Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq67> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq67 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq67 number "67".
• 1994_04_20_a-seq67 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq67 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq67 spokenAs 77.
• 1994_04_20_a-seq67 spokenText "Cienījamais Prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Cienījamie Saeimas locekļi! Šodien, kā jau pirmais runātājs pēc ziņojuma, Bērziņa kungs teica, ka mēs bijām liecinieki spīdošai advokāta runai. Es gribētu papildināt šo atziņu, ka tā tiešām bija spīdoša advokāta runa, kura bija izteikta zvērināto tiesas priekšā, kuras sastāvā ir Saeima, cienījamie televīzijas skatītāji, kā arī radioklausītāji. Jo runa bija vērsta uz to, lai emocionāli noskaņotu cilvēkus pret šo līgumu parafēšanu. Jo ļoti labi var izvilkt ārā no līguma atsevišķas normas. (Šeit jau viens otrs kolēģis to norādīja.) Kaut vai,teiksim, to, kādi termini ir lietoti - nekustamais īpašums; apspēlēt, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu runa ir par zemi, par mežiem. Un, ka, lūk, par to visu mums vēl būs jāmaksā Krievijas pusei. Bet, ja mēs izraujam ārā kaut ko no konteksta - un, it sevišķi, nesaistot to ar šā paša līguma 7. pantu, kas runā konkrēti par nekustamo īpašumu, - tad mēs redzam skaidri un gaiši. Tātad, es domāju, ziņojums būtībā bija vērsts uz to, lai emocionāli pierādītu, ka šie līgumi nav vajadzīgi, ka viss atrisināsies pats par sevi: nu gan jau kādreiz armija izies ārā, Skrundas objekts kādreiz beigs eksistēt, un dzīvosim tāpat smuki, mierīgi tālāk. Ne jau par velti acīmredzot tika runāts gan par to, ka padošanās gūstā ir militārās stratēģijas triumfs, gan par to, ka Latvija pārkāpj Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju vai Eiropas drošības un sadarbības apspriedes rezolūciju, jo, lūk, vienpusēji mēs tagad pasakām kaut ko pavisam citu. Es domāju, ka tas ir vērsts tikai emociju līmenī, lai parādītu un motivētu LNNK deputātu iesniegto lēmumprojektu, ka šie līgumi nav atbalstāmi un ka jāveido jauna komisija. Būtībā tātad tik tiešām, kā jau šeit kolēģi teica, mēs gribam atgriezties atpakaļ pagātnē cerībā uz jaunu, skaistu nākotni nezin kad. Man liekas, ka šeit jau Gravas kundze ļoti pareizi un perfekti parādīja arī šo saistību ar 1920. gada Miera līgumu. Ziņotājs šeit piesauca, ka mēs, parakstot šos līgumus, izdarīsim nodevību attiecībā pret Igauniju. Bet, ja mēs rīkosimies otrādi (tā, kā to aicina darīt ziņotājs un kā runātāji arī no LNNK frakcijas būtībā aicina, ņemsim par pamatu 1920. gada līgumu), vai mēs neizdarīsim tādā gadījumā nodevību attiecībā pret Lietuvu? Padomāsim arī par to! Acīmredzot mums tomēr ir pragmatiski jāpieiet šiem līgumiem, un, protams, tie jāizvērtē, bet tie ir jāparaksta! Mēs tikko ar Kiršteina kungu atgriezāmies no Strasbūras. Kiršteina kungs Strasbūrā mani mēģināja pārliecināt, ka, lūk, Žirinovskis jau ir atteicies no šīs savas idejas par to, ka Baltijas valstis ir provinces, ka Krievijas intereses virzās tikai uz Dienvidu pusi. Bet, Kiršteina kungs, ko Žirinovskis rakstīja tajā pašā paziņojumā, kuru viņš jeb viņa vārdā tika izplatījusi Krievijas delegācija Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā? Ko viņš tur rakstīja? Ka viņš šķiras no "nedemokrātiskās" Francijas. Viņš rakstīja, ka viņš nevar to paciest, ka tas ir pret Krievijas interesēm, ka, lūk, pa Eiropas padomi var lepni staigāt kaut kādi Baltijas provinču līderi. Kāpēc? Tāpēc, ka tai dienā Eiropas padomē pirmo reizi uzstājās un atbildēja uz jautājumiem vienas Baltijas valsts prezidents, proti, Lietuvas prezidents. Tātad, redzat, nebūt nav tā, ka Žirinovskis būtu atteicies no šīs idejas. Un man liekas, ka jūs atceraties arī to, ka Žirinovskis deklarēja, ka viņš ir vienīgais īstenais Krievijas pārstāvis. Jo viņš, lūk, pārstāv partiju, kura ir uzvarējusi Krievijas