Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq42> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq42 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq42 number "42".
• 1994_04_20_a-seq42 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq42 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq42 spokenAs 129.
• 1994_04_20_a-seq42 spokenText "Paldies priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Diemžēl man ir jāatbild uz Berķa kunga paziņojumu šeit, ka es esmu aicinājis boikotēt Saeimas vēlēšanas. Es vienkārši pateikšu, ka te ir neliels pārpratums. Es savā naivumā aicināju pārbaudīt iespējamo kandidātu veselības stāvokli, uz ko Berķa kungs teica, ka tad jau neviens Saeimā netiks ievēlēts. Es teicu, ka tikai daži netiks ievēlēti, bet tas nu tā. Godājamie deputāti! Es absolūti neatsakos no savas atbildības nevienā lietā, nevienā lēmumā, kuru pieņem šī Saeima, pat tad, ja tā pieņems pretējus lēmumus, nekā es esmu uzskatījis. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es gribu izteikt šeit tikai konstruktīvus priekšlikumus. Es domāju, ka tad "Latvijas ceļš" un daži iepriekšējie runātāji sapratīs, ka mūsu frakcijai ar šo iesniegumu bija tikai konkrēti un reāli priekšlikumi, kas var palīdzēt mūsu visu kopējā lietā. Tātad, pirmkārt, neatkarīgi no tā, kas vadīs delegāciju, neatkarīgi no tā, kādi tiks pieņemti lēmumi, es domāju, ka mēs arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju, un mēs nekad neesam teikuši, ka mēs neuzskatām, ka mums ir jābūt labām attiecībām, vispirms jau saimnieciskajām attiecībām, ar Krieviju, bet mēs nekad neesam teikuši, ka šīm attiecībām ir jābūt par katru cenu un uz citu attiecību rēķina. Tas ir viens. Nākamais. Es nekad neesmu teicis un arī nepievienojos tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka, teiksim, tagadējais delegācijas vadītājs vai tie delegāciju vadītāji, kuri bija, sākot ar 1990. gadu, nekur nebija derīgi vai ka viņi nestrādāja. Tieši otrādi, viņi izdarīja ļoti daudz, un jautājums šeit ir pavisam cits - vai vēl kaut ko varēja izdarīt vai nevarēja izdarīt? Un mans jautājums, ko es esmu pārmetis un arī frakcijā teicis, ir tāds: vai tieši 15. marts bija tas īstais brīdis, kad parafēt līgumu, kura gatavības pakāpe politiski bija... Tehniski tas varbūt bija par 90% pabeigts, bet politiskās gatavības pakāpei bija kādi 30 vai 40 procenti, jo bija visu laiku Latvijas delegācijas priekšlikumi, bija Krievijas delegācijas priekšlikumi, un sarunas acīmredzot varēja turpināt, jo, kā jūs zināt, līgumā par Skrundu ir ierakstīts, ka laiks tiek skaitīts līdz 1998. gada 31. augustam. Tātad pretēji norunai starp ASV prezidentu un Krievijas prezidentu šī Skrunda tiek iedota, ja mēs, protams, šo līgumu parakstītu, nevis uz četriem gadiem, bet uz četriem gadiem un četriem mēnešiem. Es uzskatu, ka mēs varējām vēl pusotru mēnesi ļoti intensīvi strādāt pie šiem līgumiem. Un tagad es gribētu paskaidrot, kāpēc mēs pie tiem varējām strādāt un kādā veidā mēs varējām šo darbu turpināt. Šeit tika runāts par kompromisiem. Pilnīgi pareizi, kompromisi ir nepieciešami, un tie būs jebkurā līgumu variantā, bet es gribētu pateikt, ka iespējamajiem līgumiem ar Krieviju... Un es to varu pateikt, jo es piedalījos 1990. gada sarunās, kad jau bija 1920. gada miera līgums iekļauts un viss pārējais. Es esmu runājis Strasbūrā ar Krievijas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Lukina kungu un esmu dzirdējis arī, teiksim, ārlietu ministra vietnieka Čurkina kunga izteikumus: jā, okupācija bija, bet, ja mēs to atzīsim, tad mēs zaudēsim juridisko bāzi vairāk kā 1 