Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq25> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq25 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq25 number "25".
• 1994_04_20_a-seq25 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq25 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq25 spokenAs 129.
• 1994_04_20_a-seq25 spokenText "Jā. Redzat, es atceros savā laikā Straumes kungu un Grīnblata kungu, kad viņi bija Pilsoņu komitejas vadībā, un 1991. gada janvārī šī Pilsoņu komiteja aicināja neiet uz barikādēm. To aicināja Pilsoņu komiteja un tās vadoņi. 1991. gada martā šī pati Pilsoņu komiteja aicināja nepiedalīties referendumā par neatkarību. Un tāpat vēlāk aicināja boikotēt šīs Saeimas vēlēšanas, un tomēr paši viņi šodien sēž šajā Saeimā. Tad kādas ir garantijas un kā es varu skatīties, teiksim, uz to, ko jūs šodien runājat par to, ka šis līgums nav vajadzīgs un nekas nenotiks? Un jautājums jau ir par to, kādi tad īsti motīvi šeit valda. Man ir aizdomas, ka viens no šiem motīviem varētu būt tāds, ka šo līgumu, ja jūs ierosināt jaunas delegācijas veidošanu, gribētu gan parakstīt, bet nu jau nevis valdošā koalīcija, bet delegācija, kurā vairākums būtu jūsu cilvēki, un tad droši vien šie visi līguma punkti būtu gluži labi. Vai arī tā ir vecu vecā Pilsoņu komitejas nostāja - lai pasaule vispirms atzīst Latvijas okupāciju, lai pasaule panāk okupantu izvešanu, un tad mēs taisīsim brīvas vēlēšanas un tad būs īsta brīva Latvijas valsts. Pašreizējā nostāja, manuprāt, ir tieši šīs pašas politikas turpinājums. Lūdzu, izdarīsim visu tā, kā tas ir pēc visiem likumiem, kā saka, juridiski absolūti tīru variantu un tā tālāk. Bet, ja mēs šo politiku, kādu jūs toreiz, kungi, ieteicāt, būtu īstenojuši, tad es uzdrošinos apgalvot, ka vēl joprojām mēs būtu turpat, kur toreiz bijām. Tad mēs joprojām sēdētu impērijas azotē arī tagad. Man jāsaka paldies laikrakstam - tas laikam bija laikraksts "Diena" -, kurš organizēja interviju ar Krievijas Domes deputātu Legzdiņa kungu, un man tomēr liekas, ka tie ir vērā ņemami argumenti, ko viņš toreiz teica, kāpēc Krievijā ir šie spēki un kādi ir šie spēki, kas nevēlas, lai līgums tiktu noslēgts. Un viņš skaidroja, ka tie ir tie uzņēmēji, tās aprindas, kas eksportē Krievijas dabas bagātības un izvairās maksāt nodokļus par šo bagātīgo eksportu, un tādā veidā nesamaksā Krievijas valstij 20-30 miljardus dolāru gadā. Un, lūk, ir skaidrs, ka kaut kas no šiem dolāriem, no visa šā eksporta vai kontrabandas jau atbirst, mūsu valsts skatījumā, arī eksporta ceļā. Un, ja Krievijā ir šīs aprindas, kas ir ieinteresētas, lai tas tā būtu, tad es baidos, ka arī Latvijā kaut kas no šiem 20 vai 30 miljardiem paliek un ka šīs aprindas arī Latvijā nav ieinteresētas, lai līgums tiktu noslēgts. Es to negribu pārmest šeit sēdošajiem politiķiem, bet es gribu jautāt, vai viņi gluži neviļus nav kļūdījušies par šo eksportētāju vai reeksportētāju upuriem, vai viņu patriotisms netiek izmantots šo slāņu interesēs. Protams, es ar visu sacīto negribu un ne mirkli neesmu gribējis teikt, ka šie līgumi ir labi, un to jau es vairākas reizes atkārtoju, bet ir jautājums: ciktāl mēs drīkstam sacīt, ka mēs līgumus negribam? Un man, piemēram, ir tāda pārliecība, ka šie līgumi, ja tos vēl ir iespējams noslēgt, jo es baidos, ka laiks ir pagājis, un ka šie līgumi arī no Krievijas puses varētu tikt torpedēti, bet, ja tas vien ir iespējams, tad šie līgumi tomēr būtu jānoslēdz, protams, lūkojot uzlabot visu, ko tur var uzlabot. Un man nebūtu nekādu iebildumu, ja mēs varētu labot visas tās vainas, kuras uzskaitīja Krastiņa kungs un kuras ir minētas daudzās publikācijās un citur. Bet mēs visi jau saprotam, ka tas nevar tikt izdarīts, ka varbūt tiks izlabotas dažas no šīm vainām, un ir jāskatās, ciktāl šie kompromisi man nav pieņemami. Man arī ir skaidrs, ka gluži tāpat, kā mēs sakām mūsu delegācijai, ka tā nevar atgriezties ar sliktiem noteikumiem, gluži tāpat mums taču ir jāsaprot, ka aiz jebkuras Krievijas delegācijas būs Krievijas attiecīgās aprindas, kas neparko nepieļaus, lai šajos līgumos kaut kas tiktu pasliktināts, nāktu Krievijas pusei par sliktu. Tā ka šie spēki ir abpusēji un kaut kādas sarunas būs jāpanāk. Un es domāju, ka līgumi ir vairāk vajadzīgi Latvijas pusei. Tā kā es atbalstu Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" kopīgi pieņemto lēmuma projektu, kuru jau nolasīja iepriekšējie runātāji un kura 3. daļa skan, ka vajag uzdot Latvijas Republikas Ministru kabinetam izveidot ekspertu grupu, lai precizētu nolīguma projektu, vienošanos par militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kuram atbilstoši starptautisko tiesību normām jāveicina okupācijas seku likvidācija Latvijā, es esmu par to, lai mēs dotu mūsu prezidentam pilnvaras braukt un parakstīt pirmos trīs līgumus.".
• 1994_04_20_a-seq25 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq25 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_04_20_a-seq25 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq25 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq25 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq25 mentions Q8436.
• 1994_04_20_a-seq25 mentions Q1807079.