Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_24-seq72> ?p ?o. }

• 1994_03_24-seq72 type Speech.
• 1994_03_24-seq72 number "72".
• 1994_03_24-seq72 date "1994-03-24".
• 1994_03_24-seq72 isPartOf 1994_03_24.
• 1994_03_24-seq72 spokenAs 129.
• 1994_03_24-seq72 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šis ir ļoti principiāls un vajadzīgs likums, bet diemžēl šajā likumprojektā nav ietvertas divas ļoti būtiskas lietas. Es nerunāšu varbūt par tām sīkajām lietām, kuru šeit arī nav un par kurām vēl vajadzētu visiem pārdomāt, bet ir divas būtiskas lietas, par kurām LNNK bija laicīgi sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus it kā otrajam lasījumam. Taču tas ir principiāls jautājums, jo bez šīm divām lietām faktiski šādu likumprojektu nevar pieņemt. Tātad pirmais ir priekšlikums par valsts valodu. Ir ļoti dīvaini, ka iesniedzēji nav iestrādājuši šo prasību attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, ka tai ir jānotiek valsts valodā. Četros gados pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijā joprojām nav pieņemts likums par valsts valodu, mums ir "Valodu likums", kas ir pieņemts Augstākās padomes laikā, bet kas absolūti šeit nedarbojas. Un šī situācija jau nav tikai šajā apstāklī. Joprojām četrus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mācību grāmatās mēs varam atrast stāstus par Ļeņinu vai vēl pēc četriem gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ne pamatskolu, bet vidusskolu beidzēji nespēj nokārtot eksāmenus valsts valodā, viņi nespēj pat dažus sakarīgus vārdus pateikt skolās. Man bija iespēja piedalīties arī izglītības darbinieku kongresā, situācija, izrādās, ir daudz bēdīgāka, un tā interese, kuru izrāda šajā gadījumā "Latvijas ceļa" pārstāvji par šiem izglītības, kultūras un valodas jautājumiem, ir vienkārši traģiska. Un tam apliecinājums ir arī visi šie terora akti pret valodas inspektoriem un viss pārējais, kas šeit notiek pašreiz Latvijā. Kuriozitāte pašreiz ir tāda, ka atsevišķas politiskās grupas pārstāv aģitatori, kuri, protams, nav ne tikai Latvijas pilsoņi, bet viņi arī nekandidē šajās vēlēšanās, taču viņi braukā apkārt pa Latgali, tātad sevišķi pa Latgali, taču ir arī citos Latvijas rajonos, kur pārstāv, teiksim, tagad aizliegtās, bet bijušās dažādas armijas veterānu apvienības, un viņi ir pirmie Latvijas likumu skaidrotāji, nesaprazdami nevienu vārdu latviski. Šie cilvēki braukā pa ciemiem, izskaidro Latvijas likumdošanu, sēj dažādas provokācijas, izplata dažādas baumas, un šī parādība ir diezgan masveidīga visā Latvijā. Ir diezgan kuriozi, ka cilvēki, kuri nespēj sakarīgi izteikt savas domas valsts valodā, kaut kādā veidā taisās kandidēt vietējās pašvaldībās. Tātad tas ir principiāls jautājums, un bēdīgā pieredze arī dažās kaimiņvalstīs liecina par to, ka mums tomēr šeit ir jāizšķiras par to, kādu valsti mēs gribam veidot. Vai mēs gribam, teiksim, cīnīties par šo Valodu likumu četrdesmit vai simts četrdesmit nākamajos gados, jo četri gadi pēc Neatkarības deklarācijas atjaunošanas bija pilnīgi pietiekams laiks, lai tie cilvēki, kuri vismaz grib darboties politikā, un tie cilvēki, kuriem ir interese iet uz vēlēšanu iecirkņiem, beidzot tomēr