Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq86> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq86 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq86 number "86".
• 1994_04_20_a-seq86 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq86 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq86 spokenAs 129.
• 1994_04_20_a-seq86 spokenText "Godājamie kolēģi! Man ir iekritusi šī nepatīkamā loma jūs aizkavēt, kad visi jau ir gatavi balsošanai un, kad, protams, katrs jau ir praktiski izlēmis, kā viņš balsos par piedāvāto lēmuma projektu, kuru iesniegusi LNNK frakcija, vai arī par tiem labojumiem lēmuma projektā, ko ir piedāvājusi "Latvijas ceļa" frakcija, jo Budovska kungs jau iepriekšējā runā ļoti precīzi pateica LNNK frakcijas viedokli, kādā veidā būtu balsojams šis lēmuma projekts. Bet es tomēr negribētu atstāt šo tribīni un plenārsēžu zāli, neatbildējis uz diskusijā izteiktajiem apgalvojumiem. Es, protams, biju gatavojies runāt arī debatēs, un tas varbūt nebūtu bijis noslēgumā. Es savai runai debatēs biju devis tādu nosacītu nosaukumu - "Mīti un varoņteikas", jo apmēram tā izklausījās no valdošās frakcijas puses. Tur tika izteikti apgalvojumi, nevis argumentācija, kāpēc LNNK jeb nacionālā bloka viedoklis ir nepareizs, un bieži vien ir bijis tīri pēctecības jautājums - kurš pateiks pēdējais, tam arī būs taisnība. Es domāju, ka šajā gadījumā te ir grūti runāt par vērtējumiem, par atsevišķu punktu interpretāciju, un taisnības tik tiešām varbūt vairāk ir attiecībā uz subjektīvo pusi, kas ir bijusi, vērtējot šo līgumu, bet nevar būt viena vai otra taisnība, ja nocitē šī līguma atsevišķus pantus. Nekavējoties pārāk ilgi, es gribētu pieskarties tikai vienam piemēram. Virša kungs ļoti pamatoti izstāstīja, kādā veidā tika risinātas šīs sarunas un kāpēc pēc viņa personīgā, subjektīvā, viedokļa vai pēc viņa partijas viedokļa līgumi ir maksimāli labi, ko tie dod Latvijai un kāpēc tie ir jāparaksta. Un viņš arī atsaucās uz pantiem, kurus es esot citējis nepareizi, izraujot tos no konteksta. Es tomēr aizkavēšu jūsu uzmanību un runāšu par galvenā, ģenerālā, līguma otrās sadaļas 4. pantu. Otrā sadaļa ir par izvedamo Bruņoto spēku darbību, un te ir 4. pants. Trešajā daļā ir runāts par šiem ieročiem, un tur ir ļoti precīzi pateikts, ka jebkura Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārvietošanās, kura nav saistīta ar karaspēka saimniecisko vai ikdienas darbību, ja tajā ir vienlaicīgi iesaistītas 6 vai vairāk automašīnas, 3 vai vairāk kājnieku kaujas mašīnas, bruņutransportieri, tanki, kā arī apbruņots personālsastāvs - 30 cilvēki un vairāk, katru reizi ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pilnvaroto pārstāvi un Latvijas Republikas vietējo izpildvaru. Te nav nekas teikts par kaut kādiem papildu noteikumiem vai pārejo. Ir absolūti nepārprotami skaidrs, ka līdz 30 apbruņotiem cilvēkiem, līdz 3 tankiem vai kaujas mašīnām, vai bruņumašīnām var pārvietoties pa Latvijas teritoriju ārpus saimnieciskās vai ikdienas darbības bez sevišķa pieteikuma Aizsardzības ministrijai. Citādi to neviens nevar saprast, un ticiet man, ka Krievijas puse to sapratīs tieši tā un ka tieši tā viņi pārvietosies. Un tas būs tiešām iemesls krīzes situācijai Latvijā, ja pa apvedceļu virzīsies trīs vai divi tanki un divdesmit deviņi apbruņoti automātisti. Kā normāli reaģēs zemessargu patruļa uz to? Kā reaģēs godprātīgs Latvijas Republikas policists vai Aizsardzības spēku kareivis? Kā viņiem būtu jāreaģē? Kādas būs sekas? Tas ir tikai viens pants, kura interpretācijas praktiski nav, bet kur ir acīm redzama tekstuāla kļūda. Kā viennozīmīgi to var parakstīt bez labojumiem, neizsaucot tālejošas sekas? Vēl ir pāris tādu vietu, bet es vairāk nekavēšos pie tām. Tā ka, lūdzu, būsim ļoti precīzi, jo šeit izšķiras varbūt ne tikai šie globālie jautājumi, bet izšķiras arī konkrēta situācija Latvijas teritorijā, konkrētas krīzes iespējas. Un es nebūt neticu, ka