Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq63> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq63 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq63 number "63".
• 1994_04_20_a-seq63 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq63 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq63 spokenAs 77.
• 1994_04_20_a-seq63 spokenText "Godātais Prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Es gribētu pieskarties pāris lietām šovakar. Pirmkārt, nedaudz par procesu. Mani neatstāj pārsteiguma sajūta, it kā mēs būtu šodien pirmo reizi visi te satikušies, lai ar Kiršteina kungu, ar Krastiņa kungu un vēl ar citiem tagad aprunātu lietas, ko, iespējams, vajadzēja runāt, bet, man liekas, vajadzēja runāt tad, kad mēs uzsākām savu darbu. Šodien Krastiņa kungs nolasīja mums lekciju par demokrātiju un teica, ka Saeima ir augstākais atbildētājs par Latvijas drošības lietām un lietām, kas saistītas, piemēram, arī ar līgumiem attiecībās ar Krieviju. Mani tas pārsteidz. Jau apmēram gadu funkcionē Saeima, jau apmēram gadu funkcionē attiecīgā valdības delegācija sarunām ar Krieviju, un tā nefunkcionē slepeni. Tajā piedalās arī LNNK pārstāvis Kiršteina kungs, un Krastiņa kungs līdz šim ne reizi nav izvirzījis jautājumu par to, ka vajadzētu veidot Saeimas delegāciju. Vai mēs šodien pirmo reizi sastopamies? Vai Kiršteina kungs, Sinkas kungs, Inkēna kungs un arī citi delegācijas locekļi nezināja, par ko ir runa šajos te līgumos? Un kāpēc tad Saeimas Ārlietu komisija šo jautājumu nav izvirzījusi līdz šim un zvanījusi "lielo zvanu" par to, ka šīs sarunas tik principiāli virzās ne tajā virzienā? Jo no Krastiņa runas es sapratu, ka nav jau strīda par detaļām, ka principiāli visa pieeja nav pareiza, bet tad es nesaprotu, kā gadu delegācija varēja strādāt principiāli nepareizā virzienā, piedaloties tajā arī Ārlietu komisijas vadītājam. Un tagad pēc gada mēs uzzinām, ka visa lieta ir principiāli nepareizi virzījusies. Acīmredzot tad mums ir jāpadomā par uzticību Ārlietu komisijas vadītājam, jo viņš nosaka, vismaz viņam bija katrā ziņā jāpaceļ šis jautājums, ja tas tik būtiski ir virzījies nepareizā virzienā. Laikam jau kaut kas cits šeit slēpjas apakšā. Laikam jau īstā realitāte ir kaut kur citur, jo tomēr, lai kā tas arī būtu, es uzticos gan Kiršteina kungam, gan arī Krastiņa kungam un saprotu, ka šoreiz laikam citi motīvi virza mūs šodien, apspriežot šo jautājumu, ne tik daudz šie principiālie iebildumi. Krastiņa kunga runa man nedaudz atgādināja to, kā nogrēkojies vīrs atnāk mājās un sāk minēt argumentus, kāpēc viņš ir nokavējies vai ieradies par vēlu. Tad, ja viņš min vairāk kā trīs argumentus, tad tas vairs nav ticami. Man liekas, ka arī Krastiņa kungam pilnīgi visi punkti bija nepareizi, un tas vairs nu neliekas ticami, negribas ticēt, ka tik augsti kompetenta delegācija ir strādājusi un ka nu pilnīgi neviens punkts nav lietojams. Mazliet par daudz bija šo negatīvo argumentu, lai būtu jau ņemami par pamatu. Tas ir nedaudz par to, kas attiecas uz mūsu savstarpējās sadarbības procesu. Un, redzat, tieši tāpēc man nav īstas uzticības tam, ko piedāvā LNNK nākotnē. Man nav pārliecības, ka tā delegācija, kuru mēs izveidosim un kura funkcionēs tur gada laikā, nenonāks pēc gada pie tā paša, kad te kāds atnāks un pateiks - zināt, bet jau no paša sākuma tā delegācija darbojās nepareizā virzienā, bet es biju mazākumā, mani neviens neklausīja, mani neviens neņēma līdzi, man bija jābrauc rietumu virzienā tad, kad delegācija devās austrumu virzienā, manis nebija klāt... Un tad atkal visa šī vēsture pēc gada sāksies no jauna. Mēs vienkārši paliksim smieklīgi pasaules acīs un, domāju, faktiski arī mūsu pašu sabiedrības acīs. Īsumā es tomēr gribētu precizēt, starp kādām