai uz iekšējo izdevumu rēķina - tātad, samazinot izdevumus vienā sfērā, var tos palielināt citā sfērā, Cita ceļa šobrīd vairs nav. Un tāpēc rodas jautājums: kur tad valdība šajā gadījumā projektā piedāvā naudu, lai segtu deficītu, jo pat manā uzskaitījumā tagad iznāca 23 miljoni latu, kas vajadzīgi automātiski, lai atrisinātu šīs problēmas. Pirmais - ir jāatsakās no dažām izmaiņām peļņas nodoklī. Šīs nodokļu izmaiņas bija saistītas ar vienotu peļņas nodokļa likmi, ar nodokļu kredītiem, taču diemžēl šobrīd ekonomiskā situācija neļauj to realizēt. Valdība realizēs arī virkni pasākumu, lai samazinātu tiešos nodokļus, bet katrā ziņā ne pilnā kompleksā. Un tādā veidā mēs varētu cerēt, ka valsts budžetā ienāks 9,182 miljoni latu. Tā ir viena pozīcija. Otra pozīcija ir saistīta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Mainot neapliekamo minimumu no 25 latiem uz minimālās algas lielumu - 22,5 latiem, protams, reāli katram tā izmaiņa it kā ir ļoti neliela, bet, tā kā nodokļu maksātāju skaits ir ļoti liels, tad tam ir būtisks iespaids kopējā nodoklī. Un otrs - samazināt summu par apgādājamo no 20 latiem uz 15 latiem. Šeit, protams, grupa ir mazāka, bet jārēķinās ar to, ka mēs velkam divas atvieglojumu sistēmas. Tātad viena saistās ar ienākumu nodokli un vēl pabalstu sistēma. Protams, valsts budžets to pilnā apmērā, tā, kā bija agrāk, nevar pavilkt, un tādējādi veidojas vēl 11 miljoni latu. Tātad kopumā šajā projektā, kas ir iesniegts, saskan visi ieņēmumi un izdevumi, bet maksimālais deficīts ir precīzi 40 miljoni latu. Mēs meklējam iespējas, kurus izdevumus samazināt, tāpēc tos priekšlikumus, kurus esam saņēmuši Budžeta komisijā un kurus mēs principā akceptējam, lūdzam piedāvāt Saeimai otrajā lasījumā, lai varētu sabalansēt budžetu tajos rāmjos, kādi ir šeit. Vēl, protams, es neesmu minējis to, ka ir paredzēts arī sociālā nodokļa ienākums lielāks par 565 tūkstošiem latu, bet tas ir saistīts ar izmaiņām minimālajā algā, un, dabiski, nevajag arī ļoti optimistiski skatīties šajā brīdī uz sociālo nodokli. Tas pildās normāli šajā situācijā, bet katrā ziņā es nevarētu teikt, ka ir kaut kāds milzīgs optimisms, ka tas varētu pildīties fantastiski labi. Ja mēs apkopojam šo priekšlikumu pašu būtību, tad es domāju, ka likumprojekts pirmajā lasījumā noteikti ir akceptējams, jo tā ir visnesāpīgākā izeja no reālās situācijas, kurā mēs atradāmies. Tā faktiski ir visvienkāršākā. Protams, varētu analizēt, kādas tad ir alternatīvas. Alternatīvas bija ļoti vienkāršas - atteikties vai nu no nodokļu atvieglojuma, vai no pabalstiem, bet ir skaidrs, ka sociāli ģimenes ar bērniem ir viszemākā grupa, jo viņu ieņēmumi uz vienu ģimenes locekli, protams, atrodas pašā apakšā. Un tādā gadījumā, protams, ir jāatstāj divas sistēmas, vai arī, protams, būtu loģiskāk tās sasummēt un mēģināt šo palīdzību sniegt atbilstoši ienākumiem. Tāda sistēma, es domāju, uz nākamo gadu tiks radīta, bet šajā gadā mums ir jāpaliek pie tādas sistēmas, kāda ir. Tātad ir dubultā sistēma, jo tā ir vienīgā izeja. Un tāpēc es ierosinu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā. Otra lieta, ko es gribēju teikt. Es gribētu lūgt un arī ierosināt komisijas vārdā izlemt par steidzamību. Protams, tas nenozīmē, ka mēs šos grozījumus otrajā lasījumā skatīsim šodien vai rīt. Otro lasījumu Budžeta komisija piedāvā nākamajā nedēļā, bet steidzamība ir saistīta ar izsludināšanu, jo, protams, steidzamu likumprojektu izsludināšanai ir paredzētas trīs dienas. Un tā rezultātā šie budžeta grozījumi, ja tos pieņems, stātos spēkā jau maijā, un tad nevarētu būt aizture ar bērnu pabalstu izmaksu. Pretējā gadījumā var būt aizture. Un es domāju, ka tiem cilvēkiem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no šā bērnu pabalsta, tās dažas dienas ir ārkārtīgi būtiskas. Varbūt tas nav būtiski no likumdošanas procesa, bet šajā gadījumā tas ir būtiski. Un trešā lieta tātad ir saistīta ar Budžeta un finansu komisijas sagatavoto likumprojektu (dokumentu nr. 443-a). Tas neatšķiras attiecībā uz skaitļu materiālu no tā, ko iesniedza valdība. Skaitļi ir tieši tie paši, bet tam, manā skatījumā, ir korekta juridiskā slodze, ja mēs balsojam par galējo aprobāciju, nevis par kaut kādiem starprezultātiem. Tātad likums pasaka, kāda ir galīgā aprobācija kaut kādai pozīcijai. Finansu ministrija neiebilda, tātad arī valdība neiebilda pret to, ka mēs pirmajā lasījumā kā apskatāmo dokumentu izmantotu 443-a dokumentu, bet tajā pašā laikā kā paskaidrojošais dokuments tiktu izmantots valdības iesniegtais projekts. Paldies.".
• 1994_04_28-seq30 language "lv".
• 1994_04_28-seq30 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_04_28-seq30 mentions Q822919.
• 1994_04_28-seq30 mentions Q211.
• 1994_04_28-seq30 mentions Q33.
• 1994_04_28-seq30 mentions Q16.
• 1994_04_28-seq30 mentions Q8436.
• 1994_04_28-seq30 mentions Q15180.