Krievijas puse to ir atstājusi netīšām. Tas ir tas, par ko runāja mani kolēģi, - par tālāko virzības iespēju. Par pārējiem, ko es jau citēju, es nerunāšu, tas ir viens no piemēriem, kuram nav interpretācijas, un kur ir konkrēts formulējums, kas prasa savu skaidrojumu un labojumu. Un, kā pareizi Budovska kungs pateica, visas domstarpības ir atrisināmas, un arī līgums paredz, ka tās atrisina sarunu ceļā. Šādas sarunas ir iespējamas, it sevišķi tagad, kā pareizi Panteļējeva kungs pateica un piekrita praktiski LNNK, kad ir laiks tās pacelt jaunā līmenī, lai rastu jaunu risinājumu. Tieši LNNK lēmums tad arī paredz šādu jaunu līmeni un jaunu risinājumu, lai padarītajā darbā izdarītu nepieciešamos labojumus. Es domāju, godājamie kolēģi, ka atsaukšanās uz manu referātu kā uz spožu advokāta runu nav vis pagodinājums, bet mazliet tāda apšaubīšana... Jo es nebūt nerunāšu par ļoti spožu ārsta runu, par ļoti spožu fiziķa runu, par ļoti spožu vēsturnieka vai lauksaimnieka runu. Šinī gadījumā mēs šeit visi esam Saeimas deputāti. Vairāk vai mazāk pieredzējuši, bet visi mēs esam diletanti - gan politikā, gan ārpolitikas izpausmēs, un arī diplomātiem mēs esam diletanti, un tas ir jāapzinās. Šinī gadījumā cilvēkam pietrūkst pieredzes, nepieciešamo profesionālo zināšanu, un viņa vienīgais kritērijs ir viņa subjektīvā tiesiskā apziņa, viņa patriotiskās jūtas un viņa aicinājums kalpot savai tautai un Tēvijai. Cita mums nav, jo mums nav dotas šīs globālās zināšanas, kas ir mūsu pretiniekiem, un tas mums ir jāiegaumē. Un, ja man šeit kolēģi saka: es neticu tam, es neticu šim, es neticu vēl tādam deputātam... Šinī gadījumā ir pēdējais kritērijs - vai es ticu savai sirdsapziņai? Un tā mums katram ir. Un šinī gadījumā mums, pieņemot lēmumus, ir jātbild savai sirdsapziņai, vai nu bez ierunām parakstot līgumus tieši tādā formulējumā, kādā tie ir pašlaik, jo uz to mūs aicināja valdošās koalīcijas pārstāvji, ka šie trīs vispār nav pārskatāmi, ka tie ir jāparaksta tādi, kā ir, vai arī mēs radīsim kādas problēmas. Un vēlreiz par mītiem. Ir runa par to, ka, parakstot šos līgumus, mēs iegūsim Eiropas drošības garantijas. Kādas būs šīs garantijas? Te jau kolēģi pilnīgi atklāti pateica gan no vienas, gan no otras puses, kādas ir šīs garantijas. Tātad ir divi varianti: Rietumi mūs sapratīs vai Rietumi mūs nesapratīs. Ja Rietumi mūs sapratīs, tad tādā gadījumā, ja būs konflikts ar Krieviju, tie izteiks kategorisku protestu, samazinās humāno palīdzību Krievijai, atvilks tālāk savus drošības spēkus no Latvijas robežas, lai, nedod Dievs, kāda krievu raķete vai bumba tiem netrāpītu, un ar to arī beigsies šīs Rietumu garantijas. Ja Rietumi mūs nesapratīs, notiks viss tas pats, tikai drusku samazinātā toņkārtā, un nosodījumu šinī gadījumā dabūs gan Krievija, gan Latvija. Mums, Latvijai, rezultāts būs gluži viens un tas pats. Tāpēc, apzinoties to, ka pamatā savu drošību mēs garantēsim šeit paši un ka neviens mūs ne ar tankiem, ne ar raķetēm, ne ar kuģiem nenāks aizstāvēt, šiem līgumiem ir jābūt tādiem, lai tos nevarētu interpretēt brīvi, lai tie būtu ļoti konkrēti, ļoti precīzi un lai mēs, ievērojot līgumus, varētu paši arī prasīt no Krievijas, lai šajā gadījumā nebūtu nepieciešams griezties vēl starptautiskajās tiesās un tamlīdzīgi. Tāpēc ir vajadzīgas šīs jau paredzētās papildu sarunas vai konsultācijas, kas ieviestu skaidrību līgumu tekstā. Un pēdējais. Par politisko jautājumu, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Tika runāts par labējiem radikāļiem. Šo pārmetumu izteica kreisais radikālis, bet tāpēc es nebūt nedomāju, ka viņš ir sliktāks Saeimas deputāts nekā viens otrs cits. Un kurš ir labāks - kreisais internacionālais radikālisms vai labējais nacionālais radikālisms? Par to noteikti vēsturnieki vēl strīdēsies, kas ir vairāk atbilstošs Latvijas interesēm. Un šeit es negribētu palikt tomēr atbildi parādā Jurkāna kungam... Un šis vispārinājums ar tiem nāves grēku uzskaitījumiem, ko