Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq44> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq44 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq44 number "44".
• 1994_04_20_a-seq44 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq44 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq44 spokenAs 77.
• 1994_04_20_a-seq44 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Tik tiešām līdz šim es biju tādā pārliecībā, ka patlaban pa Eiropu ceļo tikai viens cilvēks, kuru es pazīstu, kuram ir viena liela valsts kopība uzticējusi izdarīt neizdarāmo un veicināt stabilitātes radīšanu ar daudzām valstīm, un tad es pie sevis domāju, ka tas cilvēks ir nolemts ja ne fiziskai, tad vismaz psiholoģiskai piebeigšanai no tiem, kas viņu sūta. Pēc 15. marta es esmu pārliecinājies, ka šis cilvēks nav vienīgais. Un tā ir apmēram tā situācija, kurā es jūtos, un es jūtos diezgan neērti arī šeit, šajā zālē, būt kopā ar tiem cilvēkiem, kas ir vismaz rosinājuši vai aicinājuši cilvēkus saprast valdības delegācijas darbību kā nodevību. Un tāpēc mani zināmā mērā pārsteidza atziņa, ka delegācija pat kaut ko ir darījusi, jo līdz pat šai pēdējai - Kiršteina kunga runai es biju tādā pārliecībā, ka visa delegācija, atskaitot pāris cilvēkus, ir viena nelaimes čupiņa, kurai faktiski vajadzētu tālu, tālu atrasties no visām tām lietām, kas bija notikušas, un pārējie cilvēki, kuri visas lietas izprot pareizi, principiāli un taisnīgi šajā situācijā, šajā starptautiskajā situācijā, kādā atrodas Latvija, būtu panākuši to, ka Krievija atzīst 1940. gada okupācijas faktu, ka tā būtu izejas bāze mūsu tālākajām sarunām, ka armija tātad aiziet līdz 31. augustam, Skrunda aiziet līdz ar armiju un militārie pensionāri arī aiziet tur, kur armija. Tas, neapšaubāmi, ir tas līguma variants jeb tas projekts, jeb tā doma, kādam būtu ideālā variantā jāizskatās līgumam un kas tiek jeb tika prasīts no šīs delegācijas. Tika prasīts ne tikai no šīs delegācijas, bet tika prasīts arī no iepriekšējās delegācijas, un varbūt varētu arī paprasīt no tās delegācijas, kura 1990. gadā augustā tikās ar Hasbulatovu, un tad vajag godīgi pateikt, ko teica Hasbulatovs uz visiem šiem postulātiem un kur pēc tam atradās tā delegācija. Es esmu tālu arī no tā principa, kaut arī es saprotu, ka šeit ir cilvēki, kas šo principu atbalsta un uzskata, ka tas ir tas pareizākais. Ka labs ir tas viss, ko es esmu izstrādājis jeb es esmu darījis un ka pārējais neder nekam. Es arī viennozīmīgi nevaru visus šos formulējumus ar sirdi aizstāvēt, bet es varu šos formulējumus aizstāvēt ar prātu, un šeit ir divas lietas mums acīmredzot diezgan sajukušas, un tas viss ir objektīvi. Mums ir sajukusi mūsu iekšpolitiskā pieeja šim jautājumam ar valstisko pieeju šim jautājumam. Es vēlreiz atkārtoju, ka mums ir sajukusi iekšpolitiskā pieeja šim jautājumam ar valstisko pieeju. Jo, ja mēs iekšpolitiski gribam šo jautājumu risināt, tad tik tiešām ir tā, kā šeit tiek piedāvāts: no katras politiskas grupas pa delegācijas loceklim, un vēlams neitrālu delegācijas vadītāju. Acīmredzot tādu cilvēku būtu grūti atrast, bet varētu atrast, un tad attiecīgi tālāk jau es paredzētu zināmu laiku, kamēr šī delegācija pati savā starpā vienojas par kaut kādu pozīciju. Tā tas būtu reāli, un tad delegācija varētu uzsākt savas sarunas ar Krieviju. Es negribu būt neģēlīgs un nelietīgs, bet es labprāt gribētu redzēt šīs delegācijas priekšgalā tos cilvēkus, kas viskaismīgāk un diemžēl arī visnekrietnāk ir mani apvainojuši. Un vēl neģēlīgāk būtu tas, ja es vēl palūgtu Saeimas locekļus nobalsot - ar Saeimas lēmumu uzdot armijas izvešanu, sacīsim, līdz 1. jūnijam, un, ja armija nebūtu izvesta ar Skrundu un ar visiem militārajiem pensionāriem, tad paredzēt arī kriminālatbildību par to. Es domāju, ka viss ir Saeimas rokās. Un vai tā ir tā pieeja, kādā veidā viena valsts ved sarunas ar citu valsti, - tas vēl ir jautājums. Bet apmēram tā ir tā konsekvence, kādu mēs varam visā savā absurdā izvilkt ārā no šīm pozīcijām, kādas mums šeit tiek paustas. Es bieži esmu domājis par šiem stereotipiem, kādi mums ir izveidoti attiecībā uz šiem līgumiem un nolīgumiem, un šie stereotipi ir faktiski reducējami tikai uz divām lietām. Pirmā lieta ir tā, ka tādus līgumus gan mums nevajag, bet neviens nepasaka, kādus vajag un kādus var slēgt, un otra lieta ir tā, ka viss notiks automātiski. Un tā otrā lieta ir jau diezgan analizēta šodien. Bet cilvēku apziņā tiek veidota tā doma, ka viss