Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq160> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq160 type Speech.
• 1994_03_18-seq160 number "160".
• 1994_03_18-seq160 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq160 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq160 spokenAs 26.
• 1994_03_18-seq160 spokenText "Godātie deputāti! Es gribu jums izlūgties atļauju runāt ne tikai kā valdības pilnvarota amatpersona, bet arī kā juriste, kas šīs lietas, es gribētu teikt, tomēr pārzina. Un proti. Vispirms ļoti uzmanīgi izlasiet šo jauno 9. panta pirmās daļas redakciju. Un, lai velti šeit netiktu biedēti radioklausītāji, es gribētu to nolasīt vēlreiz. Proti, šī redakcija ir tāda, ka zemes īpašumtiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un ratificētiem starptautiskajiem līgumiem. Šeit, godātie deputāti, tiek konstatēta tikai tiesību pašreizējā situācija. Tā ir konstatācija. Proti, saskaņā ar šā likuma pašreizējo redakciju - 9. panta otro daļu juridiskajām personām ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, proti, reliģiskajām organizācijām, Sarkanajam Krustam, Latvijas Universitātei, kas var pierādīt šo tiesību pēctecības faktu. Mēs tātad konstatējam, ka saskaņā ar likumiem šeit var būt arī citas personas. Otrkārt. Es gribu teikt, ka, šai likuma normai stājoties spēkā, bez speciāliem likumiem zemi īpašumā nevarēs iegādāties citas personas, izņemot pilsoņus. Nu nevarēs, kaut arī trešajā lasījumā. Un šeit es gribētu teikt godātajiem Breša kungam, Resnā kungam, it sevišķi Tabūna kungam - nebiedēsim tautu! Ja šāds likums būs, tad šīs juridiskās personas tagad nevarēs izpirkt šo Latviju, ne arī kādi ārvalstnieki vai bezpavalstnieki. Ir jābūt speciālam likumam. Šeit mums juridiski bija divi ceļi: vai nu rīkoties tā, kā igauņi, kad viņi Zemes reformas likumā pagājušā gada 15. aprīlī iztaisīja izmaiņas un pieņēma jaunu pantu, kurā regulēja šo citu personu zemes īpašuma tiesības. Proti, tās varēja iegādāties zemi īpašumā zem privatizētajām ēkām un arī apsaimniekošanai nepieciešamo zemi. Mēs Latvijā esam izlēmuši iet otru ceļu. Tas viss ir jūsu rokās, kas, piemēram, tiks pieņemts šajā likumā, Tabūna kungs. Tas būs nevis šajā, jo šis ir "jumta" likums, kur šāds princips tiek paredzēts, kur mazlietiņ tikai durvju šķirba tiek pavērta vaļā šādai iespējai. Nevis durvis, kā daži deputāti teica, ka plaši ir pavērtas vaļā, jo es vēlreiz atkārtoju: stājoties spēkā šai likuma normai, šādi darījumi nevarēs notikt, jo likums to neparedz. Un tāpēc es gribētu teikt, ka šeit varētu būt vairāk kritēriju, par ko jūs varētu balsot, proti, tas varētu būt investīciju lielums procentos no pilsētas teritorijas, iedzīvotāju skaits dotajā pilsētā, robežu tuvums. Piemēram, robežu tuvumā nepārdot šo zemi citām personām, kā tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Bez tam vēl ir tāda lieta kā tieslietu ministra piekrišana. Ja mēs zinātu šo likumdošanas vēsturi, tad atcerētos, ka Latvijas Republikā pirms 40. gada bija īpašs likums, kas paredzēja arī nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Un, ja šis nekustamais īpašums tika atsavināts ārzemniekiem, tad bija nepieciešama tieslietu ministra piekrišana. Mēs visu šajā likumā varam ielikt iekšā. Un tāpēc šeit varētu teikt sakāmvārdu, ka bailēm ir lielas acis. Es trešo reizi saku: stājoties spēkā šai normai, nevar§s nevienam pārdot, izņemot Latvijas Republikas pilsoņus. Vai jūs šodien gribat, lai šī situācija turpinās, ka slēptā veidā notiek zemes pirkšana un pārdošana? Man ir zināmi gadījumi, kad ar pašvaldības svētību tiek iznomāta zeme, uz kuru bijušie īpašnieki nav pieteikušies vai varbūt pat ir pieteikušies, uz 46 gadiem... uz 99 gadiem. Tā