Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_27-seq79> ?p ?o. }

• 1994_04_27-seq79 type Speech.
• 1994_04_27-seq79 number "79".
• 1994_04_27-seq79 date "1994-04-27".
• 1994_04_27-seq79 isPartOf 1994_04_27.
• 1994_04_27-seq79 spokenAs 151.
• 1994_04_27-seq79 spokenText "Es savā mūžā esmu dzīvojis divās valstīs - Padomju Savienībā un tagad neatkarīgajā Latvijā. Un nevienā no šīm valstīm es neesmu juties kā cilvēks. Kā normāls cilvēks es esmu juties Tautas frontes laikos, kad šī tauta bija vienota vienam mērķim, kad iet uz darbu bija vieni svētki, jo mums bija viena ideja, kas mūs visus vienoja un kas mums deva to, kas mums šodien ir un ko mēs paši ar savām rokām šeit ārdām ārā. Kāpēc un kam tas ir izdevīgi, - to kādreiz vēsturnieki izvērtēs. Es atceros 1992. gada 2. jūniju, kad no šīs tribīnes es, būdams ārlietu ministrs, runāju par mūsu ārpolitiku, un savas analīzes beigās es pirmo reizi runāju par to, ka, lai mēs reāli sasniegtu neatkarību (jo tā neatkarība, kas mums ir, ir diezgan iluzora), ir vajadzīga saskaņa, ir vajadzīga saliedētība sabiedrībā, un, lai to sasniegtu, mūsuprāt, ir vajadzīga šī izlīguma deklarācija, kas pavilktu strīpu apakšā zem mūsu, tā teikt, kuprainās pagātnes. Es runāju par noziegumiem, kas ir pastrādāti. Tādēļ ir vajadzīgs likums, kas noteiktu vainas pakāpi. Attiecīgie cilvēki ir jāsoda. Tas veids, kādā mēs esam sākuši risināt šo jautājumu, ir absolūti greizs un, es gribētu teikt, necilvēcīgs. Es pats esmu bijis ļoti līdzīgā situācijā kā šie pieci deputāti, jo arī manu uzvārdu jau pirms vēlēšanām sāka vazāt avīžu slejās, citā sakarībā, bet es zinu, ko nozīmē tas, ka mēģina degradēt tevi kā personību, es zinu, ko nozīmē izjust šo kaunu, šo negodu taviem tuviniekiem un radiniekiem, un kolēģiem. Un es domāju, ka es saprotu, kāpēc šodien tas notiek. Man liekas, es saprotu, kāpēc LNNK ir izvēlējusies tieši šo momentu. Jo, būtībā ciešot sakāvi jautājumā par Latvijas un Krievijas līgumu, kaut kas taču ir jādara. Kaut kādā veidā tomēr vajadzētu atriebties! Nu tad tagad vilksim ārā šos piecīšus un sāksim, kā jau te teica, to linča tiesu! Un ir, protams, spēki, mums visiem zināmi spēki, kas sēž, berzē rokas un būtībā izbauda to, kas šeit, Latvijā, un šeit, šajā Augstajā namā, notiek. Jo skaidrs, ka kādam tas ir izdevīgi. Ja mēs gribētu būt godīgi un godīgi atrisināt šo uzdevumu, mēs ietu pavisam citu ceļu, bet tas nav tas uzdevums. Uzdevums ir destabilizēt valdību tieši tanī momentā, kad ir jārisina divi būtiskākie jautājumi. Viens ir iekšpolitiskais jautājums, tas ir, pilsonības likuma pieņemšana. Un otrs jautājums ir Latvijas un Krievijas attiecības un Latvijas un Krievijas līgums. Tur jau ir būtībā tā sāls! Un, ja mēs gribam būt godīgi paši pret sevi šeit un arī pret tiem cilvēkiem, kas mūs ir ievēlējuši, tad tas ir jāatzīst. Es nezinu, kāds būs galaiznākums, bet