miljonam PSRS pilsoņu Baltijas valstīs. Tātad es šeit gribētu pateikt, ka ir iespējami trīs veidu līgumu varianti. Pirmais - ideālais līgumu variants kā tāds. Tātad šis ideālais variants, protams, ir nereāls, ka Krievijas puse atzīs, ka tā ir atbildīga par Latvijas okupāciju, ka tā atdos mums Abreni, piekāpsies visos jautājumos, un, tā sakot, nodarbosies ar PSRS pilsoņu izvākšanu no Baltijas valstīm un tā tālāk. Loģiski, ka šādu ideālu variantu mēs nevaram sasniegt, un šādu ideālu variantu mēs nevaram sasniegt galvenokārt viena iemesla dēļ, jo šajā situācijā mūs neatbalsta Rietumu valstis. Un nav šeit ko izlikties, ka nezinām, kāpēc tās neatbalsta. Un tās neatbalsta galvenokārt divu iemeslu dēļ. Es negribu šajā uzstāšanās reizē skart visu attiecību loku starp Latviju un Krieviju, bet es gribētu teikt, ka nav nokārtota arī otra puse - teiksim, attiecības starp Latviju un Vāciju. Šeit ir arī attiecības starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, starp Latviju un Apvienoto Karalisti. Es gribētu teikt, ka mums nav izstrādāts līgums ar Vāciju, un te parādās viena lieta. Es tikai vienu piemēru minēšu, ko es jau šeit teicu. Vācijas puse pašreiz paskaidro, ka tā ir nokārtojusi visus jautājumus ar Latviju. Tātad šo Ribentropa-Molotova paktu tā ir nokārtojusi ar Padomju Savienību, bet kā tā varēja nokārtot ar Padomju Savienību, ja Vācijas valdība atzīst Latviju kā neatkarīgu valsti? Tātad šis ir diezgan sasāpējis jautājums, pie kura jāstrādā tālāk. Tāpēc es šeit negribu jautāt un runāt par šiem jautājumiem, kuru risināšanu mēs varam turpināt gan Eiropas stabilitātes pakta ietvaros, gan dažādās divpusējās sarunās, gan izstrādājot starpvalstu līgumus starp Latviju un Vāciju, starp Latviju un pārējām valstīm. Līdz ar to es piekrītu, ka pašreizējā brīdī šis pirmais - ideālais variants, kurā uz kompromisiem iet tikai Krievija, kas piekāpjas, bet Latvija saņem to, ko tā gribēja, nav reāls. Bet to taču neviens nav noliedzis. Tagad ir otrais variants, ka mēs ejam uz kompromisiem, bet mēs nepārkāpjam to robežu, aiz kuras mēs vairs nevaram runāt par šīm okupācijas sekām. Mēs varam runāt, turpināt sarunas gan par Abreni, gan par robežu jautājumu, gan par PSRS pilsoņu statusu, gan par virsnieku sociālajiem jautājumiem, bet ir loģiski un skaidrs, ka labāk par to ir runāt tad, kad šī Krievijas armija no šejienes ir izvākusies ārā. Tātad mans priekšlikums ir šis otrais līguma variants, kad mēs nepārkāpjam robežu, bet strādājam tālāk un pēc kaut kāda laika attiecīgi turpinām šīs sarunas. Bet, piedošanu, ir vēl trešais līguma variants. Un to mēs esam dabūjuši pašreiz. Un šis trešais līguma variants ir tikai viens vienīgs kompromiss no Latvijas puses. Pie kam, pieņemot šo trešo līguma variantu, tiek pilnīgi izslēgta iespēja turpināt sarunas par šo okup��cijas seku pārtraukšanu kaut kādā veidā, par kompensācijas jautājumiem, par pilsonības jautājumiem, par ārvalstnieku statusu un par visiem pārējiem jautājumiem. Kāpēc? Es paskaidrošu tikai ar diviem piemēriem. Ja mēs parakstām līgumu vai piekrītam vienam punktam, ka mēs ar okupācijas karaspēku veidojam kopā kopuzņēmumus... Protams, tur ir ierakstīts: "... ja tas ir lietderīgi". Bet, ja mēs pieļaujam pat iespēju, ka mēs varam veidot ar okupācijas karaspēku kopuzņēmumus, kaut vai akciju sabiedrību uz militārā hospitāļa rēķina, tad, piedošanu, pēc tam, es domāju, ir pat neētiski vispār runāt par kaut kādu okupācijas karaspēku un par kaut kādām sekām. Tas ir viens. Otrs jautājums. Ja mēs esam dabūjuši no PSRS arhīviem šo 1940. gada 9. jūnija dokumentu... Tātad nav runa par 17. jūniju, cienījamie