Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_27-seq98> ?p ?o. }

• 1994_04_27-seq98 type Speech.
• 1994_04_27-seq98 number "98".
• 1994_04_27-seq98 date "1994-04-27".
• 1994_04_27-seq98 isPartOf 1994_04_27.
• 1994_04_27-seq98 spokenAs 77.
• 1994_04_27-seq98 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! "Agrāk vai vēlāk, bet reizi tas notiek - viņi nāk un piešus katra cilvēka apziņā iecērt uz mūžīgu palikšanu, jo tu esi viņu maize. Pat vēl ilgi pirms tavas nevainīgās piedzimšanas tu jau esi viņu maize. " Apmēram tādā veidā pirms gadiem desmit es pierakstīju savas izjūtas tad, kad es saskāros pirmo reizi ar čeku, un divus gadus šī čeka mani mocīja tā un citādi un visādi mēģināja mani padarīt par to, par ko daudzus cilvēkus arī padarīja, - par savu ziņotāju, par savu aģentu un tamlīdzīgi. Bet es izturēju. Un esmu lepns par to. Varbūt man veicās ar to, ka man bija tāda ģimene un man bija tādi vecāki, un man bija tādi skolotāji, un treneris man bija tāds, kas mani pabalstīja un stiprināja tajā brīdī, kad likās, ka aiz muguras ir tikai bezdibenis. Un es varētu šeit kopā ar Lamberga kungu tagad sākt spārdīt visus tos, kuri neizturēja, kuriem nebija, kur atkāpties, un kuri tomēr mēģināja noturēties. Bet, Lamberga kungs, es biju šeit, Latvijā, jūs bijāt kur. . ? Es nebiju Austrālijā vai vēl kaut kādās citās pasaules valstīs, es biju šeit un varu novērtēt to, ko nozīmē noturēties uz bezdibeņa malas. Un es šeit varu pateikt, ka mana paraksta nav nekur un ka arī nevienu dokumentu par mani nekur neatradīs. Kāpēc es par to visu runāju? Tāpēc, ka man faktiski sāp tas, kas šeit notiek. Arī par tiem, kuri neizturēja, arī par manu tautu tas sāp, jo faktiski šodien tie paši pieši, kuri toreiz tika iecirsti, kuri piecdesmit gadus tika cirsti cilvēku apziņā, tie joprojām tur ir iekšā, un joprojām šeit notiek tas process, ka mēs raustām tos un priecājamies, ka kādam līst asinis un ka kādam sāp. Un izrādās, ka tādi ir, kuri var par to smieties. Es gribu teikt, ka mēs ar to demonstrējam tikai to, ka Drošības komitejas gars ir dzīvs un noziedzīgs un ka tas joprojām ir šeit, šajā zālē. Tikai es neredzu tos baiļu sviedrus un tās sāpes, ko piedzīvoja mūsu tauta, kura nokļuva karceros, pret kuru pavērsa automātu stobrus, kura pabija visur un izgāja šos moku ceļus un kura visu to sajuta. Es to neesmu sajutis, bet es to iedomājos. Un tāpēc es domāju par to ētisko pusi, kuru šie cilvēki varbūt izjuta, kad pret viņiem sāka vērsties šī sistēma. Man pat grūti pateikt, kas bija pamatā tam, ka savā laikā, varbūt piecdesmitajos gados, Andrejeva kungam šī sistēma varbūt uzspieda un viņam nebija kur atkāpties. Es pat nezinu, vai tas ir noticis. Es to nevaru novērtēt, jo es to neesmu redzējis - ne šos dokumentus, ne kaut ko citu. Es nezinu, kādi varbūt bija motīvi astoņdesmitajos gados, to, vai kaut kas bija mainījies vai nebija mainījies, kas bija tam visam pamatā. Bet tajā pašā laikā es varu pateikt: ko mēs varam vairāk sodīt - vai šos cilvēkus, kuri neizturēja, vai varbūt tos pašus cilvēkus, kuri sēž šeit zālē un kuri tāpat ir pārkāpuši likumu, jo piedalījušies malu medībās, bet viņi netika noķerti. Ir tādi cilvēki, kuri ir... Diemžēl ir arī jākonstatē, ka dzīves negadījumos zem viņu vadītajām automašīnām ir gājuši bojā bērni, arī tādas lietas ir notikušas. Un tāpēc mēs pat spilgti zinām, vēl vēlēšanu laikā tas bija... Acīmredzot, ja mēs šo praksi piekoptu un toreiz būtu bijušas brīvas rokas, tad mēs būtu ar visu spēku metušies virsū tam cilvēkam, kuram pagadījās šis nelaimīgais brīdis. Vienkārši toreiz laikam pietrūka laika, bet toreiz mēs gaidījām tiesu, kas attaisnoja šo cilvēku un kas izsvēra visus šos apstākļus, kas ir notikuši toreiz. Un tāpēc šo cilvēku neatstādināja malā, un viņš sēž šeit, zālē. Un tajā pašā laikā mēs... Lamberga kungs, jūs pats zināt, ka par jums rakstīja, ka jūs nemaksājat nodokļus, bet tajā pašā laikā šeit zālē sēdošie... Manuprāt, neviens nav redzējis, vai jūs maksājat vai nemaksājat, kaut kas tur bija - kaut kāds saraksts tur avīzē bija un kaut ko rakstīja, un kaut kādi liecinieki bija, un izmeklētāji kaut ko ziņoja, bet neviens taču tāpēc nav skrējis un meklējis, un pārbaudījis, vai jūs esat to darījis vai neesat darījis. (Starpsaucieni no zāles: "Slikti! Vajadzēja pārbaudīt!") Jā. Un galu galā, vai šī šodien šeit ir tiesa? Es gribu teikt tā: man tiek prasīts un arī tautai tiek uzsvērts - tad, lūdzu, deputāti, tagad parādiet savu attieksmi!, - bet es neesmu redzējis šos dokumentus un es tos nevaru izvērtēt. Es esmu iekšlietu ministrs, bet es tomēr to nevaru pateikt. Varbūt es esmu labākā situācijā nekā Skrastiņa kungs, kurš ir prokurors un kuram tas tika uzdots izmeklēt. Tāpēc varbūt es šodien pasaku, ka atsakos balsot par šo jautājumu, neskatoties uz to, ka arī es esmu no šīs varas un no šīs pašas sistēmas cietis. Vienkārši tikai tāpēc, lai šeit VDK gars nebūtu dzīvs. Lai to izlemj tiesa, lai šeit nebūtu linča tiesas, tas, ko šeit viens otrs piedāvā. Mēs it kā būvējam valsti, bet tajā pašā laikā šeit pat, šajā zālē, to gribam sagraut un pat neapzināmies - ko. Paldies par uzmanību!".
• 1994_04_27-seq98 language "lv".
• 1994_04_27-seq98 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_04_27-seq98 mentions Q211.
• 1994_04_27-seq98 mentions Q8436.
• 1994_04_27-seq98 mentions Q80919.
• 1994_04_27-seq98 mentions Q408.