Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_31-seq12> ?p ?o. }

• 1994_03_31-seq12 type Speech.
• 1994_03_31-seq12 number "12".
• 1994_03_31-seq12 date "1994-03-31".
• 1994_03_31-seq12 isPartOf 1994_03_31.
• 1994_03_31-seq12 spokenAs 26.
• 1994_03_31-seq12 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Atļaujiet man, lūdzu, izvērtēt šo 12. panta 3. daļu, proti, vispirms Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es piekrītu saviem kolēģiem Endziņa kungam un Lagzdiņa kungam, kas vakar uzstājās. Es domāju, ka jūs atceraties, par ko viņi runāja. Mēs visi trīs esam izglītības darbinieki, un mēs neesam pret izglītību un kultūru, bet šeit var rasties divas situācijas, piemērojot šādu likumu. Pirmā situācija. Objekts un zeme pirms kara ir piederējusi vienam īpašniekam. Grūtupa kunga savā laikā izstrādātie likumi paredz šo objektu atdot atpakaļ īpašniekam, bet ar šādu likumu iestrādāšanu mēs pieļaujam iespēju, ka zeme netiks atdota atpakaļ. Otra situācija. Uz bijušā īpašnieka zemes pēdējos 50 gados ir uzbūvēts kāds vērtīgs kultūras vai izglītības objekts. Atcerieties, ka Civillikumā ir 968. pants, kur ir teikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par tās daļu. Sakarā ar šo te normu var rasties dažādi sarežģījumi ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās. Jūs padomājiet, lūdzu, ko nozīmē nekustamais īpašums. Mēs vardarbīgi nedrīkstam saraut šādi to nekustamo īpašumu. Un atšķirībā no inženiertehniskajiem un transporta infrastruktūras objektiem šeit katrā konkrētajā gadījumā, manuprāt, tomēr vajadzētu piemērot spēkā esošo likumu "Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Vakar lieli uztraukumi tika izteikti sakarā ar šo augsto nomas maksu. Es domāju, ka neviens gan nebūs tāds muļķis no šiem īpašuma valdītājiem, kas maksās to lielo nomas maksu, piemēram, ja to apsaimnieko skola. Jūs jau zināt, ka šos strīdus par nomas maksu var izšķirt tiesā, tātad, ja viņš prasīs ļoti lielu nomas maksu, tad viņam būs jāmaksā liela nodeva. Viņš nemaz uz to tiesu neies. Šajā gadījumā notiks saprātīga vienošanās par šo nomas maksu. Nākamais. Par Silāra kunga un Kiršteina kunga iebildumiem. Tas ir 13. lapaspusē, kur viņi diskutēja, ka vienā gadījumā ir tiesības prasīt, bet otrā gadījumā - saņemt kompensāciju. Paskatieties, lūdzu, deputātu kungi, 14. lappuses piekto rindkopu. Tur tik tiešām ir paredzēta tāda iespēja, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, ka atsevišķos gadījumos šī līdzvērtīgā zeme pilsētās netiks atdota vietā. Nākamais. Ļoti daudz tika runāts par valsts īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, it kā tā būtu kāda nacionāla nelaime, ka mēs tagad esam šeit tajā sarakstā divus gadus atpakaļ šādu normu ieviesuši. Es gribētu, pirmkārt, teikt, ka Vides aizsardzības komiteja ir apstiprinājusi tikai vienu sarakstu. Un šeit būtu jāmaina mazlietiņ gramatiski - tātad šeit nav "sarakstus", bet ir tikai viens saraksts. Un Vides komitejai tajā laikā bija tiesības to darīt, jo likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" tika pieņemts 1991. gada 20. novembrī, bet likums "Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu" - tikai 1992. gada 15. septembrī. Un ir vēl likums arī par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem. Tātad tajā laikā mēs bijām tiesīgi to darīt. Un es domāju, ka normai, šim te likumam nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku. Nākamais. Godātie deputātu kungi! Vides aizsardzības komitejas vairs nav, un jums no tās nav ko baidīties. Nekādi jauni saraksti netiks pieņemti, tā ka šim sarakstam ir izsmeļošs raksturs. Un pilsētās šīs teritorijas aizņem ārkārtīgi niecīgu platību. Piemēram, es šodien konsultējos ar Gaujas Nacionālā parka inspektoru Mitrevica kungu, un viņš teica, ka Siguldā šīs reformas skar deviņus īpašniekus. Astoņiem īpašniekiem ir gandrīz pilnīgi viss atdots atpakaļ, palikusi tikai neliela daļa gar Gaujas krastu, kā tas ir līdzīgi lauku apvidos, piemēram, Gleznotāju kalns. Tur ir pieteikušās divas īpašnieces, acīmredzot varēs pretendēt arī citi mantinieki šajā gadījumā, bet vai mēs gribam, piemēram, šo Siguldu pārvērst par kaut ko līdzīgu sādžai, ka tagad visiem šiem bijušo īpašnieku mantiniekiem sadalīsim pa daļām visu to? Likums pagaidām