Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq150> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq150 type Speech.
• 1994_03_18-seq150 number "150".
• 1994_03_18-seq150 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq150 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq150 spokenAs 71.
• 1994_03_18-seq150 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es sākumā nedomāju runāt, bet nu redzu, ka šeit emocionālu runu rezultātā būtībā tiek runāts laikam par to, kas nav lāgā apskatīts vienu otru reizi, to situāciju mēģinot pasniegt, es domāju, krietni pārspīlētā veidā. Es, protams, atbalstu to priekšlikumu, kas pašreiz nāk no Ministru kabineta, jo es te saredzu to likumsakarīgo ceļu, kuru mums vajadzēja nosoļot jau vienu brīdi atpakaļ. Jau pagājušā gada pavasarī Ekonomikas ministrijai, kopīgi ar Igaunijas ekonomikas ministru apspriežot šos jautājumus, bija pilnīgi viennozīmīga pozīcija, ka kaut kādā veidā steidzami jārīkojas, lai virzītu iespēju Latvijā ienākt ārzemniekiem, un šeit nekādas runas nav par to, ka no Austrumiem nācējiem. Šeit ir runa tieši par tām lielajām firmām, kas varētu nākt uz Latviju un kaut kādā veidā šeit veicināt investīciju ieplūšanu. Lai šo procesu veicinātu un attīstītu, bija vienošanās, ka ir kaut kas jādara, lai Augstākās padomes katrā šinī republikā pieņemtu lēmumus par zemes pārdošanu, bet nevis par zemes pārdošanu lielos apjomos, kā šeit mēģina to jautājumu kaut kāda veidā pašreiz sarežģīti pasniegt. Runa nav par lielu hektāru izpārdošanu pa visu Latviju, nav jau to pircēju. Runa ir par to, ka investīciju gadījumā varētu iet uz tādu likumu sakārtošanu, lai investīciju gadījumā būtu iespējams runāt par zemes iegādāšanās iespēju Latvijā. Tas nav varbūt tieši šeit iestrādāts, bet runa pie tā pašreiz nonāk, un Igaunija šo labojumu izdarīja ļoti ātri, un Igaunijai šinī ziņā, es domāju, atkal ir kāda pusgada priekšrocības Latvijai priekšā. Mēs šeit strīdamies un mēģinām jautājumu pasniegt kā kaut kādu Latvijas iztirgošanu, un es to dzirdu ne jau pirmo reizi. Šeit, es domāju, ir pavisam konkrēti jārunā, uz ko mēs gribētu iet vispirms. Tātad vispirms mēs gribētu iet uz tādu situāciju, ka, ja ir konkrēti ārzemju investētāji, tātad lielu Rietumu firmu nācēji Latvijā, kas grib skatīties, teiksim, tās rūpnīcas, kas pašreiz būtībā tiešām gandrīz jau simtprocentīgi daudzas stāv, ja viņi grib tās skatīt, tad viens no viņu pirmajiem jautājumiem ir par to, kā mēs realizēsim privatizāciju. Un pirmais, ko viņi grib zināt uzreiz, ir par mūsu pašreiz esošo Privatizācijas likumu paketi, ko m ēs varam precīzi piedāvāt viņiem, cik tur strādnieku strādā, kas tur un kādā veidā, kā viņi tehnoģiju varēs uzlabot, un uzreiz jau gandrīz vai pirmais jautājums ir - nu kā tad ar zemi? Kam tā zeme pieder? Viņi uzreiz grib zināt, vai tur ir privātīpašnieks uz zemi, kas tur iepriekš ir bijis un kā viņi varēs to zemi iegādāties. Es domāju, ka mums uz šo jautājumu ir jāskatās šādā te secībā, bet nevis pašreiz emocionālā veidā, mēģinot jautājumu tā sarežģīt, ka te kāds grib iztirgot Latvijas zemi šā likumprojekta tālākas virzīšanas rezultātā. Ja jau kādreiz rastos runa par kādiem lieliem hektāriem un tā tālāk, tad par to lems Saeima, tad par to lems Ministru kabinets un tad par to būs konkrēta runa. Bet mums ir jāvirzās tieši uz tādiem apstākļiem, ka mēs varētu virzīt Latvijā investīciju ienākšanu. Ja jums ir kādi labāki priekšlikumi, tad, lūdzu, tos var izteikt, bet man liekas, ka šinī virzienā jāiet soli pa solim, lai mēs pienāktu pie šādas situācijas, jo jums jau nav citu priekšlikumu, kā Rīgā atdzīvināt uzņēmumus. Vai kādam ir kādi priekšlikumi? Vai kādam ir personīgi investīciju nesēji? Nav. Es šajā darbā esmu piedalījies jau ilgu laiku. Es varu to apliecināt, teiksim, kaut vai ar sarunām, kas man ir bijušas šonedēļ un marta sākumā ar lieliem investīciju gribētājiem, kas soļo pa Krieviju, kas ir nodibinājuši firmas, speciālas firmas, kas pēta apstākļus šinī Austrumu postsociālisma reģionā. Un viņi skatās, kurai valstij kādas priekšrocības šeit ir, un pašreiz priekšrocības ir tiešām Igaunijai, ja paskatās uz trijām Baltijas valstīm. Un kāpēc tad mums atkal ir jābūt aiz Igaunijas labu gabalu, ja mums tiešām šeit Rīgā ir augstskolu vairāk un arī inteliģences potenciāls ir daudz lielāks? Kāpēc mums atkal ir jābūt astē gājēju pozīcijā un šeit jāstrīdas par to, lai mēs kaut kādā veidā... Ko tad? Lai vairotu savas akcijas mūsu potenciālo vai bijušo vēlētāju priekšā ar to, ka mēs ar skaļiem saukļiem šeit operējam? Mums šeit ir jāoperē tikai ar no Latvijas atdzimšanas un no ekonomiskajiem apsvērumiem izrietošiem visādiem pieņēmumiem un pierādījumiem. Paldies par uzmanību!".
• 1994_03_18-seq150 language "lv".
• 1994_03_18-seq150 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q822919.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q2660080.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q191.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q21625222.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q39731.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q159.
• 1994_03_18-seq150 mentions Q12360039.