faktiski ir slēptā veidā zemes pirkšana un pārdošana. Jūs gribat zināt, cik maksā? Man ir zināmi gadījumi, cik viens kvadrātmetrs apmēram maksā - 900 dolāru par vienu kvadrātmetru tiek prasīts par šādien nomas līgumiem. Vai mēs gribam, lai slēptā veidā tas turpinās, ja mēs aizmiedzam acis un to juridiski korekti nenokārtojam? Nākot iekšā, piemēram, ārzemju investoram ir jāzina, cik daudz viņam ir jāiegulda, lai viņš varētu šo zemi pirkt vai ne. Vai arī nākt iekšā. Es domāju, ka tas ir pirmais solis uz šīs likumdošanas sakārtošanu. Nākamais. Jums visiem, arī nejuristiem, ir zināms Civillikuma 968. pants. Pašreizējās privatizācijas rezultātā ir izveidojusies tāda situācija, ka juridiskās personas, kā arī citas personas, izņemot pilsoņus, var būt dažādu ēku un būvju īpašnieki. Viņi ir šeit - vai nu viņiem ir uzdāvināts, kā dažkārt mēģina likumu apiet ar līkumu, vai viņi ir nopirkuši, bet Zemesgrāmatā šo nekustamo īpašumu nereģistrē. Kāpēc? Tāpēc, ka šī persona nevar būt zemes īpašnieks. Šeit atliek tikai slēgt nomas līgumu. Un dažkārt šie strīdi pat nonāk līdz tiesai. Un es kā juriste varētu priecāties. Es saviem studentiem saku, kad viņi man saka: nu kāpēc tā dara Saeimas deputāti? Es saku - acīmredzot, lai mums būtu vairāk darba. Un mēs par to priecājamies. Skatieties, juridiskās firmas viena pēc otras vairojas, ņemot vērā šādu te nenoteiktu situāciju, jo mēs tiešām nepasakām, kā stingri noregulēt. Mēs to kontroli varam un visu citu varam noregulēt. Un tāpēc mans priekšlikums ir tiešām šo punktu pieņemt pašreizējā redakcijā, kā tas ir. Iespējams, ka līdz trešajam lasījumam mēs to vēl varētu izdarīt, ja jums būtu iesniegumi, ar ko papildināt. Nākamais - par Lagzdiņa kunga priekšlikumiem. Es ļoti cienu Lagzdiņa kungu kā juristu. Šeit, protams, viņš kā Pašvaldības komisijas priekšsēdētājs pārstāv pašvaldību intereses. Un šī situācija pašlaik ir tāda tāpēc, ka līdz šim nav sakārtotas valsts kā juridiskās personas, kas Civillikumā ir teikts, un pašvaldības kā juridiskās personas zemes īpašuma tiesības. Un tagad katrs rauj uz savu pusi, un dažkārt es gribu teikt, Lagzdiņa kungs, ka valsts tiek izģērbta šajā zemes reformas laikā pilnīgi plika, jo visiem bijušajiem zemes īpašniekiem, ja viņiem atpakaļ zemi nevar atdot, parasti tiek piešķirta... nodota zeme īpašumā (es lietoju šo likumdošanā esošo terminoloģiju), lielākoties no valsts zemes, un tāpēc es domāju, ka šeit ir arī jādomā, lai valsts intereses tiktu aizsargātas. Ja jums ir interese, man ir savākta vesela mape ar praktiskiem materiāliem, kā pašvaldības šodien mēģina uzurpēt varu šajā jomā. Es labprāt jūsu komisiju ar tiem iepazīstinātu. Un tāpēc es uzskatu, ka gan "Saskaņas Latvijai", gan arī jūsu komisijas priekšlikums ir kompromisa variants. Man nav pašlaik pilnvaru, ka es drīkstu atbalstīt valdības vārdā šo priekšlikumu, bet es kā juriste uzskatu, ka šis priekšlikums pašlaik ir kompromiss starp valsti un pašvaldībām, ņemot vērā to, kā īpašumā atrodas ēka vai būve uz šā zemes gabala, jo tomēr ir pagājuši 50 gadi, un mēs nevaram skatīties burtiski, kā tas ir rakstīts Civillikumā. Es atkārtoju, ka tās ir manas kā juristes personīgās domas. Paldies. Es aicinu jūs balsot par šo valdības iesniegto priekšlikumu, un mēs darīsim visu iespējamo, lai visas šīs puses būtu apmierinātas, nonākot likumprojektam trešajā lasījumā.".
• 1994_03_18-seq160 language "lv".
• 1994_03_18-seq160 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 1994_03_18-seq160 mentions Q822919.
• 1994_03_18-seq160 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq160 mentions Q79820.
• 1994_03_18-seq160 mentions Q2167704.
• 1994_03_18-seq160 mentions Q498407.
• 1994_03_18-seq160 mentions Q6221.