Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_24-seq16> ?p ?o. }

• 1994_03_24-seq16 type Speech.
• 1994_03_24-seq16 number "16".
• 1994_03_24-seq16 date "1994-03-24".
• 1994_03_24-seq16 isPartOf 1994_03_24.
• 1994_03_24-seq16 spokenAs 49.
• 1994_03_24-seq16 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Atbildot uz minēto pieprasījumu, atļaujiet informēt sekojošo. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 8. panta 4. apakšpunktu apgrozījuma nodokļa objekts ir preču vai pakalpojumu apgrozījuma ieņēmumi. Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūlija likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 18. decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" 1. pants - "Ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts" - nosaka, ka ar šo nodokli apliek preču, maksas pakalpojumu un darba realizācijas apgrozījumu. Pamatojoties uz šiem diviem likumiem, tika izstrādāts 1993. gada 11. maija likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 18. decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"", kurā ir noteikts, ka apgrozījuma nodokli nemaksā zemnieku saimniecības, kuru kalendārā gada ieņēmumi nepārsniedz 2 tūkstošus minimālo mēnešalgu. Izmaiņas tika izstrādātas, ņemot vērā zemnieku un individuālo ražotāju lūgumu vienkāršot apgrozījuma nodokļa uzskaiti un maksājumus budžetā. Šajā laikā importētās preces uz robežas ar apgrozījuma nodokli vēl netika apliktas vispār. Un vienīgais veids, kā zemnieki varēja norēķināties par apgrozījuma nodokli, bija realizējot savu produkciju. 1993. gada 11. maijā Augstākā padome, kā liecina likums un tā apspriešanas gaita, toreiz ir pieņēmusi izmaiņas, kas paredzēja, ka šīs saimniecības nemaksā apgrozījuma nodokli par savām realizētajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kas pēc būtības vispār arī ir apgrozījuma nodokļa jēga ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tādēļ Finansu ministrija ar savu vēstuli, kas tiek pieminēta pieprasījumā, ir sniegusi savu viedokli, kas pēc būtības atbilst likumdevēja nostājai šajā jautājumā. Tādēļ tas, protams, nav oficiāls likuma skaidrojums un arī nevar būt tāds. Tas nav saistošs, protams, Valsts ieņēmumu dienestam un tajā skaitā muitai. Tādēļ nebūtu pamata to oficiāli atsaukt, kā tas tiek prasīts pieprasījumā. Turpinot. Gandrīz vienlaicīgi ar iepriekš minētajām izmaiņām tika gatavoti nākamie grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli", kuriem vajadzēja noteikt, ka visas preces, kas tiek importētas, republikā ir jāapliek ar apgrozījuma nodokli, un tas uz robežas ir jāmaksā jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai. Šāda ekonomiska norma darbojas visās Eiropas valstīs, lai nepieļautu cenu starpību vietējā ražojuma precēm un importētajiem ražojumiem uz apgrozījuma nodokļa rēķina. Pieņemot šos grozījumus, netika paredzēts kādu nozari vai ražotāju grupu atbrīvot no apgrozījuma nodokļa un tas nekad arī netiek praktizēts starptautiskajā likumdošanā. 1993. gada 1. jūnijā tika pieņemts likums "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991. gada 18. decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"", kurā tika izmainīta 1. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka apliekamais objekts ir preču un pakalpojumu apgrozījums, tātad preču un pakalpojumu realizācija, kā arī importējamo preču vērtība. Tādēļ, cienījamie kolēģi, ļoti svarīgi ir apzināties, kur ir problēmas būtība, lai pieņemtu lēmumu, kas būtu jādara. Problēmas būtība radusies tādēļ, ka vienlaicīgi netika izdarītas izmaiņas "jumta" likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā un šajā likumā noteiktā apgrozījuma nodokļa objekta definīcija nesaskan ar 1. jūnijā pieņemtajā likumā noteikto. Ņemot vērā augstāk minēto, respektīvi, arī to, ka likumos pastāv savstarpējā pretrunā esošas normas, Finansu ministrija savu viedokli minētajā vēstulē pēc būtības ir izteikusi pareizi, bet, lai atrisinātu problēmu kā tādu un novērstu šo pretrunu likumdošanā, ir jāizdara attiecīgi papildu grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli", minētajā "jumta" likumā. Tie bija sagatavoti Finansu ministrijā, un mēs esam gatavi to kā deputātu iniciatīvu iesniegt Budžeta un finansu komisijā, vēl jo vairāk tādēļ, ka komisijā jau atrodas virkne citu grozījumu un papildinājumu likumā "Par apgrozījuma nodokli", un tādēļ visātrākais, visvieglākais un vispamatotākais ceļš būtu pieņemt šeit Saeimā lasījumos šos papildu grozījumus, novērst minētās pretrunas un līdz ar to problēma arī būtu atrisināta. Pateicos par uzmanību!".
• 1994_03_24-seq16 language "lv".
• 1994_03_24-seq16 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_03_24-seq16 mentions Q822919.
• 1994_03_24-seq16 mentions Q211.
• 1994_03_24-seq16 mentions Q193089.
• 1994_03_24-seq16 mentions Q2167704.