Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq31> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq31 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq31 number "31".
• 1994_04_20_a-seq31 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq31 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq31 spokenAs 77.
• 1994_04_20_a-seq31 spokenText "Kas ir atbildīgi par situāciju mūsu valstī, par mūsu valsts demogrāfisko stāvokli, par attiecībām ar citām valstīm? Vispirms man jāsaka, ka Vācija un Krievija, tīri juridiski noslēdzot Molotova-Ribentropa paktu. Tālāk. Otrā pasaules kara beigās noslēdzot paktu, kas vēl ir līdzatbildīgi par situāciju mūsu valstī? Padomju Savienība, Lielbritānija, Francija un ASV. Viņi ir līdzatbildīgi par situāciju. Līdzatbildīgi par to, ka, Otro pasaules karu beidzot, trīs valstis, trīs Baltijas valstis, vairs neatradās Eiropas kartē. Tomēr 60 valstis neatzina Baltijas valstu anektēšanu Padomju Savienībā. Starptautisko attiecību normas un realitāte bieži vien ļoti atšķiras. Viņi izmantoja Baltijas valstu likteni tad, kad tas bija viņiem izdevīgi. Viņiem šobrīd arī būtu morālas tiesības un pienākums mūs aizstāvēt. Bet vai tas pilnīgi notiek? Manuprāt, ir jānoslēdz līgumi, kamēr mēs to varam, kamēr Jeļcins ir pie varas. Viņš tomēr ir viens no pasaules vadītājiem, viens no pirmajiem, kas atzina Baltijas valstu neatkarību. Noslēdzot līgumu, mēs veidojam valsts attiecības. Nenoslēdzot līgumu, mums nav šādu attiecību. Par ceturto daļu, par atvaļinātajiem pensionāriem, militārajiem pensionāriem. Šī daļa, protams, ir vissāpīgākā daļa. Vai bez šīs daļas mēs varam parakstīt pārējo? Mums taču ir jāparaksta līgumi ar Krieviju. Vai Krievija ratificēs šo līgumu? Manuprāt, mēs varētu papildināt ceturto daļu ar protokolu, kas varētu būt bāzēts uz to, kā tas bija, kad Latvija slēdza miera līgumu ar Padomju Krieviju 1920. gadā. Tur bija rakstīts šāds pants, kas attiecas tieši uz bēgļiem, bet ko mēs varētu attiecināt uz repatriantiem: "Šā gada 12. jūnijā starp Latviju un Krieviju par bēgļu reevakuāciju noslēgtais līgums paliek spēkā ar papildinājumu, ka bēgļiem, kuri ir otras puses pilsoņi, bez minētā līguma aprādītām tiesībām pieder arī tiesības, kādas šis miera līgums piešķir attiecīgās puses optantiem un pilsoņiem. " Tātad šis līgums ir bēgļu reevakuācijas līgums starp Latviju un Padomju Krieviju. Tātad Latvija, no vienas puses, un Krievija, no otras puses, vēlēdamās ātrāk likvidēt pasaules kara nodarīto postu, dod iespēju abu zemju bēgļiem, kuri bija spiesti atstāt savu dzimto zemi, nekavējoties atgriezties dzimtenē. Šo normu varētu attiecināt arī uz repatriantiem. Un tas katrā ziņā būtu jāveicina. Priekšvēlēšanu laikā "Latvijas ceļš" bieži vien savās sanāksmēs, tiekoties ar vēlētājiem, minēja to, ka ir jāveicina repatriācija gan no Latvijas, gan uz Latviju. Un, kā es agrāk minēju, ir citas valstis, - Vācija, Krievija, Lielbritānija, Francija un ASV, kam arī būtu jāuzņemas līdzatbildība. Nevajadzētu būt tikai repatriācijai uz Krieviju, bet šīm valstīm būtu jāuzņem nepilsoņi, kuri vēlas izceļot no Latvijas. Es gribu vienkārši noslēgumā aicināt uz to, ko es teicu, - ka, parakstot līgumu, armijai būs jāatstāj mūsu valsts. Līgumu nenoslēdzot, diez vai mums būs tās iespējas to regulēt, izveidot normālas kaimiņvalstu attiecības. Pieņemot "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības lēmuma projekta variantu, mēs varētu panākt to, bet izveidojot jaunu delegāciju, kā piedāvā LNNK, 12 cilvēku sastāvā, kurā ietilpst Valsts prezidenta pārstāvis, valdības pārstāvis, Baltijas asamblejas pārstāvis un Saeimas frakciju izvirzītie pārstāvji. Saeimā vien ir 9 frakcijas, kuras bieži vien pārstāv deviņus viedokļus. Es aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības frakcijas ierosināto lēmuma projektu, un es vienkārši gribu nolasīt atkal preambulu: "Lai panāktu Krievijas Bruņoto spēku izvešanu no Latvijas teritorijas, vēlākais, līdz 1994. gada 31. augustam, nodrošināt Skrundas radiolokatora darbības starptautiski garantētu pārtraukšanu un nojaukšanu līgumā stingri noteiktajos termiņos, lai sekmētu Latvijas iekļaušanu Eiropas drošības struktūrās, tādējādi stiprinot Latvijas nacionālo drošību. " Paldies par uzmanību.".
• 1994_04_20_a-seq31 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq31 speaker Peteris_Elferts-1961.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q39731.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q142.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q1807079.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q23666.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q183.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q15180.
• 1994_04_20_a-seq31 mentions Q7536677.