alternatīvām mums šodien ir jāizvēlas. Un šajā gadījumā es tomēr lūdzu vadīties nevis pēc hipotētiskām versijām, kas tiek izteiktas, uzstājoties par to, kādi labojumi ir jāizdara līgumos, bet pēc konkrētā lēmuma projekta, kurš ir iedots un kurā nav paredzēti atsevišķi labojumi vai kaut kas tāds. Tātad faktiski šobrīd ir divi alternatīvi varianti. Viens variants ir tas, ko piedāvā LNNK un tie, kas ir parakstījuši šo lēmuma projektu, un viss ir skaidri jāizlasa šajā lēmuma projektā, nevis tas, kas no tribīnes tiek skaidrots par labajiem nodomiem. Projektā ir tikai divi punkti, un šie divi punkti pēc tam jau aizies visur - uz Krieviju, uz ārzemēm un tā tālāk, ja mēs tos šodien pieņemsim, taču neaizies visas tās labās domas, ko Aleksandrs šeit izteica. Tās jau neviens nedzirdēs, bet dzirdēs tikai tos divus punktus, par kuriem mēs būsim nobalsojuši. Un šie divi punkti ir vienkārši - visi parafētie līgumi ir noraidāmi, nav parakstāmi un ir izveidojama jauna delegācija. Tas nozīmē, ka mēs faktiski atgriežamies apmēram divus vai trīs gadus atpakaļ. Tur, kur mēs bijām pirms diviem gadiem, tajā situācijā. Krieviju nekas nespiež izveidot tādu pašu... nekas nespiež Zotovu sēsties pie sarunu galda ar šo te jauno delegāciju, un Krievija var apspriest apmēram pusgadu jautājumu, kad uzsākt sarunas par to. Tātad tas faktiski nozīmē, ka ne tikai līgumi netiek parakstīti, bet nenotiek pat debates par tiem labajiem priekšlikumiem, ko pats Kiršteina kungs te minēja. Tās nenotiek. Nekas nepilnvaro Krieviju sēsties un sākt runāt ar jauno delegāciju par tiem pašiem līgumiem, kuri šinī gadījumā ir noraidīti. Tas ir tas fakts. Tātad fakts ir tas, ka mēs atgriežamies divus gadus atpakaļ, un armija vai nu iziet, vai... Iespējams, ka es esmu ļoti... Varbūt tiešām ir jāpiekrīt, ka armija izies līdz 31. augustam vai pat ātrāk, bet es nešaubos, ka tādā gadījumā Skrunda noteikti paliks. Skrunda paliks un funkcionēs, un mums būs stipras grūtības ar šā jautājuma regulēšanu nākotnē. Bez tam es domāju, ka tad tā darbosies kā militāra bāze. Un arī ar tiem pašiem militārajiem pensionāriem būs nedaudz citādāk. Šinī gadījumā mēs ne par kādu Repatriācijas fondu militārajiem pensionāriem runāt nevarēsim, jo mēs būsim vienkārši ignorējuši visu Eiropas valstu rekomendācijas tomēr šo līgumu parakstīt. Līdz ar to es nedomāju, ka šīs Eiropas valstis jutīs kaut kādu entuziasmu maksāt līdzekļus mums Repatriācijas fondā vai lietot savus līdzekļus šo problēmu atrisināšanai. Es domāju, ka Eiropas valstu reakcija būs ļoti vienkārša - jums, protams, varbūt lielā mērā ir arī taisnība, ka jūs neparakstāt šo līgumu, un jūs varat palikt vienatnē ar savu taisnību attiecībās ar Krieviju. Nu šajā vientulībā, divvientulībā vai trīsvientulībā - mēs, Krievija un mūsu taisnība - tad arī pavadīsim turpmākos pāris gadus. Ko piedāvā "Latvijas ceļa" lēmums? Nevis lēmums, bet, lai izvairītos no Budovska kunga iebildumiem... Es, protams, paredzu, ka kaut kur ap pulksten pusvieniem naktī mēs noteikti sāksim lielus strīdus par procedūru, vai labojumi pie lēmuma ir alternatīvs lēmums vai nav. Bet nu pēc būtības, par to, ko paredz "Latvijas ceļa" iesniegtais lēmuma projekts, kādas izmaiņas LNNK iesniegtajā lēmuma projektā. Mēs uzskatām, ka šinī politiskajā situācijā mums ir jāizdara viss, lai mēs parakstītu līgumus, kas piespiež armiju, kas nosaka armijas aiziešanu līdz 31. augustam un kas nosaka, ka Skrundas jaunais objekts ir jānodod demontāžai, ka Skrundas darbība ir jāizbeidz 4 gadu laikā, bet pēc tam attiecīgajos mēnešos notiks demontāža. Bet te Krievija no savas puses ir uzlikusi attiecīgi virsū šai paketei savu atsvaru jeb savu dāvanu. Mēs visi atceramies no padomju laikiem, ka kādreiz, kad vajadzēja pirkt kādu preci, šai precei pielika