deputāti, bet par 9. jūniju! Šis dokuments ir iedots arī Bildta kungam, kurā ir teikts, ka PSRS Kara flotei ir triecienā jāieņem Tallinas osta, Liepājas osta, jānotriec Latvijas lidmašīnas, jāpārņem Latvijas, Igaunijas karakuģi un tā tālāk. Un nu mēs šiem virsniekiem, kuriem bija jānotriec Latvijas lidmašīnas, kuriem bija jāpārņem PSRS karakuģi, kuri NKVD daļu sastāvā izsūtīja Latvijas iedzīvotājus uz Sibīriju... ja mēs ierakstām, ka viņiem ir tiesības pastāvīgi palikt Latvijā, ja viņi te ir bijuši līdz 1992. gada 28. janvārim, tad kāda runa vispār var būt par kaut kādām sekām? Un kāpēc tad vispār turpinām runāt par šīm lietām? Ja mēs pieņemam līgumu, piedošanu, likumu par ārvalstnieku statusu, tad viņš arī nebūs nehumāns, jo te jau pilnīgi pareizi teica, ka šie atvaļinātie virsnieki (no viņiem 3 tūkstoši ir Latvijas pilsoņi), varbūt kādi 7 vai 8 tūkstoši ir cilvēki, kas ir tik veci, ka viņus vispār vairs nevar transportēt, jo arī igauņi pieņēma lēmumu, ka tie, kas vecāki par 63 gadiem, saņem šo uzturēšanās atļauju, bet daļa ir ģimenes locekļi... Tad, protams, varbūt, ka praksē iznāk tā, ka tikai kādiem pāris tūkstošiem ir jāmeklē šie dzīvokļi kaut kur NVS valstīs, bet nekad Latvija ar savām rokām tādā gadījumā juridiski nav atļāvusi palikt šeit tiem cilvēkiem, kas piedalījās Latvijas okupācijā. Var būt, ka tas ir nieks, var būt, ka es maldos, bet šeit es izklāstu mūsu viedokli. Tā ir principa lieta. Es gribētu šeit minēt varbūt tikai divas lietas, kas atšķir šo manis pieminēto līgumu, kurš tagad pieder pie šā trešā varianta un kurš ir pārkāpis pieļaujamo robežu, no līguma, kas varbūt ir iekļaujams kādā otrā varianta kategorijā. Šeit jau Krastiņa kungs savā ziņojumā teica - paņemsim līgumu par Skrundu! Es nebūt neesmu no tiem cilvēkiem, kas gribētu, teiksim, tiesāties ar Amerikas Savienotajām Valstīm un uzdot dažādus jautājumus, lai gan mēs esam šos jautājumus uzdevuši. Arī par to, kā varēja parādīties līgums starp PSRS un ASV par agrās brīdināšanas stacijām un par Skrundu, ja ASV ir atzinusi Latviju kā neatkarīgu valsti. Tas jau netika saskaņots ar Latvijas vēstnieku Vašingtonā. Bet es gribētu pateikt, ka tagadējā ASV administrācija dara visu iespējamo - es uzsveru, visu iespējamo -, lai palīdzētu Latvijai atrisināt šos jautājumus ar karaspēka izvešanu. Bet ir lietas, kas ir mūsu rokās, un es šeit gribētu pateikt tikai vienu piemēru. Ja mēs skatāmies līgumā par to, kas var uzturēties Skrundā, tad ir teikts, ka bez šiem 600 vai 599 cilvēkiem un 199 un 89 apsardzes locekļiem var uzturēties ģimenes locekļi. Tātad attiecīgi, ja mēs dabūjam 900 cilvēkus un pareizinām viņus ar 3, tad tas jau ir 2700 cilvēku plus brīvā līguma strādnieki, tātad atvaļinātie virsnieki. Tikpat labi tur var būt 5000. Un tālāk kuriozs. Bāzē jeb kā to tagad sauc "militārā objektā civilā pakļautībā", kurā, kā mums apliecināja ārzemju eksperti, Rietumos nestrādā vairāk par 90 cilvēkiem, mums uzturēsies 3, 4 vai 5 tūkstoši cilvēku. Un parādās loģisks punkts, ka tur var būvēt arī vidusskolu. Tur parādās komunālie pakalpojumi, veikali, universālveikali, varbūt metro pēc tam tiek uzbūvēts un tā tālāk un tā tālāk. Tad man ir jautājums: kāpēc tādās stacijās vai uz militāriem karakuģiem, teiksim, Antarktīdā bijušajās PSRS un tagadējās Krievijas stacijās vai kosmosā, vai uz naftas platformām jūrās masveidīgi nedzīvo visas šīs ģimenes? Tātad, ja šis ir dežūrobjekts, kurā pie radariem strādā šie agrās brīdināšanas speciālisti, un viņi tiešām tur nav vajadzīgi vairāk kā 90 cilvēki, priekš kā tad tur ir vajadzīgas vidusskolas un priekš kā tur ir