Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq179> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq179 type Speech.
• 1994_03_18-seq179 number "179".
• 1994_03_18-seq179 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq179 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq179 spokenAs 77.
• 1994_03_18-seq179 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pēc tik augsti kompetentas runas ir diezgan grūti man runāt, bet es tomēr aicinātu cienījamo Tabūna kungu runāt nevis par 9. punktu, bet par 9. pantu. Un aicinu arī citus izlasīt šā panta nosaukumu! Kas te ir rakstīts? Zemes īpašuma tiesību subjekti. Un nodaļas nosaukums ir "Zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesību subjekti". Par ko mēs tagad strīdamies? Par kādu aizsardzības mehānismu? Kam ticam, kam neticam? Kam Grīga kungs netic? Kam? Savam onkulim? Latvijas pilsonim, kurš ir, lūk, kādam pārdevis īpašumu un lauku zemi ir atstājis? Tagad ir tā: vieni strīdas par to, vai valsts iztirgos, vai lielākais īpašnieks ir valsts, pašvaldības vai Latvijas Republikas pilsoņi, kā īpašumā ir zeme. Par ko mēs strīdamies tagad? Kādu mehānismu tagad gribam ielikt iekšā šeit, šinī pantā? Šis pants ir par subjektiem. Un, ja mēs saistīsim šo pantu un šo likumu ar Civillikumu, ar atjaunoto Civillikumu, tad redzēsim, ka arī saskaņā ar šo Civillikumu tas viss jau ir būtībā noteikts. Šeit, kā saka, mēs vēlreiz un vēlreiz milzīgi daudz runājam par pašvaldību interešu aizsardzību un tamlīdzīgi. Valdība faktiski pirmo reizi šinī likumā pasaka, ka arī pašvaldība var būt zemes īpašnieks (līdz šim visu laiku vienīgais zemes īpašnieks bija valsts), un sāk atjaunot īpašuma tiesības uz zemi fiziskajām personām, Latvijas Republikas pilsoņiem. Bet mēs diskutējam un tagad aicinām: atliksim! Mēs jau atlikām, un man, ziniet, šī diskusija atgādina diskusijas Augstākās padomes laikā. Arī tad, kad vispār tika risināts jautājums par LPSR Konstitūcijas maiņu, un arī tad mēs sākām vispirms risināt jautājumu par zemes reformu laukos, - arī tad mums kā briesmīgs bubulis bija uzskats, ka nekādā gadījumā nedrīkst būt fiksēts, ka varētu būt runa par juridiskajām personām. Kāpēc? Lūk, tāpēc, ka vēl pastāvēja kolhozs, pastāvēja sovhozs. Tātad valdīja uzskats, ka kolhozs, sovhozs izpirks un ka nekādā gadījumā nedrīkst būt runa pa juridiskajām personām. Tālāk. Runāja par fiziskajām personām: "Ārprāts! Nekādā gadījumā! Tikai Latvijas Republikas pilsoņi! Jo, lūk, atkal no Austrumiem nāks iekšā ar naudas maisiem un visu izpirks!" Mēs tagad turpinām atkal tādā pašā garā. Mazāk varbūt runājam tagad par Austrumiem, baidāmies tagad par Rietumiem. Bet paskatīsimies, - vai tad tik tiešām ir tik daudz vispār šo pieprasījumu? Un acīmredzot ir jāpanāk, lai ekonomika varētu attīstīties, lai tik tiešām varētu rasties šis zemes tirgus un zemei varētu būt reāla cena, bet mēs gribam to visu laiku atlikt. Aiz bailēm. Cik ilgi mēs baidīsimies? Cik ilgi? Viens otrs izsaka savas bažas, ka, lūk, sertifikāti ir paredzēti kā kompensācija. Tā tas ir tajos gadījumos, kad īpašumu nevar atdot atpakaļ natūrā. Bet tām personām, kurām viņu zemes gabals ir atdots atpakaļ, tas tiek atdots natūrā, un ir skaidrs, ka viņš par sertifikātiem nevienam to nepārdos. Mēs šeit raudam par to nabaga Latvijas pilsoni, vecenīti vai vecīti, kuram vajag naudu, bet šinī gadījumā, ja viņa īpašumtiesības ir atjaunotas, viņš taču varēs ar savu īpašumu rīkoties. Viņš var to ieķīlāt, viņš var tik tiešām to pārdot, dāvināt vai kaut kā tamlīdzīgi ar to rīkoties un saņemt jau reālu naudu, nevis sertifikātus. Šeit ir runa par kaut ko citu: mums ir jāpanāk, lai šie sertifikāti būtu reāli ar kaut ko nodrošināti, lai tiem nebūtu tikai papīra vērtība. Un valdība, cik es saprotu, pie šā jautājuma pašreiz strādā. Bet mēģinām tagad akcentus būtībā pārbīdīt. Kāpēc? Es uzsvēršu, kāpēc. Tāpēc, ka, lūk, šajā pantā, kur ir runa par šo tiesību subjektiem, vairs nav runa tikai par Latvijas Republikas pilsoni un valsti, bet ir runa par pilsoni, te ir runa par juridisku personu - gan valsti, gan pašvaldību, un principā var būt runa arī par ārvalsts pilsoni. Lai reāli rastos arī juridiska persona. Neapšaubāmi. Šeit jau tika izklāstīts mehānisms, kā tas būtu jādara un kā reāli varētu notikt darījumi ar zemi. Tas acīmredzot būtu īpaša likuma vērts. Bet mēs gribam vēl tagad ielikt iekšā to visu šeit. Ikreiz pie šā panta, kas runā būtībā tikai par subjektiem, nosauc tos. Un es tāpēc aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisiju un Juridisko komisiju, kuras akceptēja šo priekšlikumu. Mēģināsim to pilnveidot uz trešo lasījumu. Bet atlikt - tas ir apmēram tā: ja negribam jautājumu risināt, vajag pasviest problēmu un ar to lietu izbeigt. Es domāju, ka tā nebūtu pareizi. Ir jāiet uz priekšu, ir jāakceptē likumprojekts otrajā lasījumā, un pēc tam varēsim domāt, kā to pilnveidot, lai novērstu vienu otru neskaidrību vai pretrunu trešā lasījuma gaitā. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: "Cik var runāt. Man grūti sadzirdēt runātājus pēdējās 5 minūtēs!")".
• 1994_03_18-seq179 language "lv".
• 1994_03_18-seq179 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1994_03_18-seq179 mentions Q211.