Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq61> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq61 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq61 number "61".
• 1994_04_20_a-seq61 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq61 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq61 spokenAs 71.
• 1994_04_20_a-seq61 spokenText "Prezidenta kungs un cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šodien mēs, analizējot līgumus un ļoti aizraujoties ar atsevišķu punktu izskatīšanu, esam aizmirsuši pamatjautājumus, par kuriem ir jāvienojas, pirms vispār kaut kur ejam tālāk. Tas ir jautājums par to, ko mēs īsti gribam šobrīd atzīt - Latvijas okupāciju vai balstīties uz 1920. gada līgumu? Cik es zinu, pēc Otrā pasaules kara pasaulē vairs nekur nestrādāja pēc Versaļas noslēgtā līguma, bet gan pēc Potsdamas konferences rezultātiem. Mēs gribam abus reizē. Mēs gribam 1940. gada okupāciju, Padomju Savienības faktu un mēs gribam šodien strādāt pēc 1920. gada līguma. Tad vajag savstarpēji vienoties, ko īsti mēs gribam un kā mēs gribam tālāk strādāt. Un tad varētu ķerties pie analīzes un teikt - jā vai nē. Bet es jums gribu, es atļaušos - man tāda specialitāte - un es arī reizēm to daru - mazliet atgādināt šo to no 1920. gada līguma, ja mēs to gribam šeit izmantot. Šodien ir izveidojusies tāda situācija, ka ne tikai šodienas līgumā mēs lasām pusteikumu un otrs pielasa otru pusi klāt, bet arī attiecībā uz 1920. gadu mēs lasām pusteikumu, un otru pielasām klāt. Bez tam tas materiāls nav slepens, nav nekur slēpts, jebkurš var aiziet Saeimas bibliotēkā un pārlasīt, vai tas, ko es jums saku, ir taisnība vai nav. Pirmais, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību, ir tas, ka toreiz debatēs gluži tāpat atzina, ka Latvija nebūt nav vinnētāja un ieguvēja, ka Latvijas galvenais ieguvums bija tas, ka ir parakstīts līgums, nevis tā saturs. Un, ja mēs šodien runājam par Latvijas robežām un teritorijām, tad paskatīsimies kritiski, ko teica 1920. gadā. Ziņotājs par 1920. gada līgumu teica šādus vārdus: "3. pants nosprauž robežas, kuras visumā sakrīt ar Latvijas etnogrāfiskajām robežām un ieslēdz vēl dažus Latvijai izdevīgus dzelzceļa mezglus, tā, piemēram, Pitalovu. " Tāpēc atzīsim, kā veidojās Latvijas robežas, un tad runāsim par tām, novērtēsim, ko darīt tālāk. Tas nenozīmē, ka es jums saku šodien, ka ir jāatsakās no Abrenes, bet ir jāskatās realitātei acīs. Vēl viens jautājums, runājot par 1920. gadu. Mēs visi šodien atsaucamies uz to, ka 1920. gadā Krievija atzina Latvijas neatkarību mūžu mūžos, bet mēs nekad nesakām, ka tā bija Padomju Sociālistiskā Federatīvā Republika. Un tā ir panta pēdējā daļa. Un panta pirmā daļa, sākums šim pantam ir tāds, ka, izejot no Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas pasludinājām visu tautu tiesībām uz brīvu pašnoteikšanos (pazīstami mums visiem, vai ne?), neizņemot pat pilnīgu atdalīšanos no valsts, kuras sastāvā tās ietilpst, un ievērojot Latvijas tautas gribu... Tāpēc tika atzīta Latvijas valsts neatkarība mūžu mūžos. Man ir jautājums. Man nav pieņemams šodien ļeņiniskais, visviltīgākais plāns par nāciju pašnoteikšanās tiesībām, ka uz tā pamata tiktu atzīta šeit Latvijai kaut kāda darbības iespēja. Padomāsim par vēl vienu lietu. Kā toreiz, tā tagad Krievijā dzīvo latvieši. Toreiz viņu bija vairāk par 300 tūkstošiem, tie bija bēgļi. Šodien mēs viņus par bēgļiem saukt nevaram, bet latvieši grib braukt mājās. 