Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_04_20_a-seq10> ?p ?o. }

• 1994_04_20_a-seq10 type Speech.
• 1994_04_20_a-seq10 number "10".
• 1994_04_20_a-seq10 date "1994-04-20".
• 1994_04_20_a-seq10 isPartOf 1994_04_20_a.
• 1994_04_20_a-seq10 spokenAs 66.
• 1994_04_20_a-seq10 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Šodienas politiskās dzīves stūrakmens ir Latvijas un Krievijas līgumi. Šā notikuma svarīgums izvirza prasību - nacionālo politisko lēmumu pieņemšanu saskaņot ar starptautiskās drošības joprojām mainīgo situāciju. Latvijā vēl nav izveidojusies nacionālā vienprātība un pastāv politiska fragmentācija izšķirošu lēmumu pieņemšanā. Mums ir skaidri jāapzinās, ka, lai reālā ārpolitika būtu sekmīga, tā nevar balstīties uz vairākiem modeļiem vienlaicīgi. Drošības politikai vismaz konceptuālo tēžu līmenī vajadzētu stāvēt pāri politisko partiju ķildām. Un tam vajadzētu būt šodienas Saeimas sēdes virsuzdevumam. Šodienas pasaulē varētu domāt, ka Latvija ir par mazu, lai ietekmētu notikumu attīstību, to notikumu, kuri veido planētas kopējo politisko dzīvi. Latvijas-Krievijas līgumu noslēgšanai pasaules lielvalstis pievērš pastiprinātu uzmanību. Kāpēc? Faktiski pirmo reizi mūsu valsts vēsturē Latvijai ir pavērušās reālas iespējas dot savu ieguldījumu Eiropas un arī globālās drošības un stabilitātes jomā, vienlaikus pārliecinoši pārejot no drošības pelēkās zonas, kurā patlaban mēs atrodamies, drošības baltajā, nevis melnajā zonā. Ko es saprotu ar balto, pelēko un melno zonu? Baltā zona ir mūsu ieaustība visās Eiropas struktūrās - ekonomiskajās, politiskajās, militārajās. Pelēkā zona ir tā, kurā mēs atrodamies patlaban un, kā man šķita, ar diezgan spilgtu baltu maliņu, kaut gan arī melnās zonas daļa šeit, Latvijā, vēl ir liela. Tajā brīdī, kad mēs spersim kļūmīgu soli, mēs kļūsim no pelēkās daļas arvien melnāki mūsu drošības sakarā. Ja mēs gribam izvairīties no termina "tuvējā aizrobeža", kas dominē Krievijas ārpolitikā, tad mums ir jāizbeidz izturēties kā tuvējai aizrobežai, pamatā liekot pašu galveno, liekot to pāri visam - Latvijas nacionālās intereses, tas ir, Latvijas kā brīvas un neatkarīgas valsts saglabāšanu, tādas valsts, kurā respektē demokrātiskās vērtības, respektē cilvēktiesības, respektē un attīsta brīvā tirgus ekonomisko sistēmu, kurā respektē un veido veselīgas un kooperatīvas attiecības ar kaimiņvalstīm. Lai to panāktu, mums pašiem kā nācijai vispirms ir jāvienojas savā starpā par ļoti nozīmīgām lietām, vismaz šoreiz nepretstatot savu politisko orientāciju visas valsts interesēm. Es saprotu, ka ir iespējami dažādi redzējumi uz līgumiem. Un tomēr pavērtēsim, kādi plusi un kādi mīnusi rodas no tā, ja mēs parakstām līgumu vai neparakstām. Kādi ir ieguvumi, kādi - zaudējumi. Es jau teicu, ka pirmo reizi mūsu valsts vēsturē mums patiešām ir iespēja dot savu ieguldījumu Eiropas un arī globālās drošības un stabilitātes jomā. Tieši tāpēc jau ir šis nozīmīgais pasaules atbalsts. Ar savu rīcību mēs apliecinātu savu atbalstu nozīmīgākajiem pēckara sasniegumiem, un tā ir starptautiskā sadarbība un integrācija. Es esmu jau teicis un gribu šoreiz atkārtot, ka pēc tam, kad ir lietoti ieroči, vienīgais ceļš ir sarunas, un, ja sarunas ir nesekmīgas, kas seko pēc tam. Mēs nedrīkstam pievilt starptautisko komandas darba principu. Mēs ejam reģionālās attīstības virzienā. Jaunā formula ir "5+3" - Ziemeļeiropa un Baltija. Eiropas savienība, Rietumeiropas savienība gaida no mums civilizētām starptautiskajām normām atbilstošus lēmumus un rīcību. Pasaules reakcija un kompromiss Skrundas sistēmas jautājumā liecina, ka mūsu vērtību sistēma kļūst eiropeiska. Mēs esam ar savu rīcību veidojuši starptautisko vienprātību savā reģionā un Eiropā. Līgumam ir jāveicina - un es nešaubos, ka tas veicinās - Latvijas sadarbība ar Rietumu kolektīvās drošības sistēmām, kā apliecinājumu saņemot attiecīgu reakciju no šīm sistēmām un pierādot, ka Latvija kļūst vai jau ir politiski nobriedusi valsts, kura spēj realizēt kompromisa politiku gan savās, gan starptautiskās drošības interesēs. Ar līguma parakstīšanu mēs īstenosim to jaunās pasaules kārtības ideju, kuras pamatā ir sarunas un kurās mazas valstis var sarunāties ar lielām kā līdzvērtīgi partneri, ja aiz tām stāv starptautiskā sabiedrība. Iekšpolitisku līgumu parakstīšana ir vienīgā reālā garantija karaspēka izvešanai līdz 31. augustam, un, fiksējot karaspēka izvešanas beigu termiņu, mēs ievērojami palielinām arī starptautiskās kontroles iespējas pār šo procesu. