Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_24-seq435> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1994_03_24-seq435 type Speech.
- 1994_03_24-seq435 number "435".
- 1994_03_24-seq435 date "1994-03-24".
- 1994_03_24-seq435 isPartOf 1994_03_24.
- 1994_03_24-seq435 spokenAs 78.
- 1994_03_24-seq435 spokenText "Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir izraisījis pamatotu Latvijas pilsoņu uzmanību. Kā mēs atceramies, tad mūsu frakcija "Tēvzemei un brīvībai" jau no pagājušā gada septembra mēģināja izdarīt šajā projektā, šajā likumā izmaiņas, kas noteiktu kārtību, kādā izdarāma tautības maiņa. Taču, kā mēs atceramies, tas beidzās ar Cilvēktiesību komisijas negatīvu atzinumu. Visu šo laiku civilokupanti varēja brīvi kļūt par krieviski runājošiem latviešiem. Juridiskā komisija ir sākusi kaut ko reāli darīt lietas labā, un acīmredzot šis iesniegtais likumprojekts būtu kopumā vērtējams pozitīvi. Taču likuma otrā nodaļa, kas nosaka, kādā kārtībā izdarāma tautības maiņa, mūsu frakciju un, domāju, lielu daļu latviešu un Latvijas pilsoņu nevar apmierināt. Es paskaidrošu - kāpēc. Pirmajā nodaļā, kura nosaka, kā izdarāma vārda vai uzvārda maiņa, šīs svarīgās funkcijas ir uzticētas Tieslietu ministrijas dzimtsarakstu nodaļām, bet otrajā nodaļā, kurā ir runa par tautības maiņu, šo juridiski precīzo un atbildīgo darbību uzticēts veikt Iekšlietu ministrijas Pasu dienestam. Šeit rodas jautājums: kāpēc šo svarīgo uzdevumu - tautības maiņu - likumprojekta autori neuztic Dzimtsarakstu nodaļām? Cik mums ir zināms, tad dzimtsarakstu nodaļās, kuras ir Tieslietu ministrijas pakļautībā, strādā pietiekami kvalificēti juristi - civiltiesību, īpaši ģimenes tiesību, speciālisti, bet Iekšlietu ministrijas Pasu dienestā juristu ir relatīvi maz un pārsvarā tādi, kuri izgājuši padomju milicijas skolu. (No zāles iekšlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis: "Tāda dienesta Iekšlietu ministrijā nav!") Dzimtsarakstu nodaļās strādājošie pārsvarā ir Latvijas Republikas pilsoņi, turpretī Iekšlietu ministrijas resorā vēl joprojām ir daudz ārvalstnieku un bijušo VDK darbinieku. Jautājums par šo personu valsts valodas prasmi un atbilstību ieņemamajam amatam vēl joprojām nav atrisināts. Padomju milicim, tā saucamajam pasportistam, nekad nebūs sajēgas par to, kas ir Civillikumā rakstīts par ģimenes tiesībām, tāpēc ir jautājums likumprojekta autoriem, kuri ir juristi: kāpēc ir tieši šādi sadalītas funkcijas un kāpēc Iekšlietu ministrijas Pasu dienests ir paredzēts kā galvenais tautības maiņas jautājumu lēmējs? Varbūt tāpēc, ka Pasu dienestā strādājošie augstās kvalifikācijas skrīveri, vadoties pēc savas padomju tiesību izpratnes, dalīs šos ierakstus pa labi un pa kreisi? Es negribētu, lai šim jautājumam būtu apstiprinoša atbilde, tāpēc es aicinu šai problēmai pievērst īpašu uzmanību un likuma otro nodaļu rūpīgi pārstrādāt. Nobeigumā es gribu nosaukt skaitli, kura ticamību nevarētu apšaubīt, jo tas iegūts no tiem Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem, kuri vienmēr ir centušies veicināt civilokupantu ātrāku atgriešanos dzimtenē. Visus iekšlietu ministra kungs vēl nav paspējis atlaist no darba. Skaitlis ir šāds, lūgtu ieklausīties: Rīgā šobrīd no personām, kurām pasē ierakstīts - "latvietis", apmēram 10% par savu dzimto valodu uzskata krievu valodu, tātad katrs desmitais. Vai tas nav mazliet par daudz un kurš kuru te grib integrēt? Es vēlreiz aicinātu visus pārdomāt, cik procentu šādu latviešu būs pēc dažiem gadiem, ja mēs likumu pieņemsim šādā redakcijā. Paldies.".
- 1994_03_24-seq435 language "lv".
- 1994_03_24-seq435 speaker Janis_Straume-1962.
- 1994_03_24-seq435 mentions Q211.
- 1994_03_24-seq435 mentions Q4294315.
- 1994_03_24-seq435 mentions Q2660080.
- 1994_03_24-seq435 mentions Q1771611.
- 1994_03_24-seq435 mentions Q8436.
- 1994_03_24-seq435 mentions Q80919.