Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq140> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq140 type Speech.
• 1994_03_18-seq140 number "140".
• 1994_03_18-seq140 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq140 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq140 spokenAs 46.
• 1994_03_18-seq140 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi! 9. pants atkal ir tipisks piemērs tam, ka Latvijas dzīve, ikdiena, tautsaimniecība neatbilst pasaules standartiem, ka mums ir vienlaicīgi jārisina jautājums, kurš ir pretrunā, - politika, neatkarība un ekonomika. Diemžēl tā tas ir. Man ir ļoti grūti kritiski runāt par Ministru kabineta priekšlikumiem šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pats būdams tautsaimnieks, es apzinos, ka ekonomikas attīstību nav iespējams veicināt bez brīvā tirgus, un arī zemei ir jākļūst par preci. Un es ļoti labi apzinos tos plusus, kas šeit nāktu klāt, ja varētu šo zemi pārdot, lai celtu ārzemju firmas, hoteļus, varbūt rūpnīcas, kas pie mums darbotos, un tā rezultātā mums rastos ļoti plaša darbaroku, cilvēku, nodarbinātība, nerunājot jau nemaz par ekonomisko potenciālu, par peļņas daļu. Tā ir patiesība. Šeit var saskatīt pat politisku plusu: ārzemnieki, ieguldīdami šeit savu kapitālu (tātad iegūstot šo zemi, būvējot rūpnīcas un objektus), būtu ieinteresēti Latvijas neaizskaramībā, būtu ieinteresēti aizstāvēt Latvijas neatkarību. Redziet, cik skaisti! Un mēs it kā runājam pretī. Kāpēc nevar juridiskai personai pārdot Latvijas zemi? Cienītais Levita kungs, es piekrītu jums, ka mēs skatāmies tikai Rietumu virzienā. Jā, tur ir šī pasaules prakse, un francūzis var pirkt zemi Holandē (un otrādi) - un absolūti nedomājot, kurš kuru sevī uzsūks un vai tiks mainītas robežas. Tā nav. Un šodien tā lieta ir tik nopietna, ka es gribu runāt bez diplomātijas, tā, kā varbūt nav pieņemts, - klaji un atklāti. Ja attiecībā uz to pašu iepriekš teikto mēs paskatāmies Austrumu virzienā, mums sametas bailes - kas iegūs šo zemi, lai celtu šos objektus? Un pilnīgi pretēji viss var iegrozīties (es saku - var iegrozīties), ja tas pircējs nāk no Austrumiem. Ja rietumnieks iegūs šeit zemi un uzcels objektu, viņš būs ieinteresēts nosargāt Latvijas neatkarību. Ar Austrumu puses pārstāvi varētu būt otrādi: viņam nav nekādu baiļu par to, ka tā Latvija var ieplūst atpakaļ šajā lielajā impērijā, viņa īpašums netiek apdraudēts. Vēl vairāk, - viņš varbūt ir pat ieinteresēts, lai tā notiktu, jo tad viņam atkritīs visādi robežu un citi jautājumi. Un manī, atklāti sakot, viešas bailes no austrumnieku pircējiem, no šiem zemes īpašniekiem, kas pie Latvijas zemes var piekļūt. Ļoti lielas bailes! Lai gan es saprotu, ka šeit var uzskatīt, ka liela nauda taču nesmird. Un es negribētu runāt, kā reizēm mēs runājam, - ka te varētu būt dienvidrepublikas, kam ir klaji biznesi. Nē, es pieļauju pat vēl vairāk - ka "lielajam kaimiņam" tieksme uz šīm robežām būs vienmēr. Un kāpēc šī zemes uzpirkšana nevar tikt slepeni plānota, lai pēc iespējas vairāk būtu šādu zemes īpašnieku un tad viņi varētu sākt protestēt, ka viņiem nav zināmas palīdzības un tā tālāk? Tātad es iesaku meklēt kaut nelielu, bet tomēr kontroles iespēju. Es saprotu, ka nevar aizliegt šo zemi pirkt un pārdot. Bet šodien mēs neesam tam gatavi. Mēs likumā varam iebalsot uz emocionālā pamata daudz neskaidrību, kuras būs grūtāk labot. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir - turpināt darbu pie šā likumprojekta izskatīšanas, bet 9. pantu atstāt nenobalsotu, tādu, kāds tas ir pirmajā lasījumā, jo trešajā lasījumā vairs nevar mainīt koncepciju. Un atstāt to nenobalsotu otrajā lasījumā, lai šo konceptuālo jautājumu mēs varētu izskatīt tad, kad juristi būs pie tā piestrādājuši - mierīgi, bez mums raksturīgajām emocijām. Ir ļoti stingri jāpiestrādā! Un es tiešām gribētu redzēt šajā likumā nelielu kontroles iespēju jeb barjeru. Šodien es pašlaik tādā ātrumā to piedāvāt nevaru, tikai varu emocionāli izteikt tā: varbūt šī zeme var tikt atdota juridiskai personai ar kaut kādām pārmantošanas tiesībām, bet, ja šī persona vēlas šo zemi pārdot, ir jābūt kaut kādai valsts jeb valdības vīzai jeb pirmpirkuma tiesībām, lai varētu veikt šo kontroli tomēr tas, kas zemi pārdod. Šodien, kad valsts jeb pašvaldības atdos šo zemi, šī kontrole ir iespējama, bet tajā brīdī, kad to būs nopirkusi kāda juridiskā persona, šī juridiskā persona saskaņā ar starptautiskām normām būs tiesīga to pārdot tālāk, nekonsultējoties nedz ar valsti, nedz ar kādu citu. Tāpēc es atkārtoti lūdzu atlikt šo balsojumu, lai varētu juristi piestrādāt un uzcelt kaut nelielu šādu "barjeriņu", jo tautsaimniecībai ir jāstrādā, un Kiršteins sākumā pareizi teica, ka šo soli nevar bremzēt! Nevar bremzēt. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_18-seq140 language "lv".
• 1994_03_18-seq140 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_03_18-seq140 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq140 mentions Q12360039.