Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq185> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq185 type Speech.
• 1994_03_18-seq185 number "185".
• 1994_03_18-seq185 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq185 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq185 spokenAs 103.
• 1994_03_18-seq185 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es uzskatu, ka Endziņa kungs un pēc tam Levita kungs paskaidroja tiešām lietas būtību, ka pašlaik mēs vēl nerunājam par konkrētām regulācijām, par konkrētiem aizsargmehānismiem un citām lietām, kas būs citos likumos, un ka šeit nekādā veidā vēl nekas netiek sākts darīt. Bet mēs redzam, ka šā jautājuma izskatīšanā pēc būtības ir izvērsusies diskusija jau par nākamajiem likumiem, un tas ir tiešām pēc būtības: ko mēs iegūstam, ko mēs zaudējam sakarā ar to, ka zeme ir juridisko personu un ārvalstnieku īpašumā . Un no šīs vispārējās politiskās diskusijas man vismaz kļuva skaidrs, ka ekonomikas attīstība Latvijā nav pašmērķis, vai ka tā nav vajadzīga, vai ka tā nav vajadzīga pietiekami strauja (šādu savu uzskatu diezgan precīzi formulēja Tabūna kungs un Breša kungs). Ja mēs tiešām uzskatām šādu pieeju par pareizu, tādā gadījumā, protams, ir pamatota vesela virkne to argumentu, kas tika izteikti pret valdības iesniegto un divu komisiju atbalstīto projektu. Citi saka, ka vajag atlikt, neizšķirties, un Breša kungs teica, ka varbūt vajadzētu pagaidīt, kamēr mēs kļūsim tāda pati valsts kā Dānija vai Vācija, un tad darīt tā, kā Dānija un Vācija. Bet, godātie kolēģi, būtu jāizprot, ka Dānija un Vācija jau tieši ar šiem instrumentiem jeb ar šiem mehānismiem kļuva par tādām valstīm, kādas tās ir. Un, ja jau mums tas būtu kā greznuma lieta, kuru mēs varētu atļauties arī pēc tam, kad būsim sasnieguši kaut kādu zināmu attīstības līmeni, tad viss būtu kārtībā un mēs varētu par to neuztraukties. Bet mums tas tiešām ir vajadzīgs kā instruments, lai mēs sasniegtu šo Dānijas vai Vācijas līmeni. Un tāpēc es centīšos ļoti īsi paskaidrot, kāpēc tas ir izdevīgi četrām ļaužu grupām: pirmkārt, kāpēc tas ir izdevīgi tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir bez naudas, bet kuriem ir zeme; otrkārt, kāpēc tas ir izdevīgi tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir nauda, bet kuriem nav zemes vai kuriem šīs zemes platība ir nepietiekama; treškārt, kāpēc tas ir vajadzīgs juridiskajām personām; un, ceturtkārt, kāda ir ārvalstu ieguldītāju interese. Vispirmām kārtām runāšu par Latvijas pilsoņiem, kuriem ir zeme un nav naudas. Kāpēc, ja cilvēkam ir kāds zemes gabals, jūs gribat viņam aizliegt un likt, lai viņš... Ko viņš var darīt uz šā zemes gabala, ja viņam nav nekādu iespēju ar to rīkoties? Atliek tikai dzert un sēdēt pie šīs savas neuzbūvētās mājas vai pussabrukušās kūts un neko nedarīt. Kāpēc mēs nevaram dot viņam iespēju pusi no šīs zemes pārdot un tādējādi iegūt līdzekļus šīs ēkas, kūts un tā tālāk uzcelšanai un savas saimniecības attīstībai, lai viņš var sākt savu ekonomisko darbību, rosību? Un pēc tam, ja viņš būs spējīgs, viņš atpirks vai nu to zemi atpakaļ, vai nopirks zemi Dānijā vai kādā citā valstī, teiksim, Lietuvā, vai varbūt kur citur pasaulē. Un sāksies ekonomiskā rosība. Un neuzskatīsim Latvijas pilsoņus vairs par tādiem muļķiem, ka viņiem nedrīkst ļaut pašiem rīkoties ar savu īpašumu! Otrā grupa. Kāpēc tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem varbūt būtu nauda vai kuriem jau ir sava zeme apstrādāta, sarežģīt tiesības un iespējas pašiem paplašināt šos savas zemes apjomus un uz tā rēķina attīstīt saimniecību? Mēs to pašlaik runājam principā par pilsētām. Un kāpēc viņam neļaut attīstīt savu ražošanu? Trešā grupa - juridiskās personas. Juridiskās personas, neieķīlājot savu īpašumu, nevar saņemt garantijas, lai varētu saņemt no bankas naudu. Varbūt jūs zināt, ka pašreiz Latvijas Centrālajā bankā strādā Ādamsona kungs no Kanādas, kurš palīdz realizēt ideju, ka šogad būtu komercbanku uzraudzības gads, un viņš ir izsludinājis praktiski konkursu: viņš dos ļoti lielu prēmiju tam, kurš viņam parādīs pirmo labo kredītu mūsu valstī. Labo kredītu pēc Kanādas vai Zviedrijas, vai Dānijas kritērijiem. Cik es zinu, viņš līdz šim nevienu tādu vēl Latvijā nav atradis. