Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq57> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq57 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq57 number "57".
• 1994_04_20_a-seq57 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq57 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq57 spokenAs 151.
• 1994_04_20_a-seq57 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Pirms manis te runāja daudzi ārpolitikas profesionāļi un pēc manis laikam runās vēl vairāk. Runāja gan valdošā koalīcija, gan arī opozīcija. Es negribu iedziļināties konkrēto līgumu paketes analīzē, bet es neesmu redzējis, ka kāds būtu šitos līgumus atzinis par Latvijas diplomātijas spīdošiem panākumiem. Es neesmu redzējis to. Visi runā par kaut kādiem apstākļiem, un tādi tiešām arī ir, bet neviens nav teicis, ka šie līgumi ir labi, pareizi un tā tālāk. Te daži iepriekšējie politiskie spēki un tagad arī jaunie grib uztaisīt politisku kapitālu no šiem līgumiem - redzat, mūsu nostāja agrāk bija daudz labāka, nekā tagad ir panākta vienošanās dokumentos. Es domāju, ka te nav ar ko lepoties. Viņi neizdarīja vispār neko, tāpēc ka savas pozīcijas deklarēšana - tas nenozīmē kaut kādu sarunu vešanu un līgumu slēgšanu. Tā ka es neredzu, ar ko te var lepoties. Un pie kā mēs šobrīd nonācām? (Starpsauciens no zāles: "Ko tad darīt?") Jā, daži punkti un līgumi neatbilst Latvijas valsts interesēm. Tā tas ir. Un es domāju, ka principā neviens to neapšauba. Ja mēs runāsim tagad par apstākļiem, kuros mēs atrodamies tāpēc, ka jebkurš līgums, kā saprotam, ir kompromiss, tad jāatceras, ka šobrīd mēs atrodamies lielvalsts kaimiņos, vienas no lielākajām militarizētajām valstīm kaimiņos. To ir sapratusi visa pasaule, un laikam pienācis laiks to saprast arī Latvijai, tāpēc ka ārzemes ar Krieviju rēķinās, ārzemes ar to runā, bet mums kaut kā ar to runāšanu sanāk daudz grūtāk. Tagad attiecībā uz Krievijas ārpolitiku. Mēs zinām vēsturi - mūsējo un Krievijas vēsturi -, un es nedomāju, ka ir tādi naivi cilvēki šajā zālē, kas domā, ka Krievija kādreiz atteiksies no savām interesēm Latvijā un Baltijas valstīs. Nekad tas nenotiks. Parakstot kaut kādus papīrīšus, ja kāds ir nolēmis, ka darbs ir izdarīts un ka tagad visi skries tos pildīt, tad tas ir ļoti naivi. To mēs redzējām arī iepriekšējos gados, to mēs redzējām pēc Krievijas visas uzvešanās, un es domāju, ka tā ir pilnīgi dabiska un ka citāda tā nekad nebūs. Šajā sakarā mēs varam skatīties Latvijas ārpolitiku. Ļoti žēl, ka mums nemaz nav pieņemta kaut kāda drošības koncepcija, kur austrumu ārpolitika būtu kā sastāvdaļa. Diemžēl, ja mēs runājam par Latvijas ārpolitiku, tad es varu konstatēt, ka nav sasniegts vispār nekas. Ja mēs runājam par to, ka agrāk nosacījumi bija labāki nekā šodien parafētajos līgumos, tad es neuzskatu to par kaut kādu diplomātijas sasniegumu. Ja mēs uzreiz piekristu visam tam, ko prasa Krievija, mēs saņemtu labākus līgumus, nekā šodien mēs saņēmām šitos līgumus pēc liela diplomātijas darba veikšanas. Ja mēs padomājam - varbūt mēs esam runājuši ar Krieviju šajā jautājumā? Taču, cik man zināms, tad pusotra gada laikā neviena augstākās varas amatpersona no Latvijas nemaz nav tikusies ar Krievijas augstākajām varas amatpersonām. Varbūt tad mēs dabūjam kaut kādas garantijas ārzemēs? Nē, ārzemēs mēs arī neko neesam dabūjuši. Neviens mums negarantē kaut kādu militāru aizsardzību, neatkarību un tā tālāk. Tad man ir tāds jautājums. Mums te bija politiska valdība, es šajā zālē to dzirdēju. Tagad es gribētu redzēt politisko atbildību no ārlietu ministra puses, tāpēc ka mēs te esam vēlējuši ārlietu ministru. Mēs te