neregulē, cik lielu katram var dot. Agrāk bija likums, ka nevarēja vairāk dalīt par 10 hektāriem, un tagad tas nav vairāk. Mēs tādā gadījumā pārvērtīsim un mums vairs nebūs ar ko lepoties, jo šīs Vidzemes Šveices vairs nebūs. Tas vien pierāda, ka mēs pirms divām nedēļām runājām: jā, mums īpašnieki būs, bet mums nebūs saimnieku. Tās pašas īpašnieces, kas ir pieprasījušas Gleznotāju kalna mežus, viņas divus gadus atpakaļ ir atguvušas īpašumā bērnu sanatoriju "Sigulda". Bērnu sanatorija "Sigulda" ir nolaista, īpašnieces to neapsaimnieko, tur viss iet bojā. Tātad tas pierāda, ka šis privātais īpašums, atdodot to īpašniekam, pilnīgi iet bojā. Un neaizmirstiet arī vēl to, ka šajās te teritorijās - tās ir ārkārtīgi neliela daļa - šodien ir līdzīga situācija tai, kādu savā laikā Blaumanis aprakstīja "Indrānos". Indrānu laiki šeit sākas. Un pats pēdējais, godātie deputātu kungi! Šeit es gribētu runāt par to, ka pēc atsevišķu deputātu kungu izskanējušajiem protestiem par jaunu nacionalizāciju, izdarot šajā likumā izmaiņas un grozījumus, mēs esam centušies panākt līdzsvaru. Lūdzu, paklausieties, kā skan 12. panta 4. daļa, kura pēc Ministru kabineta priekšlikuma ir svītrota, jo jums pašreizējā materiālā tas nav redzams. Un, proti, 12. panta 4. daļā ir teikts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Tātad bijušie īpašnieki dažkārt nevar atjaunot savas īpašuma tiesības, jo nav šīs kapitāla ieguldījumu novērtēšanas metodikas, un viņiem nav arī tik daudz naudas, lai viņi varētu to atdot šīm pašvaldībām. Protams, šis jautājums ir diskutējams. Piemēram, Pļavniekos, kur agrāk bija zaļa zāle un ganījās balta kaza, bet tagad ir saceltas barakveida mājas un visapkārt ir nomīdīta zāle, kur uz katra stūra tirgojas ar saulespuķēm un dažkārt brīvas improvizācijas rezultātā ir radušies dažādi tirgi, kur nepārtraukti, lai pievērstu uzmanību, skan visādas dziesmas kā, piemēram, nupat es dzirdēju svētdien: "Kiska, Kiska, ti maja Mariska". Vai tiešām šeit ir kaut kādi kapitālieguldījumi, kas šā zemes gabala v��rtību ceļ? Es domāju, ka tas ir diskutējams jautājums, bet daudzās vietās kā, piemēram, Olainē, Aizkrauklē, mums faktiski būs miljonāri, jo viņiem piederēs gandrīz visa šī pilsēta. Un valsts šajos 50 gados tomēr, arī okupācijas vara, kaut ko ir uzcēlusi, un viņiem tagad tomēr šī vērtīgā zeme tiek atdota pilnīgi par velti. Jo mēs esam ņēmuši vērā arī tādu normu, ka, ja jau reiz gadījumā šeit mēs prasām kaut kādus kapitālieguldījumus, tad mēs tagad to svītrojam. Tādā gadījumā bijušajam īpašniekam ir tiesības prasīt tā saucamo neiegūto labumu, ko viņš šajos 50 gados būtu varējis iegūt. Un tāpēc vajag drusciņ... tāpat kā dabā ir līdzsvars, arī likumos ir jābūt līdzsvariem. Un Sinkas kungs teica, ka jēdzīgi ir jāizkārto lietas. Es viņam pilnīgi piekrītu, ka jēdzīgi ir jāizkārto lietas. Proti, šodien īpašniekam ir tiesības atjaunot īpašumtiesības uz objektiem, ko aizņem, piemēram, valsts un pašvaldību īpašumā esošās uzceltās dzīvojamās mājas. Grūti to jēdzīgumu panākt, jo dažkārt ir tāda situācija, ka uz zemes gabala robežas, kas agrāk ir piederējis diviem īpašniekiem, īsti nevar pateikt, kur tad nu ir tā robeža - kur pienākas tagad šī nomas maksa vienam īpašniekam un kur - otram īpašniekam. Dažkārt šī robeža, tā saucamā domātā robeža, iet, piemēram, pa laulības gultas vidu. Tātad vienai pusei būs jāmaksā vienam īpašniekam, otrai - otram īpašniekam. Jūs saprotiet, ka zemes ierīkotāji - ģeodēziskais dienests - saduras ar neatrisināmām problēmām. Un pats pēdējais, ko es gribētu teikt. Kiršteina kungs teica, ka jauna nacionalizācija tiek taisīta. Proti, ļoti bieži viņš piemin Igaunijas piemēru. Igaunijā, kā jūs zināt, valdībā nav neviena bijušā komunista. Es sīki esmu izstudējusi Igaunijas likumdošanu, un tur šie valsts nozīmes objekti, kas ir uzcelti šajos 50 gados, tās zemes, netiek atdotas bijušajiem īpašniekiem un netiek arī atdota tā zeme, kas ir nepieciešama šo objektu apsaimniekošanai. Paldies jums par uzmanību.".
• 1994_03_31-seq12 language "lv".
• 1994_03_31-seq12 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 1994_03_31-seq12 mentions Q211.
• 1994_03_31-seq12 mentions Q191.
• 1994_03_31-seq12 mentions Q39.
• 1994_03_31-seq12 mentions Q465698.
• 1994_03_31-seq12 mentions Q207928.