Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq55> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1994_04_20_a-seq55 type Speech.
- 1994_04_20_a-seq55 number "55".
- 1994_04_20_a-seq55 date "1994-04-20".
- 1994_04_20_a-seq55 isPartOf 1994_04_20_a.
- 1994_04_20_a-seq55 spokenAs 77.
- 1994_04_20_a-seq55 spokenText "Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma mēs palikām pie jautājuma jeb problēmas par Skrundas militārās bāzes statusu. Papildus tam, ko es jau sacīju, es gribu tomēr izteikt vēl vienu argumentu. Tātad objekts, ja tas funkcionē saskaņā ar vienošanās noteikumiem, nevar piedalīties karadarbībā eventuālu bruņotu konfliktu gadījumā, objektā nav kaujas spējīgu vienību, un Skrundas radarstacijas funkcijas regulē jeb, pareizāk sakot, regulēs ne tikai Latvijas-Krievijas vienošanās, bet arī bijušās PSRS un ASV līgums par pretballistisko raķešu sistēmu ierobežošanu. Saskaņā ar šo līgumu un tā implementācijas procedūrām, par kurām puses vienojušās pastāvīgajā konsultatīvajā komisijā, Skrundas stacija var tikt izmantota tikai kosmisko objektu novērošanai, nevis PSRS, respektīvi, Krievijas ballistisko raķešu lidojuma vai palaišanas kontrolei. Nav pieļaujama šāda rakstura tehnisko iespēju piešķiršana stacijai saskaņā ar šo ABM līgumu. Vienošanās tekstā minētie 599 militārie speciālisti ir Skrundas iekārtu apkalpe, kas veic inženiertehniska rakstura darbu. Bruņotajā apsardzē, bruņojumā ir tikai vieglie strēlnieku ieroči, ietilpst tikai 89 personas. Šādas apsardzes esamība tomēr nepiešķir objektam militāras bāzes statusu, jo pretējā gadījumā par militāru bāzi varam uzskatīt arī, piemēram, ASV vēstniecību Maskavā, jo arī tai ir ASV bruņota apsardze - jūras kājnieki. Tā ka būtu jābūt precīziem, ja lasām šos tekstus. Saskaņā ar parafētās vienošanās 10. panta 7. punktu bez Latvijas puses piekrišanas objektā nevar ievest speciālos transportlīdzekļus. Tas izslēdz iespēju, ka objekta teritorijā varētu atrasties tanki vai bruņutransportieri, kuru klātbūtne varētu faktiski pārvērst Skrundu par militāru bāzi. Var uzskatīt, ka Latvijas pārstāvis objektā - apvienotā komisija un Eiropas drošības un sadarbības apspriedes inspekcijas var pilnībā nodrošināt kontroli pār Krievijas saistību izpildi šajā jomā praktiskajos aspektos. Ar to es gribēju teikt, ka, formāli kritizējot parafēto vienošanos, mēs varam nonākt pie tā, ka mēs tās vietā neko citu nepiedāvājam, un praktiski ir tikai viena iespēja - ļaut Krievijai darīt Skrundas radarstacijā visu, ko tā vēlas, ieskaitot kaujas spējīgu vienību pārdislocēšanu no citām Latvijas vietām, un faktiski var Skrundu pārvērst šajā brīdī vēl par bāzi, apmaiņā par to iegūstot vienīgi stingru pārliecību, ka šādas darbības ir tikai nelegāls okupācijas turpinājums. Un vai mēs to vēlamies? Es domāju, ka neviens, arī tie, kas ir uzstājušies pret šo līgumu no visdažādākajiem aspektiem. Es varētu, protams, aizkavēt jūsu uzmanību vēl pietiekami ilgi. Kā jūs saprotat, tad, kad nenāk miegs, var daudz domāt un lasīt, un vākt argumentus par un pret, un praktiski gandrīz visiem šiem iebildumiem man ir savi pretiebildumi, bet es baidos, ka es varētu ievilkt šo sēdi garumā vēl vismaz par kādu stundu, ja man atļautu runāt. Tāpēc es tiešām nepakavēšos pie tā visa sīkāk. Es domāju, ja būs nepieciešams, sagatavot šos iebildumus un pretiebildumus tādas tabulas veidā, kādas man šeit ir, bet, runājot par šo līgumu par militārajiem pensionāriem, būtu tomēr jāsaprot tas, ka atskaitot tās strīdīgās pozīcijas, kādas mums ir (tās visvairāk ir kritizētas, un tās ir kādas divas vai trīs), visas pārējās vienošanās normas, kas ir šajā līgumā par militārajiem pensionāriem, būtu jāizdara, jāveic, jāvienojas šā vai tā par šīm normām. Jo tas vienkārši regulē kaut kādas cilvēku darbības formas un veidus. Vai mēs gribam to visu atstāt bez kontroles? Es neuzskatu, ka to ir domājusi opozīcija. Un visbeidzot vēlreiz atgriezīšos pie šīs jaunās delegācijas izveidošanas idejas. Es