tie mistiskie radikāļi ir veikuši pret Latvijas valsti un gandrīz vai to sagrāvuši, lai nebūtu viņiem pretdarbības, es domāju, te galīgi nav vietā. Es pat neargumentēšu to, jo katram šeit zālē sēdošajam, lai arī kā viņš būtu politiski noskaņots, kā es saprotu, tas vienkārši bija politisks blefs. Un tāpēc es domāju tā: ja par radikālismu uzskata savas valsts nacionālo interešu ievērošanu, vēlmi ne tikai pašiem padzīvot mierā kādu laiku, bet lai mierā dzīvotu arī mūsu bērni un bērnu bērni, ja tas ir radikālisms, tad es domāju, ka mēs šeit lielākā daļa - 90 procenti - esam pārliecināti radikāļi. Un no lamuvārda, es domāju, tas var pārvērsties par ļoti pozitīvu epitetu. Tas ir vienīgi tāpēc, lai tiešām, kā mums šodien Gravas kundze citēja no 1920. gada stenogrammas, ja tik tiešām kādu pēc 60 vai pēc 70 gadiem interesēs, ko tie ir teikuši, lai tomēr nav tā, ka ir kāds secinājums un uz to nav atbildes. Bet tagad varbūt konkrēti, nekavējot jūs, par pašu lēmuma projektu. Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts, kādu to ir iesniegusi LNNK, praktiski atbilst tam mehānismam un procedūrai, kādu ir atzinis arī "Latvijas ceļš" un valdošā koalīcija. Par to es jau minēju, un tas bija ļoti spilgti saskatāms Panteļējeva kunga runā. Tātad šā līguma parakstīšanas pacelšana augstākajā līmenī, Valsts prezidenta līmenī, kurš no Saeimas tiek pilnvarots, lai šo augstāko līmeni realizētu ... te ir nepieciešami šie precizējumi, lai tiešām šie līgumi, līgumu pakete vai līgums iegūtu augstāku saturu. Lai to izdarītu, ir nepieciešama šī pilnvaru devēja, arī Saeimas pilnvarota ekspertu vai sarunu dalībnieku grupa, kas varētu doties līdzi Valsts prezidentam uz Maskavu vai kur citur. Atklāti sakot, man nav īsti skaidrs, kāpēc mūsu, Latvijas, Valsts prezidentam jābrauc uz Maskavu parakstīt līgumu un kāpēc Jeļcina kungs, piemēram, nevarētu ierasties Zilupē un parakstīt šo līgumu? Tā arī ir ļoti skaista un laba vieta. (Aplausi.) Bet, protams, tas ir cits jautājums. Tas viss ir risināms, jo līgumā nekur nav noteikts, kurā vietā paraksta šo līgumu un kurā vietā ratificē, kas parasti gan ir līgumu noteikta sastāvdaļa. Runa ir par to, kur ir parakstīšanas, ratifikācijas vieta un arī depozitārijs, kur tas glabājas, ja ir vairāku pušu līgums. Šinī gadījumā tas viss uz šo attiecas, jo te ir iesaistīta Eiropas drošības un sadarbības apspriede. Bet tas ir jautājums, kas tiešām ir jāizšķir šajās augstākā līmeņa konsultācijās jeb sarunās. Tāpēc, godājamie kolēģi, es piedāvāju nobalsošanai Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu iesniegto lēmuma projektu, kurš praktiski atbilst pašreizējai politiskajai situācijai, arī tai, kādā veidā to vērtēja "Latvijas ceļš", Tātad ierosinu nobalsot, ka mēs neatbalstām (es vēlreiz pasvītroju!) šo līgumu paketes parakstīšanu - visas paketes kopumā, šādā redakcijā, kādā tā ir izteikta un mums šobrīd ir pieejama, un pilnvarot šo valsts delegāciju veikt konsultācijas, kas novestu šo līgumu vai līgumu paketi noteiktā kondīcijā. Īsi un konkrēti tas ir izteikts. Kas attiecas uz šo "Latvijas ceļa" iesniegto variantu, tad, protams, tur ir praktiski pilnīgi pretējs raksturs, un tas ir balsojams, protams, nevis kā alternatīvs dokuments, jo tas ir pavisam cits dokuments, bet kā šā lēmuma projekta redakcija. Paldies, godājamie kolēģi! Es tiešām domāju, ka mēs nobalsosim par lēmuma projektu, kas dos iespēju mūsu valstij tomēr nezaudēt to cieņu, kā tas ir minēts līdz šim eksistējošajā un parafētajā līgumā. Paldies par uzmanību.".
• 1994_04_20_a-seq86 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq86 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q649.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q4459436.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q4294480.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q3315274.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q29171.
• 1994_04_20_a-seq86 mentions Q203369.