Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_30-seq30> ?p ?o. }

• 1994_03_30-seq30 type Speech.
• 1994_03_30-seq30 number "30".
• 1994_03_30-seq30 date "1994-03-30".
• 1994_03_30-seq30 isPartOf 1994_03_30.
• 1994_03_30-seq30 spokenAs 78.
• 1994_03_30-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks Saeimas izšķirīgai rīcībai, lai glābtu valsts prestižu un tautas pastāvēšanu. No Aizsardzības ministrijas Ziņu dienesta informācijas ir skaidri redzams, kādā veidā Krievija cenšas īstenot savu politisko stratēģiju un paturēt Latviju savā ietekmes zonā. Šajā informatīvajā ziņojumā ir skaidri redzams, kā, pildot Krievijas militāri politiskās stratēģijas nostādnes, Ziemeļrietumu karaspēka grupas vadība veic enerģiskus pasākumus atvaļināto militārpersonu skaita palielināšanai Latvijā. Un šā mērķa realizēšanai tiek veikti šādi galvenie pasākumi. Turpinās masveidīga Latvijā dislocēto Krievijas karaspēka daļu virsnieku un praporščiku demobilizācija Latvijas teritorijā. Tā, piemēram, aviācijas tehnika un kara materiāli no Tukumā, Lielvārdē un Jēkabpilī dislocētajām aviācijas daļām tika pilnīgi vai daļēji pārdislocēti uz Krieviju, bet liels skaits personālsastāva un viņu ģimenes locekļu dzīvo iepriekšējās dzīvesvietās, cerot palikt Latvijā. Lidlauku Tukuma rajona Smārdes pagastā 1994. gada 12. janvārī pārņēma Latvijas Republikas Aizsardzības spēki, lidlauka lielākā daļa ir iznomāta SIA "Durbe", kura jau pagājušā gada novembrī un decembrī atpirka no karaspēka daļas lidlauka navigācijas iekārtas. Šīs iekārtas pašlaik apkalpo bijušie 240. jūras triecienaviācijas pulka virsnieki, kuri ir atvaļinājušies no armijas un palikuši Latvijā. Tālāk. Daudzi izformēto karaspēka daļu virsnieki tiek iekļauti citu Latvijas Republikā dislocēto karaspēka daļu štatos. Tā, piemēram, Ziemeļrietumu karaspēka grupas pretizlūkošanas daļas nr. 44417, kurā dien 64 virsnieki un praporščiki, vadība pieprasījusi termiņuzturēšanās atļaujas 7 apakšpulkvežiem, 5 majoriem, 1 leitnantam un 9 praporščikiem. Liels skaits šīs karaspēka daļas virsnieku tiek apzināti iekļauti citu Latvijas Republikā dislocēto Krievijas karaspēka daļu sarakstos. Tālāk. Masveidīgi netiek pagarinātas termiņuzturēšanās atļaujas militārpersonām un to ģimeņu locekļiem. 1993. gadā Tukuma, Lielvārdes un Jēkabpils aviācijas daļu komandieri iesniedza termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu sarakstus attiecībā uz savu daļu militārpersonām. Pēc šo daļu likvidācijas šādi saraksti vairs netiek iesniegti. Liela daļa palikušo militārpersonu, atvaļināto virsnieku un līgumstrādnieku nevēlas pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas, cerot apmesties uz dzīvi Latvijā. Atvaļinātās militārpersonas iefiltrējas komercstruktūrās, veidojot savas firmas. Tā, piemēram, 1993. gadā atvaļinātās militārpersonas izveidoja firmu "EFA", kura nodarbojas ar ieroču ievešanu, izgatavošanu un realizāciju. Šī firma plāno monopolizēt ieroču un munīcijas ražošanu Latvijā un to realizāciju. Firma ir izveidojusi 60 cilvēku lielu, labi bruņotu apsardzes vienību. 87. kara rūpnīcas teritorijā darbojošās SIA "Ritms" vadītājs ir Krievijas armijā dienošais virsnieks Ļjahs. Atvaļinātās militārpersonas darbojas arī tādās firmās kā "Inversija", "LOT" un citās. Praktiski pie visām atvaļināto militārpersonu firmām izveidotas bruņotas apsardzes vienības, sastāvošas no bijušajiem VDK un Krievijas armijas demobilizētajiem virsniekiem. Šo faktu konstatējumu varētu vēl turpināt, taču domāju, ka ir pilnīgi skaidra reālā situācija un situācijas virzība. Rūpīgi iepazīstoties ar 15. martā parafēto vienošanos par Krievijas Federācijas militāro pensionāru sociālajām garantijām, ir jākonstatē, ka Latvijas valdības delegācija Ministru kabineta uzdevumā ir paklausīgi akceptējusi Krievijas prasības uz mūžīgiem laikiem garantēt uzturēšanos Latvijā vismaz vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri šeit ienākuši ar uguni un zobenu un kuru svētākā pārliecība ir nepieciešamība atjaunot Krievijas impēriju. Pilnīgi nepamatoti ir Ministru kabineta locekļu paziņojumi, ka šo personu uzturēšanās ilgumu varēs regulēt Latvijas iekšējā likumdošana. Līguma 15. pants to izslēdz visā pilnībā. Redzot, kādā veidā Ministru kabinets