Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq59> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq59 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq59 number "59".
• 1994_04_20_a-seq59 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq59 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq59 spokenAs 77.
• 1994_04_20_a-seq59 spokenText "Dārgie kolēģi! Šī vienošanās starp Latviju un Krieviju nav radusies tukšā bezgaisa telpā, tā nav abstraktas darbības rezultāts, bet šīs sarunas ir vestas divus gadus konkrētos vēsturiskos apstākļos. Un, ja mēs varbūt drusku atkāpjamies un salīdzinām beidzamos piecus gadus, tad mēs varētu teikt, ka šie ir postkoloniālisma apstākļi, kad mēs, Latvija - jaunā neatkarīgā vai atjaunotā neatkarīgā valsts, vedam sarunas ar to valsti, kas Latviju bija okupējusi un kolonizējusi. Un ir skaidrs, ka šādas sarunas nav vienkāršas ne vienai, ne otrai pusei. Proti, arī šai jaunajai, respektīvi, mūsu gadījumā atjaunotajai valstij, jo šeit ir jārisina arī gluži emocionāla, psiholoģiska pieeja problēmai par to, ka Latvijai, kam piecdesmit gadus ir nodarīta netaisnība, tagad ir jāsēžas pie sarunu galda ar to, kurš šo netaisnību ir nodarījis. Un ir pilnīgi skaidrs šo daudzo Latvijas pilsoņu satraukums un arī nepatika pret šāda veida sarunām, kurām būtu jābeidzas ar kompromisu, jo šeit daļēji, ja mēs skatāmies vēsturiski, ir kompromiss arī starp taisnību un netaisnību. Taču neviena valsts nevar dzīvot tikai no ilūzijām un no savas taisnības, kaut gan mēs to subjektīvi izjūtam, bet, lai valsts varētu attīstīties, ir jāievēro reālā situācija, kādā Latvijas valsts atrodas. Un šeit man jāsaka, ka šādas sarunas ar savām bijušajām metropolēm ir vedušas ļoti daudzas valstis Āfrikā un Āzijā un ka ļoti daudzos gadījumos šīs sarunas no šo valstu puses nav bijušas apmierinošas. Ja mēs apskatāmies jautājumu par Latvijas okupāciju, ko šeit minēja arī Krastiņa kungs, proti, par to, vai ir jāatzīst Latvijas okupācijas fakts vai tas vienkārši eksistē, tad šeit man jāsaka, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir pilnīgi skaidrs, ka šis fakts ir bijis, un to pierāda jau tās 60 valstis, kuras šo okupācijas faktu neatzina. Proti, to vēl nav izdarījusi arī Krievija ar atpakaļejošu datumu, taču tas neliedz mums vēl joprojām uz šo faktu pastāvēt un prasīt arī no visām pārējām valstīm, ieskaitot Krieviju, šo faktu atzīt. Taču tas nav šīs vienošanās priekšmets, šīs vienošanās priekšmets ir pavisam konkrēts un Latvijas valstij vissvarīgākais, proti, okupācijas seku likvidācija, un visa šī pakete ir par okupācijas seku likvidāciju. Vispirms, protams, ir jautājums par armijas izvešanu. Par Krievijas armijas izvešanu ir panākta šī vienošanās, kura ir sasniegta kompromisa ceļā - ar zināmu piekāpšanos citos jautājumos. Tātad šī piekāpšanās ir tāda, lai panāktu šo Latvijas interesēm vitāli svarīgo rezultātu, beigu beigās aizstāvot Latvijas intereses kopumā. Tādēļ arī šī vienošanās par Skrundu, kur ir ietverti starptautiskie elementi, un, kā šeit Virša kungs jau teica, tas ir samērā vienreizējs gadījums, ka šāda veida starptautiskā kontrole tiek ieviesta mūsu attiecībās ar Krieviju un ka vispār ir šāda veida vienošanās. Es domāju, ka tas tiešām ir mūsu delegācijas panākums, jo ir panākta šā jautājuma daļēja internacionalizācija. Ja mēs apskatāmies šīs vienošanās kopumā, tad man jāsaka, ka abas puses nav apmierinātas ar šo vienošanos, viena vairāk, otra mazāk, un es domāju, ka tas principā arī norāda uz to, ka šī vienošanās ir īsta un šis kompromiss darbojas. Jo, ja būtu apmierināta tikai viena puse, tas nozīmētu, ka otras puses intereses nebūtu ievērotas, bet ja būtu apmierinātas abas, tad laikam būtu tā, ka abas puses nebūtu pamanījušas trūkumus un grūtības šajās vienošanās. Taču tā kā abas puses ir neapmierinātas, tad tas būtībā norāda tikai uz šo vienošanos kvalitāti. Manuprāt, ja mēs apskatāmies šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputātu grupa par to, ka ir jāizveido jauna delegācija, Saeimas delegācija, tad tas tiešām ir diezgan diletantisks priekšlikums un ir grūti iedomāties tādu situāciju, ka vienā pusē stāvētu valsts, bet otrā - astoņas frakcijas, kurām savā starpā būtu jāvienojas, un stāvētu nevis Latvijas valsts. Šāda veida sarunu vešana, es domāju, līdz šim nav arī starptautiskajā praksē nekur manīta, un tas būtu, protams, viens interesants jauninājums. Ja mēs atgriežamies pie šiem līgumiem, tad jāteic, ka tiem noteikti ir trūkumi, un vienu trūkumu jau minēja arī Krastiņa kungs, proti, varbūt tie nav gluži "muļķudroši", kā Krastiņa kungs teica, un mēs arī nezinām, kas būs nākamā valdība un kā tā interpretēs šos likumus. Varbūt tā būs LNNK valdība, un tāpēc es domāju, ka arī šie līgumi ir jāprecizē. Mēs arī tādēļ mūsu priekšlikumā esam paredzējuši šo ceturto vienošanos, ka tā ir vēl tālāk jāprecizē, lai vēlāk nerastos nekādi pārpratumi. Un tādēļ tas atbilst Latvijas interesēm. Kā to vakar jau arī Valsts prezidents teica, mēs esam gatavi parakstīt šīs trīs vienošanās, bet ceturto vēl precizēsim. Un visbeidzot es gribēju uzsvērt to, ka visas frakcijas un visa Saeima, es domāju, darbojas nacionālajās interesēs un ka šīs nacionālās intereses tiek varbūt dažādi uztvertas. Es domāju, ka mūsu nacionālā reformu valdība, kurā piedalās deputāti un biedri no "Latvijas ceļa", no Latvijas Zemnieku savienības, no Kristīgo demokrātu savienības, no Zaļās partijas un no neatkarīgajiem, manuprāt ir pietiekami plaša bāze, lai mēs varētu teikt, ka šādā veidā pārstāvētās nacionālās intereses ir arī atspoguļotas un pilnīgi pārstāvētas mūsu ārpolitikā, īpaši ārpolitikā attiecībā uz Krieviju. Un es nenoliedzu, ka nacionālo interešu vadīta ir arī LNNK, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un citu politisko spēku politika, taču mēs nedrīkstētu monopolizēt nacionālās intereses. Es domāju, ka nacionālās intereses pirmām kārtām pārstāv mūsu nacionālā valdība. Paldies.".
• 1994_04_20_a-seq59 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq59 speaker Egils_Levits-1955.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q1807079.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q1474484.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q7536677.
• 1994_04_20_a-seq59 mentions Q193159.