Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq8> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq8 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq8 number "8".
• 1994_04_20_a-seq8 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq8 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq8 spokenAs 77.
• 1994_04_20_a-seq8 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs, Prezidij, cienījamie deputāti! Es apsveicu Andreju Krastiņu ar tiešām spožu advokāta runu. Un, ja es nebūtu lasījis pirmos trīs līgumus, par kuriem šodien būs runa, jo neviens politisks spēks, ne arī Valsts prezidents šobrīd nepiedāvā parakstīt visus četrus dokumentus, kas reāli, es domāju, es atļaušos prognozēt, mūs tomēr novedīs Igaunijas situācijā, kad mēs nevaram neņemt vērā iekšpolitisko situāciju valstī, - tātad, ja es nebūtu lasījis šos dokumentus, es viennozīmīgi šodien balsotu pret "Latvijas ceļa" lēmumu un atbalstītu LNNK piedāvāto variantu. Šos dokumentus es esmu lasījis, kaut gan atšķirībā no Kiršteina kunga es neesmu bijis šīs delegācijas sastāvā. Un tikai viens konkrēts piemērs. Krastiņa kungs biedē Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas iedzīvotājus, ka viņi, "pateicoties" (pēdiņās!) šīm militārpersonām, nekad nevarēs uzlabot savus dzīves apstākļus. Cik viņiem būs iespēju uzlabot savus dzīves apstākļus, man šobrīd ir grūti teikt, bet, kas attiecas uz militārpersonām, tad 5. pantā ir skaidri pateikts: "To militārpersonu ģimenes, kuras aizbrauc kopā ar izvedamajām daļām un saņēmušas dzīvojamo platību jaunajās dienesta vietās, saglabā likumīgi aizņemto dzīvojamo platību līdz 1994. gada beigām. " Un tas ir pēdējais, pats pēdējais datums. Jā, tas ir ilgi. Tie ir astoņi mēneši, mazāk par astoņiem mēnešiem, bet bija jāpanāk vienošanās. Jāpanāk vienošanās starp divām pusēm. Protams, ja šobrīd mēs nenoslēgsim šos līgumus un bezgalīgi turpināsim sarunas, tad pilnīgi iespējams, ka Vidzemes priekšpilsētas un Centra rajona iedzīvotājiem nāksies vēl ilgi gaidīt uz šo militārpersonu ģimeņu aizbraukšanu. Tātad es ceru, ka delegācijas pārstāvji, kas piedalījās šinīs sarunās, varēs atbildēt uz daudziem citiem konkrētiem punktiem, un deputāti, neapšaubāmi, šos punktus ir lasījuši. Kāda tad šobrīd ir "Latvijas ceļa" pozīcija? Teikšu pavisam godīgi, ka "Latvijas ceļam" būtu izdevīgi izveidot delegāciju un 31. augustā skaļi paziņot: "Lūk, kungi, kur ir jūsu bankrotējusī politika, lūk! Armija ir šeit. Jūs solījāt, bet armija ir palikusi Latvijā. " Bet Latvija jau nav spēļu kastīte, pieņemsim, militārpersonām vai maziem bērniem, kuri vienu dienu var tankus nolikt vienā vietā un pēc tam tos nolikt citā vietā. Latvija ir mūsu valsts, un ir jābūt atbildībai pret šo valsti un pret to, ka joprojām Latvijā atrodas regulāras, svešas un - es absolūti negribu apgalvot, ka mūsu valstij pilnīgi draudzīgas - militārās daļas. Šo pēdējo piebildi es varu atļauties pēc šīs dīvainās situācijas, kāda izveidojās Krievijā, pēc kļūdas jeb provokācijas (pagaidām Krievija nav pilnībā izskaidrojusi to, kas notika Prezidenta Kancelejā). Pēc šā paziņojuma par it kā iespējamajām karabāzēm. Krastiņa kungs mums pārmet, ka mēs it kā ejam roku rokā ar Kozirevu un Jeļcinu. Es negribētu pārmest LNNK, ka viņi iet kopā ar tiem politiskajiem spēkiem Krievijā, kas tieši tāpat kā viņi ir pret līguma parakstīšanu, jo, godīgi sakot, šobrīd izveidot jaunu delegāciju, braukt uz Maskavu... Es gribētu, lai kāds no LNNK pārstāvjiem pasaka: kā jūs prognozējat tīri politiski, kad varētu tādā gadījumā notikt līguma parakstīšana? Līdz 31. augustam? Tādā gadījumā es nesaprotu, kāpēc Krievija ir bijusi tik nelabvēlīga pret iepriekšējo