Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_27-seq59> ?p ?o. }

• 1994_04_27-seq59 type Speech.
• 1994_04_27-seq59 number "59".
• 1994_04_27-seq59 date "1994-04-27".
• 1994_04_27-seq59 isPartOf 1994_04_27.
• 1994_04_27-seq59 spokenAs 90.
• 1994_04_27-seq59 spokenText "Es gribētu iedalīt savu runu divās daļās. Pirmā daļa ir tāda, ka kompromiss ar patiesību agri vai vēlu, bet vienmēr rada nepārvaramas problēmas nākotnē. To vismaz ir rādījusi apzinātā cilvēces vēsture. Pirmais kompromisa punkts ir Augstākās padomes lēmums attiecībā uz sadarbību ar VDK. Es domāju, ka to vajadzēja izdarīt pilnīgāk. Vajadzēja pieņemt lēmumu vispār par sadarbību ar citu zemju izlūkdienestiem - arī ar Amerikas Savienoto Valstu vai Vācijas, vai kādu citu izlūkdienestu. Izlūkdienests ir izlūkdienests. Varētu pat lūgt no šīm valstīm, vai viņi var to apliecināt, vai kāds var to apliecināt. Es domāju, ka tas būtu korekti nevis pret mums, bet korekti pret valsti, pret patiesību, pret pilsoņiem. Tā būtu pirmā daļa. Pirmās daļas noslēgumā es gribu teikt, ka šie cilvēki pirmām kārtām ir indivīdi. Tas ir viens punkts . Otrām kārtām. Nevar būt nekādas piecīšu lietas. Absolūti izslēdzama ir parādība, ka tiesa ar kaut kādu spriedumu runā par kaut kādu kopumu. Tātad ir jārunā par indivīdiem, par konkrētiem apstākļiem, un tad pēc tam var runāt un lemt par katru no tām lietām. Bet, sākot otro daļu, es gribu pateikt, ka tā bija tikai izpildvara. Tie bija cilvēki, kas izpildīja, jeb, kā saka Svētajos rakstos, tie bija tie kapteiņi vai karavīri, kuriem teica:"Ej!"- un viņi gāja. Un viņiem teica: "Nāc šurp!" - un viņi gāja atpakaļ. Tie bija tie cilvēki, kas katrs individuāli... Es nenoņemu no viņiem vainu, un man nav nekādu tiesību to darīt, tā ir viņu individuāla lieta. Un vislielākais soģis ir katrs pats sev. Tas ir jāatzīst, un tam ir jāpiekrīt. Bet tā ir tā lieta, ka tie bija cilvēki, kas to darīja zināmu apstākļu dēļ - morālu, ētisku vai karjerisku, vai kādu citu apstākļu dēļ. Viņiem dzīvē ir tāda epizode. Es domāju, ka šie gadījumi nav nekas jauns. Es zinu, ka tāds gadījums laikam bija ar Austrijas premjerministru Valdheima kungu. Cik es atceros, viņš bija strādājis vācu izlūkdienestā par tulku; bija vēl vairāki vīri. Tā tas process iet, un faktiski tas tā arī nenoiet no vēstures skatuves līdz pat šai dienai. Atkal un atkal kaut kur uzpeld un atkal aiziet nebūtībā. Jūs zināt arī par Vācijas rūgto pieredzi. Bet ir vēl viena lieta. Runa ir par tādas kategorijas cilvēkiem, ko varētu nosaukt par sakrālo, reliģiozo vai iedvesmojošo slāni. Visi sadalās divās daļās. Pirmais slānis ir tā saucamais praviešu slānis, un tas ir praviešu slānis vienai ticībai, ko sauc par pretcilvēcisko, prethumāno, cilvēknīstošo ticību. Un tā ticība ir totalitārisms, kura pirmo daļu nosodīja Nirnbergā - un ļoti pareizi to izdarīja. Un tā otra daļa - tas ir komunisms. Un, kā mēs zinām, šīs ticības pravieši, lielie pravieši jeb sludinātāji, sākot ar Marksu, Engelsu, Ļeņinu, Staļinu, - viņi tā arī tika attēloti: viņus zīmēja kā tādas svētbildes, kā ikonas. Visi no mazotnes varēja redzēt uz sienas šos tēlus - glorificētus, apjūsmotus. Viņus uzspieda cilvēkiem. Cilvēkiem lika viņus pielūgt - neatkarīgi no tā, kādi bija cilvēku personiskie uzskati jeb ieskati šajā jautājumā. Pats drausmīgākais šajā ticībā bija tas, ka tika noliegta cilvēka individuālā vērtība, cilvēka personas vērtība. Šī vēsturiskā kļūda noveda pie tām milzīgajām, traģiskajām sekām, kuras turpinās līdz pat šai dienai, līdz pat šim brīdim, kad, ignorējot personu, cilvēki maldīgi uzskata, ka, izmainot struktūras, pārvaldes formas, absolutizējot demokrātiju, izmainīsies arī pats cilvēks. Diemžēl šai utopijai ir kādi 10 tūkstoši vai vairāk gadu cilvēces vēsturē (šeit es nešķiroju tautas), un šī utopija vienmēr - sākot ar Platonu Grieķijā - ir novedusi pie lielāka vai mazāka mēroga traģēdijām, kuras beidzas ar fizisku izrēķināšanos, apspiešanu vai cilvēku personību citādu ietekmēšanu. Tad, lūk, zem šā sakrālā slāņa bija, varētu teikt, tādi kā garīdznieki - levītu slānis: iedvesmotāji, ideologi. Viņi staigāja starp mums, smaidīja un mācīja šīs ticības. Viņi mācīja mūs, sākot no pirmās klases skolā, vēlāk - institūtā. Neatlaidīgi, katru dienu, katru stundu - televīzijā, radio, presē - viņi bija mums klāt. Un viņi izveidoja no mums absolūtus idiotus. Viņi paralizēja mūsu iekšējo gribu, un mēs vairs nespējām atbildēt par to, ko mēs darījām. Un tagad mūs nosoda par to, ko mēs darījām. Vai tas ir godīgi, ka nosoda kalpu, bet kungu atstāj mierā? Tā ir tā patiesība. Es domāju, ka ir jānovērtē šī darbība, jo cīņa taču nenotiek starp cilvēkiem, - notiek garīga cīņa! Un šeit ir jāņem tie pretinieki vērā un ir jāskatās, ko kurš ir izdarījis, cik kurš ir kaitējis Latvijai, Latvijas pilsonim, Latvijas pilsoņa gara izpausmei. Es domāju, ka, novērtējot šo noziegumu pret saprātu, pret cilvēcību, pret homo sapiens kā tādu, ir jābūt daudz bargākiem, kritiskākiem. Nevis jācīnās pret tā cilvēka miesu, bet jācīnās pret viņa idejām, pret viņa darbību, pret to, ko viņš ir izdarījis. Pret to paralīzi, ko viņš ienesa cilvēkos, pret to tumsu, kas nāca caur viņu mūsu sabiedrībā. Tādas ir manas pārdomas. Un nobeidzot es gribu nākt klajā ar vienu mazu paziņojumu: izvērtējot šodienas balsojumu par manis iekļaušanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, es izstājos no Nacionālā bloka. Paldies par uzmanību.".
• 1994_04_27-seq59 language "lv".
• 1994_04_27-seq59 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q211.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q40.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q183.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q43070.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q80919.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q41.
• 1994_04_27-seq59 mentions Q2090.