notiks pats no sevis: armija aizies, Skrunda izvāksies, militārie pensionāri aizies, viss notiks pats no sevis. Un nav jau taisnība. Šī diena tiešām, manā uztverē, ir ļoti īpatnēja un interesanta diena no tā viedokļa, ka mūsu cienījamie opozīcijas pārstāvji ir sākuši atklātībā runāt par to, ka ir nepieciešams kompromiss, ka mēs arī esam par sarunām, bet tas jau nav tas, par ko visu laiku tika runāts un kādēļ mēs arī esam šeit sanākuši. Būsim konsekventi un godīgi visā tai lietā! Es nevienam nepārmetu. Es jau saprotu, ka ir šī iekšpolitiskā situācija, ka ir jāšūpo tā laiva; teiksim, ir maksimāli jācenšas to pagāzt tā, lai būtu iespēja šajā procesā politisko varu vai manīt vai iegūt. Tā tas viss ir normāli, bet, šūpojot to laivu, nevajadzētu aizmirst, ka tā laiva tomēr beigu beigās ir mūsu valsts, un jāraugās, lai mēs to nesašūpotu drusku pa tālu, lai mēs neapmestu kūleni. Tā ka, es domāju, zināmā mērā ir nepieciešama mērenība visos šajos diezgan patētiskajos procesos. Un mēs jau varam šeit interpretēt ļoti daudz un dažādi šos nolīgumus. Un mēs varam runāt par būtību, par garu, un par vēl kaut ko un ielikt katrs savā ziņā to, ko mēs gribam redzēt jeb kā mēs gribam interpretēt visu to lietu, bet ar vienošanās tekstiem ir tā, ka tie ir tomēr teksti un pat tad, ja tos interpretē, šīs interpretācijas robežas ir ierobežotas. Un es arī varu teikt, ka, sacīsim, cilvēks "X" ir balerīna pēc savas būtības, bet patiesībā viņš ir varbūt korpulents un jautrs onkulis. Bet pēc savas būtības es viņu redzu kā balerīnu! Tā ka es domāju, ka šeit arī būtu jādomā par tiem formulējumiem, ko mēs argumentējot izvēlamies. Es gribētu arī skart tos jautājumus, kas varbūt ir palikuši neskaidri vai arī apzināti vairāk vai mazāk interpretēti, un varbūt faktiski, nenolasot vienu teikumu, pareizāk sakot, nenolasot nākamo teikumu, cilvēki atkal tiek maldināti. Vai arī tie līgumi nav izlasīti līdz galam. Teiksim, mums, ja es pareizi atceros, šeit bija šī ļoti skaistā ideja par to, ka Krievijas armijas militārpersonas ārpus dislokācijas vietām skraidīs apkārt pa me��iem ar pistolēm. Bet netika pateikts, ka ir vēl viens punkts, kas regulē to, kādā veidā tas viss drīkst notikt, un ka tas būs tikai saskaņā ar Latvijas kompetento iestāžu ziņu, būs ar tām saskaņots un tā tālāk. Un, ja nebūs šīs saskaņošanas, tad, lai kā gribētos lēkšot apkārt pa mežu ar pistoli, neizdosies to izdarīt. Tā ka vajadzētu tomēr godīgi runāt par šiem tekstiem un netaisīt no tekstiem to, kas nav. Vēl nedaudz par Skrundu, jo es pieņemu, ka, ja nebūtu vienošanās par militārajiem pensionāriem, tad nākamais būtu Skrunda; ja nebūtu Skrunda, tad būtu acīmredzot pats galvenais armijas izvešanas līgums likts. Vismaz tas tā bija, kaut gan es tagad saprotu, ka kaut kas tomēr visās šajās vienošanās ir arī pozitīvs. Tas gan ir vājš mierinājums man, bet jā, - nu laikam tomēr kaut kas ir labāk nekā nekas. Un tātad vēlreiz par šo būtības interpretēšanu, ka tā ir karabāze vai vienalga, kā mēs to sauksim. Vai kas ir karabāze vai nav karabāze. Tātad es gribu vēlreiz minēt dažus vienošanās noteikumus, kas skaidri parāda, ka vienošanās nepiešķir Skrundas radara stacijai militārās bāzes statusu. Pirmkārt, objekts atrodas civilā kontrolē. Starptautiskā praksē militāras bāzes civilā kontrolē neatrodas. Var runāt vienīgi par civilkontroli pār bruņotajiem spēkiem vispār kopumā. Otrkārt, apvienotajā komisijā, kura ir izveidota vienošanās izpildes gaitas uzraudzībai un kuras lēmumi ir obligāti objekta vadītājam (vienošanās projekta 14. panta 1. punktā tas ir paredzēts), piedalās starptautiskās organizācijas pārstāvji. Tas nodrošina ne tikai civilu, bet arī tieši starptautisku kontroli pār Skrundas darbību. Attiecībā uz militārām bāzēm šāda prakse nepastāv. Un, treškārt, objekts, ja tas funkcionē saskaņā ar vienošanās noteikumiem, nevar piedalīties karadarbībā eventuālu bruņotu konfliktu gadījumā. Objektā nav kaujas spējīgu vienību. Tiesa gan, ja nebūs šādas vienošanās, tad tādas kaujas spējīgas vienības gan tur var rasties, un ar katru dienu, kad mēs šeit šo pauzi ieturam vai velkam šīs dienas garumā, ir iespējas ievest to, iespējas izdarīt citu lietu, jo šī vienošanās vēl jau nav spēkā.".
• 1994_04_20_a-seq44 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq44 speaker Martins_Virsis-1959.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q4459436.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q7536677.
• 1994_04_20_a-seq44 mentions Q193159.