Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_28-seq16> ?p ?o. }

• 1994_04_28-seq16 type Speech.
• 1994_04_28-seq16 number "16".
• 1994_04_28-seq16 date "1994-04-28".
• 1994_04_28-seq16 isPartOf 1994_04_28.
• 1994_04_28-seq16 spokenAs 6.
• 1994_04_28-seq16 spokenText "Cienījamie deputāti! Tā tas ir vienmēr, ja kāds projekts realizējas, - tad ir apmierinātie un ir neapmierinātie. Tādas diskusijas mums bija par visiem kopuzņēmumiem, un es nezinu Latvijā praktiski nevienu izveidoto kopuzņēmumu vai kādu projektu, kur visas puses būtu apmierinātas. Un šobrīd es atgriezīšos nesenā vēsturē - laikā pirms 9 mēnešiem - un paskaidrošu situāciju, kāpēc Zemkopības ministrija saņēma šo uzņēmumu un kāpēc tika pieņemti šādi lēmumi. Pirmkārt. Par "Latvijas balzama" dažādu struktūru izveidošanu Zemkopības ministrija saņēma nodomu protokolu ar zviedru monopola firmu "Vinsprit", nodomu protokolu ar somu monopola firmu "Alko" un par uzsākto sadarbību ar šo vācu firmu "Berliner Baren Siegel". Zviedru nodoma protokola būtība bija apmēram tāda, ka "Latvijas balzams" nevar runāt ne ar vienu citu, kamēr nav beidzis sarunas ar Zviedriju. Somu "Alko" nodomu protokola būtība bija tāda, ka tiek izveidots kopuzņēmums ar "Alko" dominējošo kapitālu attiecībā uz visu importu un eksportu, kā arī iekšējo tirgu. Un vēl šis vācu priekšlikums - no trīs gadus tukšā, stāvošā, nepabeigtā ražošanas ceha izveidot kopuzņēmumu liķiera un konjaka dzērienu ražošanai šeit, Latvijā. Zemkopības ministrija aizsūtīja visām trim firmām vēstules ar lūgumu līdz 1994. gada 1. februārim iesniegt konkrētus projektus par to, ko tās vēlas un kādi ir "Rīgas balzama" izpētes rezultātā viņu priekšlikumi. No "Alko" un no "Vinsprit" mēs šobrīd saņēmām pieklājīgu atteikumu, ka sakarā ar abu šo valstu iestāšanos Eiropas savienībā tiek likvidēts abu firmu monopolstāvoklis viņu valstī un ka šobrīd tās nevar iesaistīties projektā. Šī vācu firma atsūtīja savu piedāvājumu izveidot šo kopuzņēmumu - es vēlreiz atkārtoju - uz nepabeigta ceha bāzes, kuru vairāk nekā četrus gadus nav varējuši pabeigt. Tobrīd "Latvijas balzams" atradās diezgan smagās finansiālajās grūtībās un viens no tā centrālajiem izplatītājiem - centrālā savienība "Turība" - bija "Rīgas balzamam" parādā vairāk nekā vienu miljonu latu. Protams, "Latvijas balzams" sāka izsniegt mazāk produkciju tiem, kas nebija maksājuši par izplatīšanu, un pakāpeniski šis parāds tika nodeldēts. Tālāk par to, ka 10. martā nodibinātais kopuzņēmums neizmantos Latvijas spirtu. Es gribu teikt to, ka šie ir tikai pilnīgi teorētiski pieļāvumi, jo praktiski saskaņā ar mūsu pašreizējo likumdošanu, ar mūsu muitas tarifu lielumiem nav iespējams neizmantot vietējo spirtu, jo spirta ievedmuita ir tik augsta, ka, lai arī kāda būtu tā cena Latvijā, to tik un tā ir izdevīgāk pirkt mūsu republikā. Un tas bija pamatarguments, kāpēc Zemkopības ministrija piekrita šā kopuzņēmuma radīšanai, jo šī vācu firma nāk pie mums gan ar savām markām, gan ar savu ārējo tirgu. Bez tam dibināšanas līgumā ir paredzēta atsauce, ka ne mazāk kā 75 procenti no šajā cehā vai kopuzņēmumā saražotās produkcijas tiks eksportēta ārpus Latvijas. Tāpēc izteikumam, ka mēs, dibinot šo kopuzņēmumu, esam samazinājuši spirta patēriņu, es gribētu kategoriski nepiekrist. Un pamatjautājums, kāpēc mēs to dibinājām, ir tikai tāds - palielināt šo Latvijas zemnieku iespējamās ražotās produkcijas noietu. Tālāk par to, par ko šeit Tabūna kungs ļoti ilgi stāstīja - par iespējamo peļņu. Alkohola ražotāju peļņas lielums