Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_21-seq470> ?p ?o. }

• 1994_04_21-seq470 type Speech.
• 1994_04_21-seq470 number "470".
• 1994_04_21-seq470 date "1994-04-21".
• 1994_04_21-seq470 isPartOf 1994_04_21.
• 1994_04_21-seq470 spokenAs 8.
• 1994_04_21-seq470 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribu jūs lūgt ļoti nopietni pievērsties šiem labojumu priekšlikumiem. Mērķis ir labs un saprotams - ierobežot skaidrās naudas apgrozību un palielināt ienākumus budžetā vai praktiski samazināt budžeta parādus - nodokļu maksājumu parādus. Diemžēl ar pašreizējo formulējumu mēs, manuprāt, varam panākt pilnīgi pretēju rezultātu - vai nu šis likums nedarbosies, vai ieņēmumi budžetā var stipri samazināties. Samazināties tie var tāpēc, ka vesela rinda uzņēmumu praktiski būs spiesta savu darbību pārtraukt. Mēģināšu pamatot, lai jums būtu kaut zināms priekšstats, apspriežot šo jautājumu komisijās. Pašlaik ir tāda likuma norma, kas nosaka, ka parādi budžetā jāiekasē bezstrīdus kārtībā. Tātad, ja mēs noteiksim, ka uzņēmums nedrīkst veikt norēķinus skaidrā naudā, tad praktiski visi līdzekļi ienāks norēķinu kontā un automātiski, balstoties uz manis iepriekš minēto likuma pantu, tiks pārskaitīti budžetā. Ir atruna - jā, tiešām algām, bet jāņem vērā tāda lieta, ka algām līdzekļi ir jāsakrāj kontā. Un tikko tie ienāks, tiem noteiktu laiku jāsakrājas algām, bet atkal stājas spēkā tā pati norma, ka bezstrīdus kārtībā var iekasēt nodokļu parādu piedzīšanai. Šinī sakarībā veidojas situācija, ka tādi uzņēmumi, kuriem ir parādi budžetā, praktiski paliek bez jebkādiem apgrozījuma līdzekļiem! Bez jebkādiem apgrozījuma līdzekļiem. Tas nozīmē, ka tie praktiski nevar veikt tālāku saimniecisko darbību. Vēl vairāk. Tādiem uzņēmumiem neviens nepārdos produkciju, jo zinās, ka šis uzņēmums nebūs spējīgs viņiem samaksāt tāpēc, ka tam nav līdzekļu. Viņu līdzekļi tiek automātiski iekasēti parādam. Šis jautājums ļoti cieši skar, lai cik arī tas paradoksāli izklausās, pirmkārt, zemniekus. Šogad praktiski lielākā daļa zemnieku izdzīvoja no kokmateriālu piegādes kopā ar pārstrādes uzņēmumiem, arī tirdzniecības uzņēmumiem. Tā ir papīrmalka, finierkluči, zāģmateriāli, par kuriem momentā saņēma samaksu. Un tā bija praktiski vienīgā naudiņa, kas zemniekam deva iespēju kaut kā eksistēt un vienam otram varbūt kaut ko sakrāt arī pavasara sējas darbiem. Diemžēl jāsaka, ka lielākā daļa arī šo uzņēmumu ir parādnieki, un kopsummā aptuveni 70-80 procenti uzņēmumu vairāk vai mazāk ir parādnieki budžetam. Tātad praktiski turpmāk zemnieks, piegādājot kokmateriālus, arī nevarēs saņemt skaidru naudu, jo šis uzņēmums nebūs spējīgs samaksāt. Ko mēs praktiski panāksim ar šo risinājumu? Mēs praktiski panāksim to, ka var sākties uzņēmumu - parādnieku - masveida bankroti vai arī tiks meklēti mākslīgi, teiksim, dažādi apkārtceļi. Vēl smagāka situācija būs tiem uzņēmumiem, kuriem ir kontakti ar NVS valstīm, jo tur norēķini caur kontiem vispār nav iespējami, bet tikai skaidrā naudā. Tāpēc ir šāds priekšlikums. Bez šaubām, ir jādomā, kā mums ierobežot skaidrās naudas apgrozījumu, un pirmā priekšlikuma daļa būtu šāda. Vajadzētu mēģināt atšķelt tos uzņēmumus, kas ir parādā un kas turpina krist parādos, - tas nozīmē, ka šis uzņēmums neparāda iespēju attīstīt savu darbību. Un var gadīties, ka tiešām varbūt, ka viņa perspektīvas ir bezcerīgas. Tādā gadījumā šādus uzņēmumus varbūt nav vērts mākslīgi reanimēt un elpināt, bet toties tos uzņēmumus, kas varbūt jau atraduši savas produkcijas noieta tirgus - un ļoti daudzi kokapstrādes uzņēmumi jau ir atraduši noieta tirgu Rietumu valstīs, - mēs nedrīkstam mākslīgi ar kādu likuma normu nogremdēt. Tāpēc, varbūt precizējot to priekšlikumu, kuru es esmu iesniedzis un kuru Piebalga kungs jau šeit minēja, varētu formulēt tā, ka tad, ja nākamajā mēnesī pēc šā likuma spēkā stāšanās turpina pieaugt... Tātad mēs atšķeļam vecos parādus, un, ja tie turpina pieaugt, tad varētu zināmā mērā, teiksim, uzlikt ierobežojumus maksājumiem skaidrā naudā. Un šim priekšlikumam var būt otra daļa. Mēs nekādi nevaram noteikt ierobežojumus ar kādu noteiktu fizisku skaitli. 500 latu varētu būt kādam mazam uzņēmumam, mazai SIA, un tai tas būtu varbūt pieņemams, lai elpinātu, bet lielam uzņēmumam 500 latu varbūt vajag 2-3 dienām, lai samaksātu par muitas deklarāciju, kura ir jāmaksā praktiski skaidrā naudā, lai samaksātu par vagonu izkraušanu, lai varbūt izmaksātu pabalstu kādam vecam bijušajam pensionāram kaut vai tai zārka naudai. Tāpēc varbūt šeit ir tāds priekšlikums, ka vajadzētu noteikt šo posmu vai arī izdarīt zināmu atkāpi. Varbūt Ministru kabinets sākumā to var noteikt procentos no apgrozījuma summas? Varu pateikt, ka daudziem uzņēmumiem apgrozījums skaidrā naudā pašlaik ir 50 un pat 75 procenti. Varbūt var noteikt apgrozījumus skaidrā naudā? Teiksim, sākumā varbūt varētu būt lielāks procents, bet pēc tam, pamazām šo procentu samazinot, mēs varam procesa gaitā panākt praktisku un normālu risinājumu. Es šeit runāju tāpēc, lai jūs, apskatot šos jautājumus komisijās un tos analizējot, tomēr pievērstu tiem lielāku uzmanību un tomēr atbalstītu šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!".
• 1994_04_21-seq470 language "lv".
• 1994_04_21-seq470 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.