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka izmanto par ķīlām nomas un visdažādākās formas, kādu mums nav; samudžinātā īpašumu likumdošanā tas praktiski nav iespējams. Un dabūt no bankām kredītus par zemiem procentiem, kuri būtu segti ar īpašumu. Un procenti var būt zemi tieši tāpēc, ka tie ir garantēti; tas nav iespējams. Un ceturtais - zeme ārvalstniekiem. Tas ir tiesa, ka dažādas valstis ļoti dažādi pieiet šim jautājumam. Bet es nupat biju Vācijā, gan Ziemeļreinas - Vestfāles zemē, gan Frankfurtē forumā "Baltika", un zinu, ka Vācijas uzņēmēji skata atkārtoti un atkārtoti jautājumus par zemi, un konkrēti - lai izšķirtu jautājumu, kurā no Baltijas valstīm vai nu viena, vai otra pārstrādes rūpnīca pašlaik, attīstīta. Latvijai, kura ir pa vidu un kurai līdz ar to ir lētākas transporta izmaksas uz kaimiņvalstīm, ir priekšrocības šajā jomā. Bet igauņi - starp citu, to teica viņu ekonomikas ministrs, - jau uzskata Latviju - es pasvītroju: Latviju! - par ļoti nopietnu konkurentu. Viņš saka, ka pirms kāda brīža viņi bija mazāk spējīgi konkurēt, un ārzemju kapitāla piesaistīšanā viņi ir priekšā. Bet, ja igauņi var pateikt: jā, lūdzu, pašlaik var to darīt, jūs varat saņemt šo nekustamo īpašumu kopā ar zemi, attīstīt šeit iepakojuma ražošanu, jūs varat darīt rīt, atbrauciet šeit. Tad es, protams, varēju teikt, ka tas ir mūsu valdības programmā un mēs to darīsim, diskutēsim. Viņi teica - labi, mēs varam vēl pagaidīt. Bet principā, ja tas tā nebūs, tad igauņiem ir mūsu vērtēšanas sistēmā ļoti būtiska priekšrocība. Un ir divi argumenti, ko viņi minēja šajā mūsu diskusijā. Tiesa, es arī šajā mūsu diskusijā teicu, ka mēs Latvijā ļoti ilgi neesam mācējuši rīkoties ar šo zemi, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti zems ienākumu līmenis, ka daudziem tas, kas ir palicis, - tā ir viņu tēvutēvu un vectēvu zeme, un ka tas ir ļoti "jūtīgs" jautājums attiecībā pret mums, un es teicu, ka vajag arī izprast, kāpēc mēs to tik ļoti jūtīgi apskatām. Minēšu tikai divus argumentus, ko viņi lietoja sarunā ar mani. Pirmais bija tas, ka viņi teica - jā, bet saprotiet to, ka zemi taču nevar aizvest un nevar aiznest prom no jums! Ja tur būs vācu uzņēmums vai vācu un jūsu pilsoņu kopuzņēmums, vai vienu pašu mūsu uzņēmums, tas būs tas, kurš maksās tur nodokļus, un tajā strādās arī jūsu cilvēki. Un šinī veidā, Seiles kundze, pildīsies tas budžets: caur nodokļiem, nevis no zemes pārdošanas! Es iepriekšējā reizē varbūt biju pārprasts, ka kaut kādā tiešā veidā uzreiz budžets nāks. Budžetā tas nāks caur uzņēmējdarbības attīstību (pēc tam, kad šo naudu saņemsim caur ienākumu nodokli, jo mūsu pilsoņi būs bagātāki) un caur uzņēmumu īpašumu, kapitāla un peļņas nodokļiem. Un otrs arguments. Viņi teica: jā, zināt, mums bija līdzīga situācija Frankfurtē, kad pirms gada mūsu ekonomisti sāka kalkulēt, cik gadi paies, kamēr visu Frankfurtes zemi izpirks Sauda Arābijas vai Apvienoto Arābu Emirātu cilvēki, (Daudzi mēs atceramies šo situāciju, kad naftas krīzes apstākļos 80. gados ļoti daudz ko Rietumeiropā pirka šis arābu kapitāls). Viņi teica: jā, toreiz visas šīs kalkulācijas bija, bet pašlaik mēs neko no tā neredzam, nekas no tā nav attaisnojies, un mēs vēlamies, lai Frankfurtē būtu pēc iespējas vairāk šā kapitāla. Un, jo vairāk ir šā kapitāla, jo zemes cena pieaug, un šīs zemes cena, kuru tie paši Latvijas pilsoņi eventuāli pēc tam var izmantot gan kā ķīlas, gan kā garantijas, gan pārdodot, - šīs zemes cena būs daudz augstāka. Tāpēc es arī tiešām uzskatu, ka , -lai gan es, atklāti sakot, biju drusku pārsteigts, ka šī diskusija izvērsās šodien sakarā ar pilsētas zemes reformu jautājumu, jo detaļās tas, kā jau Levita kungs teica, tiks sagatavots, - protams, ka tur ir vajadzīga regulācija un aizsargmehānisms. Un tie tiks paredzēti. Un es vismaz tiešām uzskatu, ka ne Vecrīga ir tanī jāiekļauj, ne visa pilsētu zeme, un protams, ka ne pierobežas zeme, ja vispār būs runa par to, ka arī lauku apvidos zeme būs pirkšanas-pārdošanas objekts. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_18-seq185 language "lv".
• 1994_03_18-seq185 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q37.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q16.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q39731.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q35.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q183.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q34.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q878.
• 1994_03_18-seq185 mentions Q6221.