nekad nesastāda peļņas nodokli, bet katra valsts izņem no alkohola ražotājiem peļņu ar akcīzes nodokli. Un, ja mēs salīdzinām pagājušā gada "Latvijas balzama" peļņas un akcīzes nodokļu sadalījumu, tad tās ir attiecības 1:10. Desmit reižu vairāk tiek izņemts ar akcīzes nodokli, un tikai viena desmitā daļa ir peļņas nodoklis. Nākamais. Es gribu vēlreiz pateikt par alternatīvo projektu. Tas vienmēr ir rakaturīgi, ka pēc kāda lēmuma pieņemšanas parādās alternatīvie projekti. Diemžēl šo alternatīvo projektu, par kuru runāja Tabūna kungs, es ar Valsts kontroles mīļu gādību saņēmu vakardienas pastā. Kopuzņēmumu noslēgšanas brīdī nekāda alternatīvā projekta Zemkopības ministrijas rīcībā nebija. Tālāk par priekšlikumu - pārtraukt kopuzņēmuma "Berlat" izveidošanu un anulēt to Uzņēmumu reģistrā. Valsts kontrole bija iesniegusi Tieslietu ministrijai prasību par reģistrācijas anulēšanu. Tieslietu ministra vadībā šis pieprasījums tika izskatīts un atzīts par nepamatotu, tātad tiek uzskatīts, ka reģistrācija ir veikta likumīgi. Šeit viens no inkriminētajiem pārkāpumiem bija par to, ka nav pašvaldības atļaujas. Tabūna kungs, ir šāda pašvaldības atļauja! Un es to esmu turējis savās rokās. Tālāk par to, ka nav Spirta monopola padomes lēmuma. Šobrīd nav šādas Spirta monopola padomes, tā šobrīd vēl nav izveidota. Nenoliedzami, jaunajam kopuzņēmumam no šīs padomes būs jāsaņem ražošanas licence. Par to nav ne mazāko šaubu, ka šāda ražošanas licence būs jāsaņem tieši no šīs padomes, un, ja šai padomei radīsies iespaids, ka nav iespējams tehnoloģiski norobežot uzņēmumus, lai kopuzņēmums būtu tehnoloģiski norobežots... Es šeit nedomāju ar augstu sētu un dzeloņstieplēm, bet lai tas būtu tehnoloģiski norobežots. Tad, protams, Monopola padome varēs atteikties šādu licenci zsniegt. Šobrīd tā vienkārši nevarēja būt izsniegta, jo šāda padome vēl līdz šim brīdim nav izveidota, bet saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu uz šo brīdi ir Ekonomikas ministrijas atzinums. Tālāk par izveidošanu, reģistrāciju un anulēšanu. Es gribu teikt tā: ja mēs vieglprātīgi vienā dienā izveidosim, reģistrēsim, bet otrā dienā kaut kāda spiediena rezultātā anulēsim reģistru un pārtrauksim darbību, tad tas mūsu normālam prestižam nebūt nerunās par labu. Es piekrītu, ka varētu lūgt prokuroru pārbaudīt visus lietas materiālus, bet man šeit nav ne mazāko bažu, jo es gribu teikt, ka pie Zemkopības ministrijas rokām nav pielipis ne mazākais puteklis, kas pierādītu tās kaut kādu materiālo ieinteresētību šāda uzņēmuma veidošanā. Un varētu sniegt arī pārskatu par to, kas tiek darīts, lai "Latvijas balzams" attīstītos. Tātad šobrīd ir sagatavota "Latvijas balzama" pāreja uz valsts akciju sabiedrības statusu. Šajā gadījumā tā nav pārejas forma uz privatizāciju. Valsts akciju sabiedrība ir nepieciešama tādēļ, lai demokratizētu šā valsts uzņēmuma pārvaldi, lai nebūtu tādas situācijas , kāda ir izveidojusies šobr��d, kad "Latvijas balzama" direktors atbalsta vienu projektu, bet liķiera ceha direktors pēc viena projekta realizācijas sāk izstrādāt alternatīvo projektu utt. Tāpēc pašreiz tiek izveidota valde un tiek izveidota padome, un turpmāk firma funkcionēs kā valsts akciju sabiedrība. Paldies. Tas man viss.".
• 1994_04_28-seq16 language "lv".
• 1994_04_28-seq16 speaker Janis_Kinna.
• 1994_04_28-seq16 mentions Q211.
• 1994_04_28-seq16 mentions Q2660080.
• 1994_04_28-seq16 mentions Q193089.
• 1994_04_28-seq16 mentions Q1771611.
• 1994_04_28-seq16 mentions Q34.
• 1994_04_28-seq16 mentions Q3133469.