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka līgumu parakstīšana izslēdz iespēju nodot ekspluatācijā Skrundas radara otro kārtu, jo tieši jaunais objekts, paceļoties pāri Skrundai un Skrundas meža masīviem, ir kārdinājums to piepildīt ar jaunām iekārtām. Vakar es tikos ar Skrundas zemnieci, kura dzīvo 15 kilometrus no turienes un, lai viņai garantētu, ka viņa varēs tiešām reāli cerēt, ka Skrunda reiz vairs nestrādās, es varēju teikt tikai to, ka līgums ir garantija, ka pēc četriem gadiem, - tieši četri gadi drīz būs, kopš mēs pasludinājām savu Neatkarības deklarāciju - pārstās darboties Skrunda. Tas ir ilgi, tas ir nežēlīgi ilgi Skrundas iedzīvotājiem, visiem tiem 40 tūkstošiem, kas gaida šo mirkli. Bet ko mēs liekam pretim, neparakstot līgumus? Absolūtu nenoteiktību! Līguma parakstīšana ļauj uzsākt tūlītēju šā objekta bīstamākās daļas demontāžu, un pirmā starptautiskā finansiālā palīdzība tam jau ir atrasta. 2 miljoni dolāru jau ir, un esmu pārliecināts, ka būs vēl. Protams, parakstot līgumu, mēs saņemam papildu maksu, saņemam maksu par Skrundu, kas ir ārkārtīgi niecīga, tā ir pat smieklīga, bet šīs nav tās lietas, kurās galvenais ir nauda. Kompensēt apkārtējai videi nodarītos zaudējumus - arī tas ir līgumā, un man nevajag, lai kāds pierādītu, ka Skrundas iedzīvotājiem, apkārtējo pagastu iedzīvotājiem tiek nodarīts kaitējums veselībai. Viņi tā jūt, un tā tas ir. Un tādēļ ir valsts komisija un tādēļ ir pirmie līdzekļi arī no valsts budžeta un no valsts rezerves, kuri iet un ies uz Skrundu ne tikai līdz brīdim, kamēr Skrundas radiolokācijas stacija pārstās strādāt, bet tikmēr, kamēr tur nebūs atrisinātas visas problēmas. Līgumu parakstīšana dod iespēju uzsākt Repatriācijas fonda darbību. Patiesību sakot, pateicoties parafētajiem līgumiem, tā saucamajai Jeļcina kļūdai, un tautas aktivitātēm, kuras nedrīkst un nekad es nenovērtēšu par zemu, mēs iegūstam unikālu iespēju piesaistīt pasaules naudu. Un apstiprinājumu tam es šodien vēlreiz saņēmu. Tikai vakar valdībā izveidotais Skrundas rehabilitācijas un repatriācijas fonds ir jāsāk darbināt ar maksimālu jaudu. Es nerunāšu par to, ka līgumu parakstīšana būs stabilitātes un ekonomiskās attīstības zināms garants, kaut gan arī tad būs intensīvi jāstrādā, lai Latvija reāli pārvērstos par ekonomiski uzplaukstošu valsti. Es gribētu teikt, ka līgumu parakstīšana padarīs Latviju interesantāku arī ārzemju investētājiem. Mazas valsts stipruma, mazas valsts lieluma apliecinājums ir tas, ka šīs valsts rīcība sarežģītos iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos procesos gūst starptautisku atbalstu un atzinīgu novērtējumu, un mēs tādu esam saņēmuši. Kādi ir mīnusi? Neapšaubāmi šobrīd līgumu parakstīšana tādā vai citādā veidā rada lielu iekšpolitisko spriedzi. To var izmantot dažādi, un tas tiek izmantots, taču, neparakstot līgumu, mēs uz brīdi apklusinām iekšpolitiskās pretrunas, bet uz ilgu laiku radām nenoteiktību sabiedrībā, īpaši Skrundas radiolokācijas stacijā, un katrā ziņā ir skaidrs, ka ar to mēs radīsim situāciju, ka mēs pārtraucam šo procesu, un nākamās sarunas, pat ja tādas notiks, jau norisināsies pavisam citā ārējā un iekšējā sabiedriski politiskajā gaisotnē gan Krievijas Federācijā, gan Latvijā.".
• 1994_04_20_a-seq10 language "lv".
• 1994_04_20_a-seq10 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1994_04_20_a-seq10 mentions Q822919.
• 1994_04_20_a-seq10 mentions Q211.
• 1994_04_20_a-seq10 mentions Q193089.
• 1994_04_20_a-seq10 mentions Q39731.
• 1994_04_20_a-seq10 mentions Q159.
• 1994_04_20_a-seq10 mentions Q7536677.