Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq65> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq65 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq65 number "65".
• 1994_04_20_a-seq65 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq65 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq65 spokenAs 151.
• 1994_04_20_a-seq65 spokenText "Godātais Valsts prezident! Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tad, kad pie manis atnāca Budovska kungs ar priekšlikumu parakstīt lūgumu- aicināt sasaukt šo ārkārtas sēdi, man nebija jautājumu. Jo es gribēju šo sēdi. Es uzskatu, ka šos jautājumus, kurus mēs šodien šeit apspriežam, ir jāapspriež tieši šeit, parlamentā, nevis pie Brīvības pieminekļa vai piketos. Analizējot iekšpolitisko situāciju un situāciju, kas radusies sakarā ar šo līgumu, es gribētu lūgt kolēģus nerādīt uz logiem un neteikt, ka tauta tā grib. Tautai neviens nav jautājis. Un neviens šodien nezina, ko grib tautas vairākums. Tie, kas raksta Prezidentam vēstules un raksta avīzēs, protams, ir tauta. Bet ne vairākums. Tie tūkstoši mītiņa dalībnieku pie Brīvības pieminekļa arī ir tauta. Bet ne vairākums. Uzskatīt, ka tā domā visa tauta, ir tikpat nekorekti, kā paziņot, ka ir tikai 5 tūkstoši līgumu pretinieku. Tā ir tikai viena trešdaļa no viena procenta visas valsts iedzīvotāju. Tā taču arī varētu spriedelēt, vai ne? Arī tas būtu absurds. Jo saprotams, ka līguma pretinieku būtībā ir daudz vairāk. Es atkārtoju vēlreiz: neviens nezina, kurā pusē ir vairākums. Ja mēs gribam būt korekti, tad jāatzīst, ka tika demonstrēts tikai viens viedoklis. Labās opozīcijas viedoklis. Jā, iespaidīgs! Jā, raunds ir radikāļu labā. Varbūt nedaudz robusti, bet - cepuri nost! Kampaņas uzdevums bija iebiedēt valdību. Diemžēl tas ir izdevies. Dāmas un kungi! Radikāļi Latvijā ir bijuši it visos laikos un būs. Un visos laikos ir bijuši "pret". Šis "pret" ir vienmēr bijis ļoti skaists un, kā mēs redzam, iespaidīgs. Atmodas laikā es to nedzirdēju tikai divas reizes. Tas bija 1991. gada janvārī un augustā. Bet katrreiz, kad valsts konstruktīvi risināja jautājumu, viņi bija skaļi "pret". Lai atceramies - bija pret vēlēšanām Augstākajā padomē, kas deva uzvaru Tautas frontei. Pret Latvijas-Krievijas līgumu Tallinā, kurā Jeļcins nostājās baltiešu pusē, un tas arī laikam būtībā izšķīra mūsu valsts likteni. Pret 3. marta aptauju par neatkarīgu Latviju, kas parādīja visai pasaulei, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir par neatkarīgu Latviju. Pret oficiālo pilsoņu reģistrāciju. Pret Latvijas neatkarības atzīšanu no Krievijas puses 1991. gada 24. augustā. Viņi bija pret šīs Saeimas vēlēšanām. Viņi bija tie, kas sašķēla Tautas fronti. Ja Latvija sekotu viņu lozungiem, mēs šodien nedzīvotu neatkarīgā Latvijā. Tagad viņi aktīvi cīnās pret attiecību normalizēšanu ar Krieviju. Kungi, viss ir normāli! Tā ir jebkura labās opozīcijas loģika. Kāda ir tās reālā vieta un loma šodien valstī? Es domāju, ka atbildi uz šo jautājumu dod vēlēšanas Saeimā, kas parādīja, ka tā ir viena piektā daļa. Jā, var teikt, ka šodien situācija ir mainījusies. Bet cik tā ir mainījusies? Par to mēs varēsim spriest droši vien pēc pašvaldību vēlēšanām. Gribu argumentēt savu pozīciju, kuru es esmu iepriekš vairākkārt izteicis, un šī pozīcija ir - parakstīt un ratificēt līgumu paketi. Turklāt jo ātrāk, jo labāk. Šī pozīcija ir veidojusies, analizējot politisko klimatu Krievijā, Krievijas pēdējās ārpolitiskās aktivitātes. Mēģinot saprast, ko no mums tagad sagaida ASV, mūsu sabiedrotie Eiropā, kā arī salīdzinot Jāņa Dineviča delegāciju un Mārtiņa