vēlreiz varu teikt subjektīvi, ka man nebūtu šobrīd saldāka brīža par to, ka šī delegācija būtu (un varbūt, es vēlreiz saku, ne ar tādiem drastiskiem nosacījumiem, kādus var izvirzīt šai delegācijai). Bet ar prātu es varu teikt tikai to, ka jebkura jauna delegācija nozīmē laika vilkšanu. Mēs iesākām darbu jau šā gada augustā, bet, neraugoties uz visiem maniem mēģinājumiem ātri uzsākt sarunas, tomēr sarunas uzsākām ar apmēram divu, divarpus mēnešu nokavēšanos, jo Krievijas puse vienkārši nebija gatava šīs sarunas turpināt. Es pat pieņemu, ka arī manis vadītajai delegācijai būs zināmas problēmas šīs pārrunas attiecīgi veikt un ka nebūs vis tā, ka Krievija mūs gaida ar atplestām rokām. Var jau būt, ka ir tāda informācija par to, ka Krievija tagad mūs gaida un saka: jā, ziniet, mēs kļūdījāmies un tagad mēs visu sarunāsim pareizi pēc jūsu principiem! Bet šajās sarunās es esmu ilgāk nekā no augusta, un es domāju, ka arī tiem cilvēkiem, kas bija sarunās un kas ir mani diezgan nežēlīgi kritizējuši, pašiem bija iespējas pārliecināties par to, kā norisinās dialogs (it sevišķi, ja tiek paņemts pamatā tikai kaut kāds viens postulāts) un kur tālāk aiziet šis dialogs ar manu counterpart, un pa kādiem mežiem blandās tie dialogi, kamēr atgriežas izejas pozīcijā. Tā ir vienkārši laika nosišana. Tātad vai mēs gribam vienkārši vilkt laiku un (atgriežos pie tā, ko es esmu vairākkārt teicis) cerēt uz Dieva žēlastību, un domāt, ka Krievijā viss iet uz labo pusi? Es ceru, ka tik tiešām situācija Krievijā ir daudzmaz stabila, bet, vai tā ies uz labo pusi, es nezinu. Es varētu mūsu opozīcijas locekļiem vienkārši pajautāt, kur slēpjas viņu pārliecība. Var jau būt, ka viņiem ir ļoti laba informācija, kura man, kā delegācijas vadītājam, vienkārši nav zināma. Var būt, ka tā nāk no Ventspils tuvumā esošā radioteleskopa, ar kuru var arī kaut ko noklausīties un kurš, cik es saprotu, arī tiek demontēts un kuram vajadzētu atstāt Latvijas teritoriju saskaņā ar šo līgumu. Tā ka es domāju, ka pie šiem jautājumiem tomēr ir jāpieiet nevis no šīs pārliecības, ka mums uz Krievijas rēķina jeb uz mūsu un Krievijas attiecību rēķina ir jāatrisina savas iekšpolitiskās problēmas, ir jāpaceļ savi reitingi vai jādara vēl kaut kas cits, bet gan ka mums ir jākārto attiecības starp Latviju un Krieviju. Un tās ir diezgan būtiskas atšķirības šajās pieejās. Un pat daudzu ierosinātie protokoli, kuri varētu tikt pieņemti vai par kuriem varētu tikt diskutēts un runāts... Kur pēc tam ir garantija, ka, teiksim, kāds mūsu opozīcijas līderis, kurš vada šīs jaunās sarunas, un Krievijas delegācijas jaunais vai tas pats vecais vadītājs... Kur ir garantija, ka šie protokoli būs tādi, kas varēs apmierināt abas divas puses? Un, ja apmierinās, kur ir garantija, ka pēc brīža opozīcija, jau cita opozīcija, neizsludinās šos protokolus par slepenajiem protokoliem? Šeit arī par pilnīgi nevainīgiem protokoliem deva tādu mājienu. Tik tiešām, būt opozīcijā ir ļoti patīkami, un es tik tiešām gribētu stāvēt malā un darīt visas tās darbības, kas šeit tika darītas. No tīri subjektīva, cilvēciska viedokļa tas būtu tas labākais, vai ne? Bet vai tā būs tā pozīcija, kas atspoguļos valsts intereses? Par to es ļoti šaubos. Tāpēc es personīgi tomēr ierosinu, pirms mēs runājam par protokoliem vai par jaunu delegāciju, padomāt vienkārši par laika faktoru, par to, kādā veidā un kam par labu laiks strādā. Paldies par uzmanību!".
- 1994_04_20_a-seq55 language "lv".
- 1994_04_20_a-seq55 speaker Martins_Virsis-1959.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q211.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q649.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q193089.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q159.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q2167704.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q15180.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q29171.
- 1994_04_20_a-seq55 mentions Q7536677.