Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_24-seq301> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 1994_03_24-seq301 type Speech.
- 1994_03_24-seq301 number "301".
- 1994_03_24-seq301 date "1994-03-24".
- 1994_03_24-seq301 isPartOf 1994_03_24.
- 1994_03_24-seq301 spokenAs 46.
- 1994_03_24-seq301 spokenText "Cienījamie deputāti, man tik atliek vēlreiz pateikt, ka līdz šim tas tika regulēts ar Ministru padomes lēmumiem un ka pēdējais lēmums bija nr. 96 1993. gada 24. februārī ar tādu pašu nosaukumu "Par valsts meža izmantošanas kārtību", bet man jāsaka pēc tās pieredzes, kas man ir, četrus gadus strādājot rajona pašvaldībā un tieši lauksaimniecības resursu izmantošanas komisijā, kā arī pagasta pašvaldībā, ka līdz šim - līdz pagājušā gada martam - lēmuma nr. 96 jautājumi tomēr tika kaut kādā ziņā saskaņoti un ka šīs sabiedrības intereses, vienalga, vai tās bija pagasta vai rajona intereses, netika pretstatītas šīm te valsts interesēm. Bija runa par saskaņošanu, bet pašreizējā kārtība ir novedusi pie tā, ko mēs tagad bieži redzam. Konkrēti tiekoties ar vēlētājiem, arī iznāk secināt un uzklausīt gan pagasta pašvaldības, gan zemnieku, gan iedzīvotāju prasības, un rezultātā ir tas, ka labākos mežus pagasta teritorijā cērt kopfirmas, dažādas SIA, bet zemniekiem, kā tas ir, piemēram, Krustpils pagasta zemniekiem, nākas braukt 50 km tālāk un slīkšņā cirst mežus, pie tam nevis savā Līvānu virsmežniecībā, bet jau Jēkabpils virsmežniecībā, pat dažādās virsmežniecībās. Vai, piemēram, Viesītes piepilsētā SIA cērt kalniņos, bet 10 km tālāk zemnieki cērt mežos, slīkšņās. Un ir arī vēl viena cita lieta. Līdz šim bija tā, ka vismaz šī ilgtermiņa līgumslēgšana tika saskaņota ar pagasta pašvaldībām, arī tas, kurus ceļus izmantos, kā tos atjaunos, turpretī tagad tā vietā ir minēts, ka vajag nevis saskaņot ar pagastu pašvaldībām šos ilgtermiņa līgumus, bet mēneša laikā tās informēt par noslēgtajiem līgumiem, un, ja zemnieks nespēj pievest ar ķerru granti uz tā ceļa, kur brauc tie fiskari un baļķu vedēji pāri, tad tie viņam brauc pāri pļavām un pāri arumiem, ja tie, protams, ir sasaluši. Zemniekam tad meža atbildīgie darbinieki iesaka griezties tiesā, jo, protams, pašvaldība neko nevar aizstāvēt, tā kā ar viņu netiek nekas saskaņots. Un tāpēc šeit ir divas lietas. Pirmā, ka pašreizējā kārtība nav normāla kārtība, kas noteikta ar Ministru padomes lēmumu. Un otrā ir tā, ka mežs joprojām paliek nacionālā bagātība. Kaut vai puse no visiem republikas mežiem ir valsts meža fonds, tomēr šīs bagātības izmantošanas kārtība ir jānosaka ar likumu, jo daudz mazākas lietas mēs šeit reglamentējam un strīdamies, vai tā būs ratiņa stūres vadība vai bezstūres vadība un par daudz ko citu, bet šāds jautājums pagaidām ir palicis nekonsekventi saskaņots ar citiem likumiem, kuros ir noteikts, kā tādi jautājumi tiek risināti. Meža ministrijai tad vajadzēs veikt to funkciju, ko mēs esam iebalsojuši otrajā un tagad jau trešā lasījuma atsevišķos pantos, veikt pārvaldīšanu, kontroli, un tas būs tās galvenais uzdevums. Taču pašreiz ir vēl nelabāka prakse, ko jūs redzēsit, runājot par izsoles jautājumiem. Daudzos gadījumos vislabākās cirsmas pagastos izsolēs tiek nopirktas par zemāko izsoles cenu, bet tajā pašā laikā citas - sliktākās cirsmas - tiek nopirktas daudz dārgāk. Tātad tas nozīmē, ka arī šajos jautājumos - par meža izmantošanu, par izsolēm, par ilgtermiņa līgumiem - jau ir rekets. Tāpēc es tomēr aicinātu tik svarīgu jautājumu pieņemt kā atsevišķu likumu, jo mēs redzam, ka šis ir tikai "jumta" likums, kur, kā jau es minēju, ir tikai vispārējas frāzes un kur pusi no likuma sastāda Konversācijas vārdnīca. Paldies par uzmanību.".
- 1994_03_24-seq301 language "lv".
- 1994_03_24-seq301 speaker Zigurds__Tomins.
- 1994_03_24-seq301 mentions Q2068319.
- 1994_03_24-seq301 mentions Q12677158.