vajadzīgi, piedošanu, trīs, četri vai pieci tūkstoši? Tātad šeit varēja runāt par šo lietu tālāk. Es domāju, visi man piekritīs, ka šīs sarunas par Skrundu nav nobeigtas. Tas ir viens. Un vēl otrs piemērs, pēdējais, jo es vairāk piemērus nesaukšu. Tātad Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora vietnieks Šulca kungs saka diezgan interesantu lietu. Citēju: "Saskaņā ar Latvijas līdzšinējo likumdošanu kopš 1990. gada 21. augusta neviena militārpersona nesaņēma Latvijā civilpersonas dokumentus, ja tā neizgāja caur imigrācijas likumdošanu. " Tātad šis pants ir rakstīts tieši to personu dēļ. Es runāju par pantu, kas atļauj palikt šeit visiem, kuri vēl nav nokārtojuši arī savus dokumentus. Jūs zināt, ka ir parādījusies ārkārtīgi dīvaina forma, ka var visi, kas te ir bijuši līdz 1992. gada 28. janvārim, un vēl parādās tāds punkts - kuri vēl nav paguvuši nokārtot tātad visas formalitātes. Tāpēc, lūk, šis citāts. Tātad tie... Un šis pants ir rakstīts tieši to personu dēļ, kas nav izgājušas caur imigrācijas likumdošanu. Praktiski šīs militārpersonas kopš atvaļināšanās jau divus gadus Latvijā ir uzturējušās nelegāli vai arī izbraukušas. Ja šīs personas ir izbraukušas, tad līgums uz tām nav attiecināms. Jautājums: kā persona ar nederīgiem dokumentiem var uzturēties valstī divus gadus? Viņa nelegāli strādā vai arī viņai ir viltoti dokumenti, vai arī viņa ir iesaistījusies kādos noziedzīgos grupējumos. Man saka, ka tie ir nieki. Ierakstīsim, galvenais, ka karaspēks izvāksies ārā. Nākošais. Latvija, protams - un es gribu šeit vēlreiz uzsvērt - uzreiz nesaņems Rietumvalstu atbalstu šim ideālajam variantam, tātad šeit ir atsevišķs jautājumu loks, kas ir jārisina, arī pieņemot Saeimā šo paziņojumu ANO dalībvalstu parlamentiem, jo ir skaidrs, ka ANO visus jautājumus, ja to negribēs Drošības padome, neizskatīs pat tad, ja mēs to ļoti vēlēsimies. Tātad mēs to varam izsūtīt tikai visām ANO dalībvalstīm. Nākamais. Mēs varam strādāt tālāk ar šo Ārvalstnieku likumu, un man ir prieks, ka to nenoliedz arī "Latvijas ceļš", un tas tiks darīts šeit, strādājot gan pie Ārvalstnieku likuma, gan pie Latvijas Pilsonības likuma. Mēs soli pa solim strādājam kopā ar šīm starptautiskajām organizācijām tāpat kā to dara Igaunija, un es saprotu, ka šī cīņa būs ļoti sūra, bet tā turpināsies. Bet mēs varam saņemt starptautisku atbalstu šim manis pieminētajam otrajam variantam, tātad būs nevis trešais variants, kad ir pārsniegta nepieļaujamā robeža, bet varēs atgriezties atpakaļ pie otrā varianta. Un tagad konkrēti priekšlikumi. Kas ir jāizņem? Acīmredzot, kopuzņēmumi no šā pirmā, galvenā, līguma par karaspēka izvešanu. Kopuzņēmumi un šis hospitālis, kurš nav vajadzīgs pat Latviešu strēlnieku apvienībai. Es runāju ar šiem vecajiem cilvēkiem, un viņi visi kā viens apliecināja, ka viņiem nav vajadzīgs nekāds hospitālis uz Krievijas īpašumu bāzes. Otrs. Tātad virsnieku sociālās garantijas. Kā jau es teicu, pieņemot šo Latvijas Ārvalstnieku likumu, ja cilvēkam būs uzturēšanās atļauja Latvijā, tad viņam būs visas sociālās garantijas - tādas pašas kā Latvijas pilsonim un kā ir jebkurā civilizētā valstī. Nekādā mērā šeit netiks pārkāpta neviena tiesība. Trešais. Par Skrundu tātad var papildināt, precizēt šo skaitli, jo, es domāju, katrs piekritīs, ka tur 3 tūkstoši vai 2 tūkstoši, vai pat 900 cilvēku nav vajadzīgi. Tas ir viens. Un tur nav vajadzīgas arī vidusskolas. Otrs. 12. pantā notikusi brīnumaina lieta. Visu laiku bija tāds ieraksts, ka caurlaides var izsniegt un arī anulēt gan Latvijas puse, gan Krievijas puse, turpretī šoreiz ir parādījies ieraksts, ka tikai tiek