Virša delegāciju darbības rezultātus. Krievijā stingri mainās reformu stratēģija. Kompetenti Krievijas analītiķi uzskata, ka reformu process būtībā tiek apstādināts. Arvien vairāk savas pozīcijas nostiprina militārais un industriālais komplekss, kas veido ciešu sadarbību ar neopadomju nomenklatūru. Pilnīgi reāli Krievijā ir autoritāra vara, kuru šodien vada Jeļcins. Rīt jau varbūt tas būs kāds cits. It sevišķi izmaiņas Krievijas reformās notika oktobrī, kad vadošās pozīcijās nonāca armija un militāri industriālais komplekss. Reformatori ar Gaidaru priekšgalā aizgāja no valdības. Nemitīgi krītošais dzīves līmenis izsauca tautā pretestību pret tiem, pret demokrātiju, nostalģiju par vakardienu, arvien nostiprina impēristu pozīcijas. Kā rāda pēdējās aptaujas, apmēram divas trešdaļas Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka PSRS sabrukšana bija viena liela, traģiska kļūda. Kuru, starp citu, diezgan veiksmīgi jau sāk labot, kā mēs zinām. Jau šodien var runāt par nopietnu cīņu par varu Krievijā. Jeļcina rīkojums nr. 174 ir daļēji šādas cīņas rezultāts. Skaidrs, ka militāristi uzvarēja oktobrī, ir arī nopietna ietekme uz ārpolitiku, kas pēdējā laikā izpaužas gan Bosnijā, gan NVS valstīs. Arvien biežāk dzirdam par jauno konfederāciju, kuras centrā ir Krievija. Oficiālo Krievijas ārpolitisko līniju varētu formulēt šādi: ekonomiskā un militārā bijušo padomju republiku integrācija Maskavas vadībā. Tas nozīmē Krievijas kā supernacionālas valsts atdzimšanu. Līgumu parakstīšanas vilcināšana laikā, kad Krievijā aug to politiķu popularitāte, kuri stāv impērijas pozīcijā, Latvijai, manuprāt, ir ļoti bīstama. Krievijas rītdienas līderi neies uz tiem noteikumiem, uz kuriem gatava iet šodienas Krievija. Krievijas un Latvijas attiecību vēsture, sākot ar 1991. gadu, to spilgti parāda. Līgums starp Latviju un Krieviju nav tikai Latvijas un Krievijas interesēs. Kā jau te daudzi runātāji sacīja, tas ir arī starptautisks jautājums, jo būtībā, noslēdzot šo līgumu, ko gaida Latvijā, ko gaida Krievijā, ko gaida pasaulē, Latvija pierādīs, ka ir neatkarīga valsts, kas spēj risināt sarežģītus starptautiskus jautājumus, un dod savu ieguldījumu - es vēlreiz uzsveru - stabilitātē un drošībā. Un kas spēj respektēt to struktūru prasības, kurās Latvija grib integrēties. Būtībā tas ir mājasdarbs, kas mums ir jāizdara un pie kā mēs tik ļoti negribam ķerties, pie tā rezultāta negribam nonākt. Pēdējo Latvijas un Krievijas pārrunu posmā ir it kā divi etapi. Viens etaps - līdz rīkojumam nr. 174. Un etaps pēc rīkojuma nr. 174. Ja mēs sekojam valdības loģikai, tad redzam, ka tā ir šāda. Līdz rīkojumam tika sasniegts, jādomā, grūts divpusējs kompromiss, kuru valdība apstiprināja un bija gatava aizstāvēt sabiedrības priekšā. Tad pēkšņi izveidojās jauna situācija. Dokumentā nr. 174 valdība pārskatīja savu pozīciju un, kā liekas, šobrīd ir gatava iet uz variantu "4 mīnus 1". Es gribu secināt: pirmkārt, nevienu pasaulē mēs nepārliecināsim, ka Krievijas dokuments nr. 174 kā incidents nebūtu izsmelts. Arī pati valdība būtībā netic šā dokumenta nopietnībai. Otrkārt. Ja lietas būtība ir tikai dokumentā nr. 174, kas, starp citu, attiecas uz Skrundu, tad jājautā, kāpēc formula "4 mīnus l" noņem no darba kārtības jautājumu par sociālajām garantijām. Nevis runājam šeit par Skrundu. Kur, kungi, te ir loģika? Un tas ir mans jautājums valdībai. Man liekas, pat bērniem ir skaidrs, ka, ja nebūtu šā nelaimīgā rīkojuma, valdība, nobijusies no labējo spiediena, būtu vienalga atkāpusies no 15. marta pozīcijām. Ja tas tā ir, tad cienījamā valdība ir pārādījusi citu loģiku. Jūs