klāt vēl kādu citu preci, kas bija vienkārši jānopērk. Un Krievija no savas puses ir pielikusi klāt šo paketi. Tas ir jautājums par krievu militārajiem pensionāriem, līgums par militārpersonu sociālo statusu. Kamēr armija aiziet, es tiešām to neuzskatu par sevišķas apspriešanas vērtu, jo tas attiecas tikai uz to termiņu, kamēr Krievijas armija ir šeit. Ja tā līdz 31. augustam aiziet, tad tas attiecas tikai uz ģimenes locekļiem līdz šā gada beigām. Tādējādi es neuzskatu to par problēmu, kura šeit būtu jārisina, un, ja šī Krievijas armija, kā Krastiņa kungs biedēja, sāks skolas celt, tad jāteic, ka ir tas ļoti labi, ka viņi sāks skolas celt. Tad tas nozīmē, ka attiecīgi pēc 1994. gada beigām, kad visa krievu armija un visi šie ģimenes locekļi aizies, tā skola paliks mums. Man pret to nav nekādu iebildumu. Katrā ziņā es domāju, ka te jau ir tā alternatīva. Manuprāt, Kiršteina kungs neuzņemsies apgalvot, ka gadījumā, ja mēs pieņemsim LNNK lēmumu, tad arī Skrunda beigs funkcionēt 31. augustā. Ja Kiršteina kungs var atnākt šinī tribīnē un pateikt, ka viņš tādā gadījumā garantēs, ka arī Skrunda 31. augustā aizies, tad mēs varam par to domāt, bet es uzskatu, ka Kiršteina kungam pietiks godaprāta, lai to nesolītu no šīs tribīnes, ka viņš panāks, ka šī Skrunda, ja mēs pieņemsim LNNK variantu, pēc 31. augusta tādā gadījumā nedarbosies. Tātad ne par to mēs šeit strīdamies. Un šinī gadījumā es atkārtošu vēlreiz, lai kāds nepārprastu. Es zinu, ka vakar pie Valsts prezidenta Jurkāna kungs un citi ir izteikuši visai asu kritiku attiecībā uz vadošo koalīciju, ka mēs it kā atkāpjoties no savas iepriekšējās pozīcijas. Saprotiet mūs pareizi! Es te paužu savu personīgo viedokli. Ja uz kārts tiks likts visu līgumu liktenis, tad mums, protams, ir jāparaksta visi četri līgumi, bet šinī gadījumā ir iezīmējies zināms process, kad, izmantojot vairs nevis delegāciju līmeni, bet vienu citu līmeni, kas ir pašlaik sācis darboties, tas ir, Prezidenta līmeni, mēs varam panākt vēl zināmus papildu rezultātus ceturtajā līgumā, kas jau tā no pieņemšanas brīža īstenībā mums visā pilnībā nepatika. Un ekspertu grupas jau sāk, jau šobrīd strādā. Faktiski tas lēmuma projekts zināmā mērā jau ir stājies spēkā, un ekspertu grupas jau strādā pie iespējamo papildu protokolu veidošanas šim ceturtajam līgumam, pie tāda papildu protokola veidošanas, kurš tomēr šo līgumu padarītu pieņemamāku mums un samazinātu šo ļoti smago papildu svaru, kas uzlikts armijas izvešanai. Papildu svaru! Tā ka es negribētu teikt, ka mēs atkāpjamies no savas pozīcijas principā. Principā mēs paliekam pie tās pašas pozīcijas - līgumi ir nepieciešami, līgumi ir jāparaksta un galējā situācijā, ja mēs nepanākam kaut ko citu, tad, iespējams, ka mums ir jāparaksta visi četri līgumi, taču šobrīd mums ir vēl iespēja runāt par to un tomēr vēl kaut ko panākt, iedarbinot vēl jaunu līmeni, citus rezultātus. Tā ir arī atbilde uz to, ka mums pārmet: ja jau valdības delegācija ir parafējusi četrus līgumus, tad tādā gadījumā valdībai ir jāatkāpjas, ja mēs tagad no kāda līguma... vai ja mēs sākam apšaubīt kādu līgumu. Redzat, te jau ir tā lieta, ka delegācija pilda ne tikai valdības norādījumus. Delegācija atrodas starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses, valdība šinī gadījumā pārstāv mūsu sabiedrības intereses, un es esmu pārliecināts, ka tā šeit tās pārstāvēja, bet otrs dzirnakmens bija Krievijas delegācija. Un Krievijas delegācijai bija savi griesti, kurus, kā mēs skaidri zinājām, delegāciju līmenī nevar pārlēkt. Un tā bija tā rūgtā izšķiršanās mums ar Virša kungu, un arī Inkēna kungs jau minēja, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka delegāciju līmenī šie griesti ir sasniegti, līgumi ir jāparaksta, bet tas nebūt