saskaņots caurlaižu režīms. Protams, ka var teikt, ka zem šiem vārdiem var saprast, Latvijas puse arī var anulēt. Es domāju, ka vecā, iepriekšējā, redakcija bija daudz precīzāka, jo, ja Latvijai ir tiesības, ir iespēja anulēt caurlaides tiem, kas iebrauc Skrundā, tad Latvijai ir reāla kontrole pār iebraukšanu un izbraukšanu no šā objekta. Ja šis punkts tiek izņemts ārā, tad, protams, Latvijai tur vairs nav nekādas reālas kontroles pār šiem caurlaižu režīmiem. Pat tad, ja šis caurlaižu režīms ir ar mums saskaņots. Te varētu daudz ko runāt. Es negribētu vairāk aizkavēt jūsu uzmanību pie šiem jautājumiem, es negribētu runāt par sīkām tehniskām lietām, es gribēju uzsvērt šīs principiālās lietas. Un pats pēdējais - tātad par to priekšlikumu, kas ir iesniegts. Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka sarunas ir vajadzīgas un ka tās ir jāturpina. Pie līgumiem ir jāstrādā, un mēs varam izmantot vai nu mēnesi, vai pusotra. Protams, jau daudz laika ir aizgājis pēc šīs parafēšanas, un tāpēc ir loģiski, ka šis LNNK priekšlikums radās divu iemeslu dēļ. Virša kungam, kaut arī es atzīstu, ka viņš ir daudz izdarījis, strādādams pie šiem līgumiem, nav iespējams, par cik viņš ir parafējis šos līgumus, turpināt darbu pie to uzlabošanas dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka to, saskaņā ar LNNK iesniegto projektu var darīt valdības pārstāvis - vai nu tas ir ārlietu ministrs, vai tas ir tieslietu ministrs - konsultāciju veidā. Otrkārt, to var darīt prezidenta pārstāvis, bet to var darīt arī pats prezidents. Treškārt, to var darīt arī frakciju pārstāvji. Tātad šīs konsultācijas var būt visādas un visas iespējas ir jāizmanto. Tās var būt oficiālas vai neoficiālas, un darbu var turpināt. Nākamais. Viena lieta - ja mēs kaut ko darām, bet ja mēs neizmantojam visas iespējas, ja mēs nevaram to izdarīt. Es domāju, ka neviens mums nepārmetīs, ja mēs strādāsim un turpināsim... Es nevaru šeit garantēt, ka mēs sasniegsim visu to, ko LNNK pieprasa, bet es uzsveru vēlreiz, ka neviens nevarēs pārmest Saeimai, neviens nevarēs pārmest valdībai un neviens nevarēs pārmest prezidentam, ka viņš nav izmantojis visas šīs iespējas. Bet, ja mēs negribam to darīt, tad, loģiski, mums nav tiesību neuzklausīt pārmetumus, kādi mums ir adresēti. Un te var tikai piekrist vai nepiekrist formām, tam, kādos vārdos kāds ir nosaukts. Es personīgi uzskatu, ka šīs sarunas ir jārisina gan Saeimā, gan dažādās ekspertu grupās. Tas nav mītiņu jautājums un tas nav, teiksim, politisku paziņojumu jautājums, bet tas ir darba jautājums. Taču es vēlreiz uzsveru, ka neviens mums nepiedos, ja mēs negribam atrast optimālo variantu. Un es, pretēji šeit teiktajam, nebūt neuzskatu, ka mēs esam izsmēluši visas savas iespējas. Nē, mēs neesam šīs iespējas izsmēluš, un mums ir iespējas šīs sarunas turpināt. Paldies.".
• 1994_04_20_a-seq42 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq42 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q191.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q39731.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q8436.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q2167704.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q183.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q15180.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q145.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q1770.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q61.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q7536677.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q193159.
• 1994_04_20_a-seq42 mentions Q182449.