vēlēšanās, un ir lielākās Krievijas parlamenta frakcijas līderis. Kaut gan beigās viņš pasaka, ka Krievijai vispār nav vajadzīga šī Eiropas padome. Ka viņš dibinās pats savu Austrumeiropas savienību. Man liekas, ka mums ir jāizdara secinājumi arī no visiem šiem izteikumiem un arī no tā, ko jūs pats teicāt par Lukina kunga, tas ir, Krievijas parlamenta Ārlietu komisijas un Krievijas delegācijas vadītāja Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā, viedokli attiecībā uz okupāciju utt. Es domāju, ka mums no tā ir jāizdara secinājumi. Ir jāizdara secinājumi un acīmredzot ir jādomā par to, ka ir jāparaksta šie līgumi. Gribu pieskarties tam jautājumam, ko izvirzīja Bukovska kungs, ka, lūk, šeit ir pretruna ar Satversmi, - ka Valsts prezidents nenes politisku atbildību un kas tad notiks, ja viņš parakstīs, utt. Bet man liekas, ka ir acīmredzot Satversme jālasa uzmanīgi. Jo vienā vietā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Valsts prezidents reprezentē Latviju starptautiski. Un tas pants, kuru jūs minējāt un kurā teikts, ka Valsts prezidents nenes politisku atbildību, ir saistīts ar pavisam kaut ko citu. Tur ir rakstīts jau pavisam kaut kas cits: "Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra. " Vai nu Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra parakstam jābūt. Šeit ir minēti rīkojumi. Bet acīmredzot līgumu parakstīšana nav rīkojums. Jo līgums ir pēc tam jāratificē Saeimai. Un arī likums par starptautiskajiem līgumiem nosaka to, ka, lūk, gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan ārlietu ministrs var vest sarunas un parakstīt līgumus bez jebkāda īpaša pilnvarojuma. Un, pamatojoties uz šādu uztveri, uz šādu nostādni, es vairāk saprastu, teiksim, arī to, kas ir teikts "Latvijas ceļa" ierosinātajā labojumā, kas ir iesniegts attiecībā uz LNNK frakcijas lēmumprojektu, kur ir runa par to, ka vajag pilnvarot Valsts prezidentu. Nav tādā izpratnē, ka pilnvarojam. Un, lūk, šis likums par starptautiskajiem līgumiem nosaka atrunu, tas ir 3. pants, ka tad, ja Saeima pieņem lēmumu par kaut kāda līguma noslēgšanu vai sarunu vešanu, var noteikt arī konkrēti, ko pilnvaro, kādā apjomā pilnvaro, un tamlīdzīgi. Saeima šādu lēmumu pieņēmusi nav. Ir šīs sarunas. Tātad šeit pilnīgi normāli notiek šīs sarunas, un pilnīgi normāli Valsts prezidents varētu līgumus parakstīt, jo Saeima līgumus parafēs. Piedošanu, Saeimai ir līgumi jāratificē. Un pēc ratifikācijas, ja Saeima ratificēs šos līgumus, tad Prezidents jau izsludinās šo likumu par ratifikāciju. Tā ka acīmredzot šeit mēs varam diskutēt ļoti nopietni, teorētiski, bet es domāju, ka mums ir jāatsakās no teorētiskiem strīdiem, mums ir jābūt šinī gadījumā pragmatiķiem. Un es tomēr aicinu deputātus izvērtēt šo l��mumprojektu, jo skaidrs ir viens, - ka šeit ir divas alternatīvas. Viena - mēs atsakāmies vispār no jebkāda līguma un atsakāmies no tā cerībā, ka Krievijas karaspēks izies ārā pēc iespējas ātrāk un ka mums būs iespēja tik tiešām demontēt Skrundas radiolokācijas staciju. Kas notiks, ja mēs to neparakstīsim? Jo šajos līgumos ļoti skaidri un gaiši ir rakstīts aizliegums, it sevišķi attiecībā uz Skrundu, ka nekādi celtniecības darbi, nekādi montāžas darbi, nekādas papildu aparatūras vai jaunas aparatūras ieviešana vai nomaiņa netiek pieļauta. Bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja mēs parakstām. Bet šis jaunais monstrs, ko visi rāda, - ne jau tas ir tas bīstamākais pašreiz. Bet tas var kļūt par daudz bīstamāku, ja mēs ļausim, neparakstot šos līgumus, to piepildīt. Paldies par uzmanību!".
• 1994_04_20_a-seq67 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq67 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q37.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q191.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q39731.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q142.
• 1994_04_20_a-seq67 mentions Q7536677.