savā darbībā sistemātiski ignorē Latvijas likumdošanu, protams, var rasties šaubas par dažu juristu kompetenci, taču domāju, ka gan Birkava kungs, gan Levita kungs nevarēs noliegt starptautisko līgumu nosacījumu prioritāti pār līgumslēdzējas valsts iekšējo likumdošanu. Ja radīsies pretrunas, tās nevarēs novērst ar "Latvijas ceļa" frakcijas disciplīnu un nobalsošanu par to, ka balts ir melns - vai otrādi (kā tas bija, piemēram, Pieprasījumu komisijas šīsdienas sēdē attiecībā uz mūsu iepriekšējo pieprasījumu). Kaut gan tiem, kuri ir iepazinušies ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem", nepārprotami ir skaidrs, ka pašreizējais Latvijas un Krievijas līgumu slēgšanas process ir pretrunā ar minēto likumu. Ja līgums tiks parakstīts un ratificēts, Krievijai radīsies iespējas savas pretenzijas iesniegt starptautiskajās institūcijās, un baidos, ka "Latvijas ceļa" lobijs tajās nebūs ne tuvu tik spēcīgs kā Saeimas Pieprasījumu komisijā. Daži vārdi par to, kādas vēl garantijas dod vienošanās par atvaļinātajām militārpersonām - cilvēkiem, kuri ir okupācijas režīma sastāvdaļa un kuri šeit veidos labi organizētu piekto kolonnu. Par to ir skaidri un nepārprotami minēts gan 4. panta 1. punktā, gan 5. panta 2. punktā, gan arī 11. panta 2. punktā un 12. pantā. Uz šā fona ārkārtīgi naivas šķiet "Latvijas ceļa" teorētiskās koncepcijas par Latvijas drošību un starptautiskajām garantijām. Šādas garantijas tiešām būs, tikai nevis Latvijai un tās pilsoņiem, bet tam iekarotāju slānim, kas Latvijas neatkarību uzskata par īslaicīgu parādību. Parafētā vienošanās šo viņu pārliecību var tikai nostiprināt. Pēdējā laikā dzirdami spriedumi, ka nav cita ceļa un citu iespēju. Par laimi, mums kaimiņos ir tāda valsts kā Igaunija, kuras politika šos prātojumus apgāž. Igaunija nav zaudējusi starptautisko atbalstu pēc tam, kad pateikusi "nē" Krievijas prasībai legalizēt atvaļināto militārpersonu uzturēšanos Igaunijas teritorijā. Tas parāda, ka mūsdienu pasaulē arī lielvarām var būt problēmas nokārtot savus darījumus uz mazu tautu un valstu rēķina, ja šo tautu priekšstāvji un valstsvīri pilda savas tautas gribu un neliec muguras agresoru priekšā. Latvijas valdība toties ir sagrāvusi Baltijas vienotību ar visām no tā izrietošajām sekām. Igaunijas premjerministrs ir atzinis, ka atšķirīgās nostādnes var sarežģīt Igaunijas un Krievijas starpvalstu sarunas. Uz jautājumu: "Kā jūs vērtējat Krievijas jauno ārpolitisko virzību?" - Marts Lārs atbild: "Es gribu teikt, ka šajā jaunajā ārpolitikā nav nekā jauna. Viss šķiet pazīstams. Kaut ko mācoties no vēstures, galvenokārt jāņem vērā, ka Baltijas valstīm jāturas kopā. Tikko mēs sāksim rīkoties atsevišķi, noticot, ka Krievija atbild uz kompromisiem ar kompromisiem, mēs noslīksim. Otra lieta, kas jāmācās no vēstures, ir tas, ka Krievijai nedrīkst piekāpties. Protams, ar kaimiņiem vajag labi sadzīvot, bet labas attiecības ar Krieviju nekad nav iegūtas piekāpjoties. Padošanās 1939. gadā un tas, kas sekoja, ir laba mācība. " Tiktāl vēsturnieks un Igaunijas premjerministrs Marts Lārs. Žēl, ka vēsturnieks Virsis šīs atziņas nav ielāgojis. Tāpēc mēs iesniedzam šo pieprasījumu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_30-seq30 language "lv".
• 1994_03_30-seq30 speaker Janis_Straume-1962.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q822919.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q211.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q191.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q39731.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q159.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q8436.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q4294480.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q52371.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q80919.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q34266.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q6112558.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q193159.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q24058782.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q307473.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q16355093.
• 1994_03_30-seq30 mentions Q2282575.