būtu sevi apgrūtinājuši ar minimālu valodas izpratni. Jo kā gan cilvēks var ņemt dalību politiskajos procesos un būt vēlēta amatpersona, ja viņš nespēj uztvert un izlasīt, un saprast aģitācijas materiālus valsts valodā? Un te es ne velti pieminēju Krimu, jo ir tāds kuriozs, ka Krimā tagad veidojas republika, kur gan šis prezidents, gan premjerministrs ir ieradušies no Maskavas, bet nezina ne vārda vietējā valodā. Un šeit notiek tieši tas pats, jo daudzi gan šie aktīvisti, gan arī kandidāti, kas ir pat pilsoņi, nezina šo valodu. Tas jau ir kuriozs. Nākamais jautājums, kas arī ir ļoti principāls un par ko bija diezgan lielas diskusijas presē, ir priekšlikums par to, ka 30 dienas pirms vēlēšanām... Faktiski te varētu strīdēties, vai tās būs 30 dienas vai, teiksim, trīs nedēļas, tas ir 21 diena, vai divas nedēļas, kad iepriekš ir jāaizliedz izplatīt presē tā saucamie pseidoaptauju rezultāti par vēlēšanām pieteikto politisko organizāciju koalīciju un arī vēlētāju popularitātes jeb tā saucamās reitinga tabulas. "Dienā" bija publicēts tāds interesants sociologu raksts, kurā teica, ka kaut kādā ziņā LNNK atkal grib aizliegt, teiksim, preses brīvību un sniegt šādas te... aizliegt, teiksim, objektīvās patiesības izplatīšanu. Tad es gribētu šeit minēt divus piemērus. Pirmkārt, visu Eiropas valstu likumdošana lielākā vai mazākā mērā regulē laiku pirms šīs aptaujas, neviens to neaizliedz, tās var pasūtīt katra politiskā organizācija, tās var tikt publicētas, bet ir arī kaut kāds laiks tieši pirms vēlēšanām, kas jādod pārdomām pašiem vēlētājiem, lai viņi izšķiras, par ko viņi balsos. Un bija tieši ļoti interesanta situācija Latvijā, ka dažas dienas pēc šā sociologu raksta "Dienā" "Lauku Avīzē" parādījās tā saucamais banku reitings, kurā bija pēc žurnālista Ingus Gailuma sev vien zināmas metodoloģijas nopublicētas it kā drošākās bankas Latvijā. Un jūs zināt, kas notika tālāk? Pa šo laiku dažas no šīm drošajām bankām jau paguvušas bankrotēt. Tātad šāda situācija izraisīja diezgan lielu haosu un paniku noguldītāju vidū, kuri gribēja pat savu naudu izņemt it kā no nedrošām bankām un pārlikt šajās "Lauku Avīzes" ieteiktajās drošajās bankās. Tas ir tikai viens piemērs. Bet es gribētu savu domu pamatot ar iepriekšējo vēlēšanu varbūt praksi, kāda tika lietota Latvijas televīzijā, sevišķi "Panorāmā". Tātad visi skatītāji ievēroja, ka apmēram divus mēnešus pirms vēlēšanām praktiski bija divu veidu uzstāšanās - tātad politiskās un arī aptaujas. Ļoti daudz tika demonstrēti tā saucamie viena cilvēka partijas pārstāvji jeb, kā diezgan trāpīgi viņus nosauca nesenajā rakstā kāds Tautas frontes pārstāvis, "Žogu apkrāsotāju partijas pārstāvji". Visbiežāk tika intervēts (mēs saskaitījām) Māliņa kungs un vēl dažādi citi politiskie līderi, kuri Latvijā ir pazīstami kā ļoti kuriozi cilvēki un kuri, protams, vēlēšanās nespēja savākt vairāk par dažiem desmitiem balsu, bet viņus ļoti sistemātiski rādīja katru vakaru televīzijā, un apmēram pēc pieciem, septiņiem kandidātiem, kuriem trīcēja ne tikai galvas, bet arī domas, pēkšņi parādījās ļoti izsvērts, ļoti pragmatisks, ļoti mierīgs politiķis, kurš, protams, pārstāvēja "Latvijas ceļu". Latvijā katram vēlētājam kļuva