delegāciju, kuras sastāvā bija Kiršteina kungs un Virša kungs, un būs tik labvēlīga pret nākamo delegāciju? Tādā gadījumā es personīgi Kiršteina kungu kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāju ieteiktu kā šīs delegācijas vadītāju. Viņš zina šīs lietas, viņš visu laiku ir bijis klāt, tā ka nebūtu problēmas, kā to darbu turpināt, bet man nav skaidrs, kāpēc pret tiem tāda nelabvēlība, pret šiem. Tik slikti līgumi. Arī es personīgi neesmu apmierināts ar šiem līgumiem. Un, ja būtu slēguši Virša kungs un Kiršteina kungs savstarpēji, es nešaubos, ka tie būtu daudz labāki nekā pašreizējie dokumenti. Līgumi ir jāslēdz ar Krieviju, un ir jāuzklausa arī Krievijas puse. Es to varu apgalvot kā cilvēks, kas piedalījās sarunās līdz šai pēdējai delegācijai, pēdējās delegācijas laikā es nebiju šīs delegācijas sastāvā, kā es jau teicu. Tātad šobrīd es atļaušos vēlreiz prognozēt, ka, ja nebūtu šīs vietējās vēlēšanas, situācija varbūt būtu daudz mierīgāka un savstarpējā argumentācija būtu daudz korektāka. Es piekrītu Krastiņa kungam, ka vajag runāt par lietu, vajag runāt par līgumiem. Bet, cienījamā LNNK, vai neviens no jūsu līderiem, Berklava kungs, nākot pirmajā dienā, kad mēs šeit sanācām un bija ļoti daudz demonstrantu, salīdzinoši daudz... To var vērtēt dažādi. Un jūs radio uzreiz teicāt, ka tā ir nacionālā nodevība, pēc tam teicāt - vajadzētu dabūt to līguma tekstu un izlasīt. Es atceros, jo es dzirdēju to jūsu runu radio. Tad varbūt vispirms to izlasīsim, un tad noskaidrosim, vai tas ir vai nav vērtējams kā viens vai otrs solis! Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Valsts prezidents ir paudis savu gribu. Mēs visi vakar to varējām redzēt Latvijas televīzijā. Un es personīgi uzskatu, ka mums ir jāatbalsta viņa centieni panākt to līgumu parakstīšanu, kuri ir nepieciešami, lai mēs nevis, atsaukdamies uz tautas gribu, paliktu bez sabiedrotajiem - viens pret vienu ar lielo Krieviju, bet gan izdarītu visu no mums atkarīgo, lai armija aizietu. Es uzskatu, ka ir ļoti nekorekti atsaukties nepārtraukti uz Apvienoto Nāciju dokumentiem un Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dokumentiem. Jūs taču visi esat lasījuši šos dokumentus. Cienījamie deputāti, tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka šīs starptautiskās organizācijas grib armijas iziešanu atbilstoši līgumiem. Tur ir viennozīmīgi pateikts, ka ir nepieciešami līgumi, lai armija izietu, un nekur neviens no šo organizāciju oficiālajām personām nav teicis: "Ja nebūs līguma, mēs piespiedīsim Krievijas armiju izvākties ārā!" Būtu ļoti labi, ja mums būtu tik stipri draugi, kas ņemtu vērā tikai mūs, bet neņemtu vērā Krieviju. Diemžēl tā tas nav. Es vēlreiz saku, ka, protams, varētu piekrist šai delegācijas izveidei, bet tad ir jāsamierinās ar domu, ka līguma nebūs vispār, un ir attiecīgi jāprognozē situācija, kāda tā būs pēc tam, kad šie līgumi netiks noslēgti. Tā kā arī "Latvijas ceļā" un Latvijas Zemnieku savienībā bija ļoti nopietnas diskusijas par šiem līgumu tekstiem, šos līgumu tekstus mēs absolūti neuztvērām kā kaut kādu panākumu, milzīgu uzvaru, vai kā kaut kādu sakāvi. Mēs objektīvi uzklausījām delegācijas pārstāvjus un sapratām vienu, - ka šai delegācijai, lai ko viņa arī darītu, nevarēja būt citas iespējas kā parafēt - es pasvītroju, jo nekas vēl nav parakstīts, - šos līgumus vai nedarīt pilnīgi neko. Man bija iespēja tikties ar Krievijas oficiālajām personām neoficiālās sarunās, un viņi pateica: "Ja jūs neparakstīsiet ceturto, nebūs neviens. " Pēc manā rīcībā esošās informācijas, laikam iet uz to. Es vēlreiz saku, ka mēs tomēr ejam uz šo soli, lai pamēģinātu panākt turpmākās konsultācijās ar Krieviju šā