savārījāt tādu putru, kādu sabiedrība negrib pieņemt. Sabiedrībai tā nav baudāma. Civilizētā valstī tādā gadījumā pavārus pat nevajag atbrīvot no darba, viņi paši aiziet. Vai mēs to gribam? Es pats personīgi to negribu. Jo man nav grūti iedomāties, kādi pavāri drūzmējas pie valdības virtuves durvīm. Bet jautājums taču pastāv. Vai valdība ir gatava atbildēt par parafēto līgumu, ko vēlāk viņa atbalstīja, vai viņa izvairās strēbt savārīto putru? Es nācu uz šo sēdi un biju pārliecināts, ka mums, mūsu frakcijai, būs jāaizstāv valdības variants. Šobrīd liekas, ka situācija ir mainījusies. Bet pirms mēs, cienījamā valdība, atkāpjamies no parafētajiem un jūsu atbalstītajiem līgumiem un runājam par variantu "4 mīnus l", mans jautājums būtu: kas atbildēs, ja visas sastatnes, kas jau šobrīd ir uzbūvētas, sabruks kā viens kāršu namiņš? Un tad varēs runāt, ka beigu beigās šinī valstī kādam ir jāuzņemas nopietna atbildība. Jūs saprotiet, ka divu valstu jeb starptautiskās attiecības - tā ir tā kā tāda šaha spēle, kurā spēlē divi. Viens lielmeistars izdara gājienu, tad otrs lielmeistars izdara gājienu. Bet, ja viens pieceļas no galda un aiziet, tad tā vairs nav spēle, tas nav šahs, to sauc par rotaļu ar sevi. Tā ir pavisam cita spēle. Tā ir pavisam cita rotaļa. Es te nevēršos tikai pie radikāļiem, jo man ir skaidrs, kāda ir viņu pozīcija. Bet es vēršos šeit pie Prezidenta un pie valdības, pie cilvēkiem, pie deputātiem, kuri gribat rast izeju no šās situācijas. Un labi pārdomāt, kas notiks pēc tam, ja tiešām šis variants, ko mēs tagad gribam piedāvāt Maskavai, izjauks visu to, kas līdz šim jau ir sasniegts. Un diemžēl laiks nestrādā mūsu labā. Vakar, tiekoties sanāksmē pie Prezidenta Ulmaņa kunga, mēs, frakciju vadītāji, valdības pārstāvji, runājām par daudziem variantiem, un beigās Valsts prezidents teica, ka viņam ir nodoms sasaukt pie apaļā galda Latvijas politiskos spēkus un sākt runāt par valsts nacionālo ārlietu politiku, par valsts nacionālo drošību un tā tālāk. Tas ir ļoti apsveicams lēmums, jo būtībā tas ir tas lēmums, ar ko mums vajadzēja uzsākt darbu šinī Saeimā. Jo jautājums, kuru mēs šodien apspriežam, ir tikai viena maza Latvijas un Krievijas attiecību daļa. Tas ir viens mazs, ļoti mazs mūsu ārpolitikas jautājums. Bet, klausoties šodien vadošās koalīcijas deputātu runās, es saprotu, ka valdošajā koalīcijā ir cilvēki, kas runā par nacionālo vienotību. Arī tajā pašā laikā nāk deputāti no tās pašas frakcijas, no tās pašas koalīcijas un runā par to, ka, lūk, mūsu koalīcijas ārpolitika un galvenie principi ir pareizie, un būtībā liek mums secināt: dariet tā kā mēs, esiet prātīgi un dariet tā kā mēs! Jo būtībā tā ir pareizi. Es nezinu kāds būs šās sēdes rezultāts, taču es gribētu tiešām cerēt, ka vienreiz varbūt mēs varētu nonākt pie situācijas, ka mēs visi ļoti godīgi varētu apsēsties pie galda un tiešām izrunāt nevis kādas frakcijas intereses, bet runāt par šīs valsts nacionālajām interesēm. Un es ļoti gribu cerēt, ka to nenāksies ilgi gaidīt, ka mēs sēdēsim pie viena galda un mēģināsim vismaz galvenajos virzienos izrunāt šīs valsts tālāko attīstību. Paldies.".
• 1994_04_20_a-seq65 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq65 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q649.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q15180.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q337179.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q1770.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q2484354.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q7536677.
• 1994_04_20_a-seq65 mentions Q6112866.