pieņemsim, ka šo jautājumu šiem pieciem deputātiem tiesa atrisinās. Un tad parādīsies citi uzvārdi, jo kādam atkal būs izdevīgi pamest to kaulu: lai nu viņi kož viens otram rīklē! Jo būtībā mēs taču neesam neatkarīga valsts - vismaz šinī jautājumā ne. Jo, kā te pareizi teica, tie dokumenti ir kaut kur Krievijā, kaut kur Maskavā, un ir spēki, kas jebkurā laikā mums pametīs šo kaulu un atkal sarīdīs mūs vienu pret otru, un tāda ķēde būs nebeidzama. Pirmsvēlēšanu laikā kā vienu no galvenajiem mūsu programmas punktiem mēs piedāvājām šo izlīgumu sabiedrībā. Mēs pat izstrādājām projektu, mēs to iedevām Prezidentam, mēs to iedevām komisijai, bet reakcijas uz to nav nekādas. Jo droši vien arī šeit ir tie spēki, kam šī izlīguma deklarācija, šī saskaņa, šī saliedētība šinī valstī nav vajadzīga. Jo būtībā tas ir tas pīlārs, tas ir tas mūsu valsts drošības pīlārs - šī saliedētība. Sabiedrībā nav saliedētības - un nav lielā mērā šobrīd tāpēc, ka mēs paši šeit esam pie tā vainīgi, mēs esam izdarījuši daudz ko tādu, kas sabiedrību šķeļ, un skumjākais ir tas, ka saliedētības nav šeit. Es nevaru iedomāties, kā mēs sakārtosim šo valsti, ja mēs arvien vairāk un vairāk dzīsim ķīli mūsu starpā. Vai jūs aptverat, kādā morālā vidē dzīvo tauta šobrīd un kādā morālā, teiksim, atmosfērā mēs te strādājam? Būtībā tās ceturtdienas, kad mēs te nākam, ir kā krusta ceļš, jo būtībā ir šī atmosfēra šeit, ir šī nevēlēšanās beidzot nonākt pie zināmiem kopsaucējiem, pie zināmām pamatnostādnēm mūsu iekšpolitikā un ārpolitikā, neturēties pie šiem krēsliem un nedomāt: kā nu es izdzīvošu līdz nākamajām vēlēšanām, - bet domāt par to, kas būtu jāizdara vispirms, lai sakārtotu šo valsti. Un sakārtot šo valsti mēs varēsim tikai tad, ja parādīsies reiz šinī valstī viens politiķis, kas varēs nosēdināt pie viena galda visas šeit esošās politiskās frakcijas, lai izrunātos par tām pamatnostādnēm, kādas ir vajadzīgas, un vienotos par tām. Kādreiz savā politiskajā darbībā mēs taču to varējām. Kāpēc mēs nevaram to šodien? Un kas atbildēs par to, ka mēs negribam šodien izdarīt to, kas mums šodien būtībā būtu jāizdara? Tas ir tas mūsu svētākais pienākums šeit. Un es tiešām gribu aicināt deputātus šobrīd neuzņemties uz savas sirdsapziņas to grēku, kādu mēs gribam uzņemties, jo mums tiešām nav tiesību šodien nedz kādam ko dot, nedz kādam kaut ko atņemt, - es domāju, tieši mandātu jautājumā, jo būtībā šis mandāts ir tautas iedots un tikai tauta to var izšķirt. Un šinī konkrētajā gadījumā es uzskatu, ka ir vajadzīgs tiesas spriedums, un tad mēs šeit varētu godīgi pildīt savu darbu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_04_27-seq79 language "lv".
• 1994_04_27-seq79 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1994_04_27-seq79 mentions Q211.
• 1994_04_27-seq79 mentions Q649.
• 1994_04_27-seq79 mentions Q159.
• 1994_04_27-seq79 mentions Q15180.