ceturtā līguma izmaiņas, kurš, es pasvītroju vēlreiz, neapmierina "Latvijas ceļu" kā politisku organizāciju un neapmierina Zemnieku savienību kā politisku organizāciju. Izmaiņas šinī līgumā, kas daudz vairāk atbilstu mūsu prasībām. Un tieši tādēļ, lai būtu konstruktīvi un lai nevis sasaistītu rokas mūsu prezidentam, bet lai ļautu viņam aktīvi darboties, "Latvijas ceļš" kopējā sēdē ar Zemnieku savienību pieņēma šādu dokumentu - izdarīt attiecīgas izmaiņas LNNK iesniegtajā lēmuma projektā, lai lēmuma projekts kopumā skanētu šādi: "Lai panāktu Krievijas Bruņoto spēku izvešanu no Latvijas teritorijas, vēlākais, līdz 1994. gada 31. augustam, nodrošināt Skrundas radiolokatora darbības starptautiski garantētu pārtraukšanu un nojaukšanu līgumā stingri noteiktajā termiņā, lai sekmētu Latvijas iekļaušanos Eiropas drošības struktūrās un tādējādi stiprinātu Latvijas nacionālo drošību, Latvijas Republikas Saeima nolemj: balstoties uz likuma par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem 6. panta pirmo daļu, Saeima pilnvaro Valsts prezidentu parakstīt 15. martā parafētos Latvijas-Krievijas līgumus. " Runa ir par pirmajiem trim līgumiem, tātad par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā. Es atgādināšu vēlreiz šo termiņu - 31. augusts. Uz to mēs ceram, un cits jau mums nekas neatliek, kā noslēgt līgumu un darīt visu, lai starptautiskās organizācijas tad izdarītu spiedienu uz Krieviju. Šis spiediens uz Krieviju ļautu mums panākt mūsu vēlmi, tas ir, lai šī armija (pamatarmijas daļu skaitliski ir daudz, bet to ir daudz vairāk nekā Igaunijā) aizietu no Latvijas, tātad - vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu pagaidu funkcionēšanas laikā. Un man ir jāpiekrīt cilvēkiem, kas saka, ka šī vienošanās nav tikai Latvijas un Krievijas vienošanās, ka šo vienošanos no mums zināmā mērā prasa, tā ir smaga piekāpšanās, bet šoreiz ne tik daudz Krievijai, cik starptautiskajai sabiedrībai, tajā skaitā Eiropas valstīm. Mēs te varētu runāt par Amerikas varbūt savdabīgo nostāju, turpretim nekādā gadījumā nav pamata kaut ko pārmest Eiropas valstīm. Un trešais - vienošanās par militārpersonu, viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību līdz to pilnīgai izvešanai. Es pasvītroju - pilnīgai izvešanai! Runa tātad nav par kaut kādiem sociāliem labumiem vai garantijām pārējām militārpersonām, kuras, es ceru, dažādas darbības rezultātā (varbūt varētu palīdzēt šis jaunais fonds, kas ir izveidots) no Latvijas pamazām vien aizbrauks, - bet aizbrauks. Un attiecīgi otrā daļa: uzdot Latvijas Republikas Ministru kabinetam izveidot ekspertu grupu, lai precizētu nolīguma projektu (vienošanās par militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību), kuram atbilstoši starptautisko tiesību normām jāveicina okupācijas seku likvidācija Latvijā. Tāda ir mūsu pozīcija šobrīd. Šī pozīcija kopumā sakrīt ar to pozīciju, kuru pauda mūsu ievēlētais Valsts prezidents vakar savā televīzijas runā, un mūsu uztverē tā ir vienīgā reālā pozīcija, ja mēs vēl gribam kaut ko saglābt, parakstot līgumus un panākot armijas iziešanu līdz 31. augustam. Šobrīd praktiski cita ceļa mums nav. Paldies par uzmanību.".
• 1994_04_20_a-seq8 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq8 speaker Indulis_Berzins-1957.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q649.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q191.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q8436.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q1807079.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q1474484.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q7536677.
• 1994_04_20_a-seq8 mentions Q16351278.