Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_21-seq417> ?p ?o. }

• 1994_04_21-seq417 type Speech.
• 1994_04_21-seq417 number "417".
• 1994_04_21-seq417 date "1994-04-21".
• 1994_04_21-seq417 isPartOf 1994_04_21.
• 1994_04_21-seq417 spokenAs 77.
• 1994_04_21-seq417 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es, ņemot vērā divas saspringtās dienas, nemēģināšu ļoti dziļi un pamatīgi analizēt šo likumu par muitas nodokļu tarifiem. Šodien situāciju ar muitām regulē Muitas kodekss un mūsu pieņemtais lēmums, šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteiktie muitas tarifi, kā arī pirms Jaungada pieņemtais likums, kurā ir vairākas normas, kas regulē stāvokli attiecībā uz muitām. Bet tajā pašā laikā Saeima šobrīd tomēr nav noteikusi muitas tarifus. Ja mēs paskatāmies stenogrammas, kas ir saglabājušās no 20. -30. gadu plenārsēdēm, tad redzam, ka vienas no karstākajām debatēm bija tieši par muitas tarifiem, jo ir skaidrs, ka muitas tarifiem ir ļoti būtiska nozīme. Kādas tad ir šīs galvenās funkcijas? Acīmredzot pati galvenā funkcija ir iekšējā tirgus aizsardzība, jo ir skaidrs, ka ievedmuitas un izvedmuitas tarifi ir tas instruments, ar ko regulē ārvalstu izcelsmes preču ienākšanu, bet no otras puses veicina vai nobremzē kaut kādu preču grupu izvešanu. Kā piemēru varu minēt, teiksim, to, ka vietējās izejvielas varētu bremzēt, bet tajā pašā laikā gatavos produktus, kas ir no vietējām izejvielām, - stimulēt. Atsaucoties arī uz vēsturi, es gribu teikt, ka savā laikā ļoti interesanta diskusija bija par izvedmuitas tarifiem pirmās un otrās grupas sviestam. Jāsaka, tas, protams, bija sen un tās diskusijas iemesls bija tāds, ka varbūt nevajag pieļaut otrās grupas sviesta izvešanu, jo tas gremdēs Latvijas eksporta potenciālu. Šī diskusija turpinājās vairākas plenārsēdes, un tajā izteicās ārkārtīgi daudz deputātu. Tādēļ faktiski viss būtiskākais darbs mums būs vēl tikai priekšā, tad, kad tiks skatīti konkrētie muitas tarifi otrajā un arī trešajā lasījumā. Protams, muitas tarifiem ir arī fiskāla nozīme. Šā gada budžetā mums ir ieplānota pietiekami liela summa, ko mēs ceram savākt no muitām. Bet es vēlreiz saku, ka muitas tarifi nav galvenais avots valsts budžeta papildināšanai. Šim likumam ir vēl viena ļoti būtiska nozīme. Es domāju, ka daudzi no jums avīzē iepazinās ar mūsu ministra Pavlovska kunga informāciju "Pēc atgriešanās no Marokešas". Pasaulē ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas attiecībā uz muitas tarifiem un muitām. Notiek liberalizācija, un uz tās pamata ir cerība, ka radīsies jaunas darba vietas, ka preces palētināsies, bet, protams, šādā likumā mums ir jāņem vērā arī sava vietējā situācija. Mēs nevaram pilnīgi atklāti iet uz tādu tirgu, kas būtu pilnīgi brīvs, jo katra valsts tomēr lielākā vai mazākā mērā aizsargā savus ražotājus. Tātad šis likums jau lielā mērā ir saskaņots ar starptautisko likumdošanu un tas katrā ziņā ir liels solis pa priekšu salīdzinājumā ar to, kas mums bija līdz šim. Kaut gan es vēlreiz atkārtoju, ka ieiešana Eiropā prasīs izmaiņas arī šajos paragrāfos. Šajā līgumā mēs varam redzēt, ka faktiski ir divi tarifi. Tātad ir vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi, tātad šeit ir zemāks tarifs nekā citām valstīm, kurām preču izcelsme nav zināma. Tātad šeit ir lielāks tarifs. Bez tam, protams, eksistē brīvās tirdzniecības līgumi, kādi šobrīd ir ar Lietuvu un Igauniju. Tos ratificēs Saeima, un tas nozīmē, ka šīm precēm netiek uzlikta muita. Protams, katrā šādā likumā tiek atrunāti arī paragrāfi vai likmes, uz ko tas neattiecas. Un, protams, visai simptomātiski ir tas, ka mūsu zemkopības ministrs tiekas ar Lietuvas un ar Igaunijas kolēģiem, bet pašlaik viņi vairāk vai mazāk vienojas tikties tikai nākamreiz, jo lauksaimniecība, protams ir tā sfēra, kura ir visjūtīgākā pret šiem muitas tarifiem. Un jāsaka arī, ka jau ir saņemti diezgan būtiski priekšlikumi. Priekšlikumus par šo tarifu grupu ir iesniedzis deputāts Novakšānovs, deputāts Bērziņš, kā arī ir atnākusi pakete no Zemkopības ministrijas, kurā faktiski tiek uzstāts palielināt muitas tarifu zemkopības produkcijai. Katrā ziņā šī pakete būs ļoti uzmanīgi jāizskata. Nodokļu likmes nosaka procentos no preču vai citu priekšmetu muitas vērtības. Tātad ir jauns termins - muitas vērtība - un, protams, ir jāapsver arī tā definīcija. Atsevišķos gadījumos muitas tarifus nosaka latos. Šis likums arī ieskicē cīņu ar kontrabandu. Protams, ir jārēķinās arī ar tādu situāciju, ka veidojas dempings, tātad kaut kādu preču apzināta vai neapzināta invāzija. Tā arī ir ļoti interesanta norma, jo tas šajā projektā Ministru kabinetam dod uz trim mēnešiem tiesības veikt antidempinga pasākumus un arī dod iespējas noteikt kvotas. Protams, var teikt, ka tas varbūt būtu jāapraksta precīzāk, bet par to mēs varēsim strīdēties otrajā lasījumā. Tajā pašā laikā jāatzīmē arī tas, ka likumprojekts redakcionāli, varētu teikt, ir ļoti nenostrādāts, tāpēc uz otro lasījumu būs jāizdara ļoti daudzas redakcionālas izmaiņas. Bet tas ir vienīgais pamatprojekts, ko Budžeta komisija ir sagatavojusi, un principā, izskatot to pēc struktūras, iebildumu nebija. Šobrīd Budžeta komisija pat nav skatījusi atsevišķus tarifus, jo neapšaubāmi ir vajadzīgs šā likuma akcepts pirmajā lasījumā parlamentā, lai varētu nopietni strādāt ar šiem muitas tarifiem. Paldies. Es aicinātu, protams, atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.".
• 1994_04_21-seq417 language "lv".
• 1994_04_21-seq417 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_04_21-seq417 mentions Q822919.
• 1994_04_21-seq417 mentions Q211.
• 1994_04_21-seq417 mentions Q37.
• 1994_04_21-seq417 mentions Q191.
• 1994_04_21-seq417 mentions Q193089.