nenozīmē, ka šajā brīdī mūsu valdība uzskata, ka šie panāktie līgumi ir ideāli, bet mēs cerējām uz nākamajiem līmeņiem. Un mēs esam ļoti priecīgi, ka mūsu Valsts prezidents ir gatavs spēlēt aktīvu lomu šajā nākamajā līmenī. Izmantojot Krievijas varas visādu struktūru savstarpējo attiecību īpatnības, varbūt mēs šinī nākamā līmeņa iedarbināšanas brīdī varam panākt vēl papildu lietas, kas ir izdevīgas Latvijas pusei attiecībā uz šo ļoti grūto, ļoti nepatīkamo ceturto līgumu. Ar to tad arī ir izskaidrojama šī te nodalīšana mūsu lēmuma punktā, bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs šobrīd atsakāmies no viena līguma pilnībā. Protams, ja prezidentu līmenī - un te es gribu to atkārtot - ir iespējams panākt situāciju, ka var parakstīt tikai divus līgumus, piemēram, par Krievijas armijas izvešanu un par Skrundas izvākšanu, tad tas ir ideāli. Un mēs tikai apsveiksim Prezidentu vai Ministru prezidentu, kurš to panāks, jo tas būtu Latvijas apstākļiem labāk. Bet mēs šeit izejam no reālās situācijas, no tā, kāda ir Krievijas puses pozīcija, un esam gatavi tomēr turēties pie visas paketes ar tām maksimālajām izmaiņām, kuras mēs varam panākt nākamajos sarunu raundos. Un, ņemot vērā to, ka sarunās situācija mainās ik brīdi, mums kādreiz, man liekas, ir jānokļūst arī skaidrībā, kā notiek tādas starptautiskas sarunas. Situācija tiešām mainās ik brīdi. Vakar bija vēl pavisam cita situācija attiecībās ar Krieviju, jo šodien Jeļcins ir paziņojis par 5. aprīļa dekrēta atsaukšanu. Es nezinu, bet rīt varbūt notiks kaut kas cits. Kāds pēkšņi konstatēs, ka tāpat kā 5. aprīļa dekrētu pēkšņi rīt varbūt nevarēs atrast šo Jeļcina paziņojumu, ka viņš atsauc dekrētu. Es vienkārši negribu prognozēt, bet mums situācija mainās ik brīdi. Mums tajā ir jāorientējas. Mums šinī brīdī ir ļoti ātri un fleksibli jāmāk reaģēt uz mainīgo situāciju. Un tas ir iespējams tikai vienā gadījumā - ja mēs uzticamies vienam cilvēkam vai cilvēku grupai, bet nevis katru detaļu apspriežam parlamentā, debatējam un spriežam par to. Es domāju, ka par detaļām mēs tomēr varētu runāt ratifikācijas laikā. Un tāpēc arī "Latvijas ceļa" priekšlikums ir pilnvarojums. Taču šinī situācijā es nezinu, vai te rodas konflikts ar Satversmi, te ir mūsu juristiem vēl jārunā, jo mūsu pieņemtais likums par starptautiskajiem līgumiem tomēr paredz uzdot Prezidentam vai pilnvarot Prezidentu, tāpēc te varbūt ir jautājums, bet šinī gadījumā mums tas ir pilnvarojuma jautājums. Mums ir jāuzticas kādam šobrīd šajā ikbrīža mainīgajā situācijā, vienam ir jāuzticas. Un faktiski "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības frakcijas šoreiz aicina uzticēties Prezidentam. Ne jau tāpēc, ka valdība grib noņemt no sevis atbildību, bet tāpēc, ka varbūt pat zināmā mērā deformētajā Krievijas apziņā mēs spēl��jam kopā ar Prezidentu, un viņi grib redzēt Prezidentu. Arī tas mums ir jāņem vērā. Tīri psiholoģiskais faktors. Es domāju, ka līdz šim Krievijas pusei īsti vēl nav skaidrs, kādas ir Latvijas Valsts prezidenta pilnvaras atšķirībā no Krievijas prezidenta pilnvarām. Bet tas jau nav būtiskais. Mums ir svarīgs rezultāts. Arī tas, lai šī komanda strādā kopā. Uz to faktiski ir vērsts arī šis mūsu lēmuma projekts. Nevis uz atkāpšanos, bet uz mēģinājumu panākt vēl to, ko mēs varam panākt, un arī zināmā mērā uz pilnvaru sniegšanu, lai tomēr sasniegtu mums nepieciešamo rezultātu. Pēc tam mēs varēsim spriest par ratifikāciju un vēl ko citu. Paldies.".
• 1994_04_20_a-seq63 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq63 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q8436.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q1807079.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q7536677.
• 1994_04_20_a-seq63 mentions Q193159.