pilnīgi skaidrs, ka visi politiskie līderi sadalās divās grupās - kaut kādos nenormālos psihopātos, "žogu apkrāsotājos", un ļoti izsvarotos, politiskos līderos, kas visi sakoncentrēti vienā noteiktā koalīcijā. Šādā pašā veidā tiek veidotas arī reitinga tabulas, tātad iekļaujot kaut kādus četrus vai piecus cilvēkus, no kuriem, teiksim, trīs pēdējos trijos gados vispār politiskajā dzīvē nepiedalās, un, kāpinot milzīgā ģeometriskajā progresijā šo cilvēku popularitāti, tādi vēlētāji, kas absolūti neorientējas sabiedriskajos procesos un nezina, par ko balsot, pēdējā nedēļā, skaidrs, ka skries un nobalsos... Neviens taču neatdos savu balsi par, teiksim, kaut kādu bezcerīgu... Nu šeit es neteikšu, varbūt, teiksim, LNNK ir otrā, bet nu, teiksim, Demokrātiskā partija vai vēl kāda, kas šeit ir dabūjusi... vai "Tēvzemei un brīvībai" ir 6 vietas. Jo, skaidrs, ka labāk taču atdot savu balsi par tiem, kuri var savākt šo 51 balsi. Bet man ir tikai viens jautājums visiem šeit deputātiem: ja pēkšņi mūsu rokās būtu visa šī vēlēšanu propaganda, cilvēku muļķošana, teiksim "Panorāma", "Globuss", kurā, starp citu, divās pēdējās pārraidēs nez kāpēc pirms vēlēšanām piedalījās tikai "Latvijas ceļa" pārstāvji... Tātad man ir tāds jautājums jums godīgi, ja LNNK gribētu viltot un mūsu rokās būtu šī muļķošanas un propagandas mašīna, tad mēs darītu tā: teiksim, nedēļu pirms vēlēšanām pēkšņi iztaisītu milzīgu lēcienu un parādītu, teiksim, ka par LNNK balsos 80%, bet par visām pārējām - 1 vai 2%. Kāds būtu vēlēšanu rezultāts? Skaidrs, ka tas būtu izmainīts par kādiem 5 vai 7% tieši šo svārstīgo cilvēku dēļ, kuri absolūti neorientējas politikā. Tāpēc šis ir ļoti principiāls priekšlikums, tas dod iespēju tieši tādām grupām, kuras ir uz robežas starp 4 un 5%, objektīvi ļaut vēlētājiem divas vai trīs nedēļas mierīgi pārdomāt visas politiskās programmas un ļoti mierīgi vienādos apstākļos nobalsot tieši pēc saviem politiskajiem principiem, nevis pakļaujoties kaut kādai masu histērijai, skrienot un skatoties pēdējā dienā kaut kādas tabulas un ļaujoties apmuļķoties. Un šīs divas lietas - valsts valoda un mierīgs laiks apdomām - ir galvenais priekšnoteikums, lai pirmo reizi Latvijā pēc kara tiešām notiktu demokrātiskas un normālas pašvaldību vēlēšanas, jo pašvaldību vēlēšanās cilvēkiem ir jāļauj arī apdomāt, par ko viņi nodos savas balsis, - vai viņi nodos savas balsis, teiksim, par tiem pašiem partiju pārstāvjiem, kuri jau ir paguvuši privatizēt jeb bez kaut kādas atklātības paguvuši izpārdot vai nodot nomā ar izpirkuma tiesībām par smiekla naudu, piemēram, visus esošos un labākos veikalus un sabiedriskās telpas, kas ir šeit pilsētās un pilsētu centros, vai arī mums būs tāds likums, kas beidzot ļaus cilvēkiem arī pašiem uzņemties kaut kādu atbildību un piespiedīs pašus vēlētājus sākt domāt, ko viņi īsti grib un kādu atbildību tad šie vēlētāji varēs prasīt no saviem ievēlētajiem pārstāvjiem. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_24-seq72 language "lv".
• 1994_03_24-seq72 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_03_24-seq72 mentions Q211.
• 1994_03_24-seq72 mentions Q649.
• 1994_03_24-seq72 mentions Q193089.
• 1994_03_24-seq72 mentions Q29552.