1920. gada miera līgums nav tikai līgums, bet tam ir arī pielikums - mēs nekad neminam šo pielikumu. Es atvainojos, ka es to daru tik vēlā vakara stundā, kad daudziem noteikti jau nāk miegs, bet es atļaušos šo to palasīt no šā pielikuma un tad pajautāt: vai šis pielikums šodien ir izmantojams, ja mēs gribam runāt ar Krieviju? Pielikums ir ļoti skarbs, jo tas nosaka, ko latvietis drīkst vest sev līdzi, atgriežoties mājās, un ko nedrīkst. Un pielikumā ir uzskaitīts viss, sākot ar to, ka jums drīkst būt divi pāri kurpju un viens kažoks, sākot ar to, ka braucot ceļā, jums nedrīkst būt vairāk par 4 mārciņām maizes, un beidzot ar to, ko jūs nedrīkstat vest līdzi - nevienu grāmatu, nevienu dokumentu, nevienu fotogrāfiju, nevienu manufaktūru, nevienu dabīgo ādas gabalu, nevienu pazoli un tā tālāk. Es tikai vēl vienu reizi esmu Latvijā redzējusi šādu sarakstu, un tas attiecas uz 1941. gada aprīli, kad Latvijā tika sastādīts sociāli svešo elementu mantu aprakstīšanas saraksts. Man šis 1920. gada pielikums to ļoti atgādina, bet es nebūt nedomāju pārmest toreizējai Latvijas valdībai, ka tā bija nodevēja. Tai vajadzēja latviešus atgriezt mājās, vienalga, kaut plikus, basus, nabagus. Bet vai mums to vajag šodien? Padomāsim, pirms mēs gribam izmantot šādus vēsturiskos dokumentus. Un otra lieta, par ko es gribētu šodien dzirdēt atbildi: ko mēs gribam - Pirmā pasaules kara rezultātus vai Otrā pasaules kara rezultātus? Par to mums arī ir jābūt skaidrībā. Tātad okupāciju vai 1920. gada miera līgumu. Abi, manā uztverē, nav izmantojami vienādi. Vai nu viens, vai otrs. Un, kamēr nav šīs skaidrības, mēs ne pie viena kopsaucēja šeit nenonāksim. Pašā nobeigumā man ir mazs pārmetums nacionālajam blokam. Mēs parakstījām šo aicinājumu noturēt šo sēdi, jo vienreiz šī lieta bija jāizrunā, bet es šodien tomēr tā arī nesaņēmu atbildi uz jautājumu, ko es uzstādīju, parakstot šo aicinājumu, tātad iekļaujoties šinī sarakstā, ka vajag noturēt sēdi: kas tā būs par delegāciju, kuru mēs šodien sastādīsim? Valsts? Ko tas nozīmē? Kas par to atbildēs? Saeima? Valdība? Prezidents? Nu kādam taču ir jāatbild, jo kolektīvā atbildība, kad 12 pārstāvji atbildēs par visu, piedodiet, tas ir vecais, mīļais sociālisms, kad atbild visi un neviens. Ja mēs atņemam valdībai tiesības risināt ārpolitiskos jautājumus, ja ir teikts "a", tad ir jāsaka arī "b", tad ir jāizsaka neuzticība vismaz Ārlietu ministrijai, jo nav viena bez diviem. Ja mēs noņemam to, tad kā tas saistās kopā ar Satversmi? Ja mēs to uzticam Saeimai, tad kas Saeimas līmenī vadīs šo delegāciju? Kamēr nav atbildes uz šiem diviem jautājumiem, man nav skaidrs, par ko tad mēs šovakar īsti balsosim. Par jaunu delegāciju? Ja tā ir valdības, tad mēs valdībai nevaram diktēt, ko iekļaut delegācijā, bet mēs varam rekomendēt. Tā ir valdības prerogatīva. Ja mēs valdībai to noņemam, tad kur sākas politiskā atbildība? Jo šodien politisko atbildību, kā es dzirdēju no tribīnes, uzņemas arī nacionālā bloka pārstāvji. Tad kā izpaužas politiskā atbildība, ja var darīt darbu, nepadarīt, to novērtēt negatīvi un turpināt strādāt, atdodot šīs funkcijas veikt citam? Kamēr nav atbildes uz šiem jautājumiem, es neredzu šai sēdē šodien atrisinājumu.".
• 1994_04_20_a-seq61 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq61 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q15628977.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q15180.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q621.
• 1994_04_20_a-seq61 mentions Q184361.