atzīstam, ka līgumi ir sliktāki nekā priekšnosacījumi, mēs neatzīstam viņu par labu, nu tad beidzot ir jāatbild par mūsu ārpolitiku, pareizāk sakot, par bezdarbību ārpolitikā. Tagad es gribētu, lai pirms kaut kāda līguma pieņemšanas katrs deputāts, kas pieņems lēmumu, atrastu sev atbildes uz diviem jautājumiem. Pirmais - vai mēs šobrīd, izveidojot jaunu delegāciju, varam panākt īsākā laikā Krievijas atkāpšanos no tās interesēm parafētajos līgumos? Ja ne, tad kā Latvijai ir labāk - dzīvot bez līguma vai dzīvot ar līgumu? Kā tālāk attīstīsies Krievijas iekšējā politika, kas tur nāks pie varas un kādi būs tās mēģinājumi? Cik es saprotu, tad Jeļcina rīkojums šobrīd parādīja viņu spēka mēģinājumu, intereses, un, starp citu, tas visu laiku turpināsies. Nevajag būt naiviem! Ja mēs runājam tālāk par ārpolitikas koncepciju attiecībā uz Austrumiem, tad es gribētu tomēr aicināt Ministru prezidenta kungu izklāstīt to ārpolitisko koncepciju un galu galā aizstāvēt to, ko viņi tur ir sarakstījuši. Šobrīd es neredzu, ka valdošā koalīcija atbildētu atkal par saviem darbiem un aizstāvētu vismaz to, ko tā ir darījusi. Tagad par "Latvijas ceļa" lēmuma projektu. Diemžēl tas neatbilst... Tas ir iesniegts kā labojums pie lēmuma projekta, un diemžēl neatbilst Satversmei. Redzat, kas par lietu! Satversmē ir 41. pants, kur ir teikts, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citus valsts diplomātiskos priekšstāvjus, ka viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisko līgumu ratificēšanu. Cik es saprotu - un es konsultējos pie latviešu valodas speciālistiem -, tad reprezentatīvās funkcijas nenozīmē varas pārvaldes funkcijas un izpildfunkcijas. Ja mēs paskatāmies Satversmes 53. pantu, tad redzam, ka tur ir skaidri rakstīts - Valsts prezidents par savu darbību politisko atbildību nenes. Un tālāk - visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra. Ja mēs uzdodam Valsts prezidentam pienākumu parakstīt šos līgumus un pēc tam Saeima tos neratificē, tad man rodas jautājums: ko darīt Valsts prezidentam? Jāatkāpjas? Valdībai ir jāatkāpjas. Bet ko darīs Valsts prezidents? Tā ka mēs tagad mēģinām novelt no sevis atbildību uz Valsts prezidentu. Es domāju, ka katram jāatbild tomēr par savu darbu un ka šito līgumu noteikti vajag parakstīt no valdības puses - vienalga, vai tas būs Ministru prezidents vai tas būs ārlietu ministrs, bet kopā ar Valsts prezidentu, un tad, kā ir pateikts Satversmē, politiski atbildēs valdība. Ja mēs šodien uzveļam visu to Valsts prezidentam, tad atkal neatbildēs neviens. Tās nav viņa funkcijas. Tagad, ja mēs runājam par lēmuma otro daļu, tad man galīgi nav skaidrs - vai tad "Latvijas ceļš" neatbalsta to, ko tas ir parakstījis? Tad mani interesē, kāda ir politiskā atbildība ārlietu ministram un tiem darbiniekiem, kuri to ir izdarījuši, tāpēc ka, ja tas notiek kaut kur citās iestādēs, piemēram, privātfirmās, tad to darbinieku atlaiž. Vismaz kāds atbild. Citādi valstī šobrīd bez atbildības var izveidoties haoss. Ja mēs runājam par procedūru šobrīd, tad pilnīgi mani pārliecināja Prezidijs, un, kaut es to neuzskatu par juridiski pareizu, bet šobrīd darba kārtībā ir LNNK lēmuma projekta apspriešana. Tātad mans piedāvājums dotajā brīdī ir apspriest LNNK projektu un vai to noraidīt, vai to pieņemt, bet līdz ar to katram ir jānes par to atbildība. Paldies.".
• 1994_04_20_a-seq57 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq57 speaker Igors_Bukovskis-1956.
• 1994_04_20_a-seq57 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq57 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq57 mentions Q39731.
• 1994_04_20_a-seq57 mentions Q159.