Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq136> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq136 type Speech.
• 1994_03_18-seq136 number "136".
• 1994_03_18-seq136 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq136 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq136 spokenAs 129.
• 1994_03_18-seq136 spokenText "Es tūlīt paskaidrošu, kāpēc. Tātad šeit man ir trīs punkti, ko es gribēju pateikt. Levita kungs drusciņ pārsteidzīgi nopriecājās, jo es teicu skaidri un gaiši, ka es atbalstu apmēram 50 procentus vai vairāk šajā valdības priekšlikumā. Bet tagad es pateikšu, ko es neatbalstu. Nevar censties panākt šo brīvo tirgu, ja nav izdarīts pats galvenais. Tūlīt pateikšu, kāda ir atšķirība starp vienu un otru priekšlikumu. Tātad šajā valdības priekšlikumā, kas kopumā ir mazliet plašāks, nav šīs pirmās sadaļas, kurai būtu jābūt normālā valstī pašai par sevi saprotamai, ka tas viss notiek tad, kad mēs atdodam it kā atpakaļ, atjaunojam šīs īpašumtiesības. Bet saskaņā ar Civillikumu valdības priekšlikumā ierakstīts - jā, it kā viss ir kārtībā. Taču visi zina Civillikumu. Tur ir teikts, ka tomēr priekšroka ir tam, kam ir zeme. Viņš var atpirkt šo ēku, vai arī, ja viņš to negrib vai nevar, tad ēkas īpašnieks var atpirkt zemi. Šāda kārtība ir paredzēta jau normālā, eksistējošā tirgus sabiedrībā, bet tajā haosā, kas ir tagad, un ņemot vērā to, ka šis ir "jumta" likums, zemes reformas likums, lai kādam pašvaldības ierēdnim nerastos, teiksim, kārdinājums sākt ar šiem īpašniekiem un kompensāciju izmaksām (kas, kā mēs labi zinām, visur notiek, un mēs ļoti labi zinām, kāda ir pašvaldību situācija), šim valdības priekšlikumam priekšā bija jābūt ļoti spēcīgai un skaidrai daļai (kas, lūk, ir pirmajā redakcijā iztaisīts), kur ir skaidri pateikts, ka atjaunot zemes īpašuma tiesības var bijušie zemes īpašnieki. Doma jau it kā ir, ir atsauksme uz Civillikumu, un mēs ļoti labi zinām, kā traktē Civillikumu. Kas tagad trūkst, lai varētu balsot? Tas, ko teica Seiles kundze. Bet šeit trūkst atkal principiāla lieta, par ko es runāju. Ja 9. panta sadaļā, kurā ir teikts, ka "iegūt zemi īpašumā var Latvijas Republikas pilsoņi", būtu pierakstīts "un citas personas" (var strīdēties, vai šādā redakcijā ir domātas"citas juridiskās personas"), tad būtu noticis gan tas viss, ka šīs tiesības tiktu atjaunotas gan vecajiem īpašniekiem, gan juridiskajām personām (korporācijām un citām iestādēm), gan arī tas, par ko teica Berklava kungs, jo var arī izveidoties tūdaļ jaunas korporācijas, kurām arī visu to vajadzētu. Man var teikt: jā, bet būs citi likumi! Jā, būs citi likumi. Šajos citos likumos var ierakstīt arī daudzas aizliedzošas normas, par kurām te uztraucas Breša kungs. Viņš teica, ka mēs būsim vergi savā zemē vai kalpi, vai vēl kaut kas tāds. Bet šis ir "jumta" likums. Un tomēr būtu labi, ja šeit būtu skaidri sakārtotas arī šīs daļas, kuras attiecas uz zemes reformu: pirmā daļa, kurā ir runa par īpašuma atdošanu, un otrā daļa, kurā ir runa par to, kam ir šīs tiesības iegūt īpašumā šo zemi. Tas, ko teica Lagzdiņa kungs, ir ļoti pareizi. Bet ir atkal starpība, ko nepateica Lagzdiņa kungs. Zilupē vai kaut kur Liepājas nomalē var sakārtot šo teritoriju tiešām tikai pašvaldības. Bet es jums pateikšu vienu piemēru. Ja izraisīsies, teiksim, strīds par to pašu viesnīcu "Latvija" un tiks pieņemts kaut kāds lēmums par jaunas viesnīcas celtniecību, kuras izmaksas varētu būt no 200 līdz 500 miljoniem, tad, es domāju, šinī gadījumā tas būtu tomēr jālemj valdībai, nevis pašvaldībai. Jā, tas ir paredzēts, pilnīgi pareizi, bet šajā gadījumā ne vienā, ne otrā priekšlikumā nav visas normas. Un, vai nu mēs gribam, vai negribam, tas tomēr ir konceptuāls jautājums. Likums ir "jumta" likums, un, manā izpratnē, nebūtu pareizi visus neatrisinātos jautājumus, teiksim, pārlikt uz citiem, pārējiem likumiem, kas būs mazāk svarīgi. Pārdošanas kārtība, - es piekrītu, ka tas viss tur būs. Es vēl gribu vienu piezīmi pateikt par to, ko teica Breša kungs, - par to, ka mēs būsim kalpi. Es domāju, ka mēs tādi nebūsim. Jo Tallinā, Igaunijā, visas šīs diskusijas bija pagājušajā gadā, un viņi to pieņēma. Tallinā var nopirkt zemi jebkurš - gan ārzemnieks, gan juridiskā persona. Zināt, viena nelaime ir - nav to pircēju. Zemi nopirka tikai daži. Un tie, kas nopirka, tiešām samaksāja, un tur ir kaut kāda kārtība. Pārējos zemes gabalos nav šīs kārtības. Parunājiet par to ar Tallinas pārstāvjiem! Ir ļoti grūti savest šo pilsētas zemi kaut kādā elementārā kārtībā. Tāpēc mans uzskats un mans priekšlikums ir, ka tomēr tas ir jāsakārto, ievērojot visas puses, lai katram pašvaldību ierēdnim un valsts ierēdnim būtu skaidrs, ka īpašumtiesības kā tādas ir tomēr jāatjauno, jāsakārto. Jo īpašumtiesības ir arī tieši pats pirmais nosacījums tai pašai Eiropas Savienībai, uz ko es šeit atsaucos. Un tas attiecas arī uz visām šīm liberālajām tiesībām, teiksim, otrajā kārtā - korporācijām, dažādām firmām un tā tālāk. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_18-seq136 language "lv".
• 1994_03_18-seq136 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_03_18-seq136 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq136 mentions Q191.
• 1994_03_18-seq136 mentions Q193089.
• 1994_03_18-seq136 mentions Q203369.
• 1994_03_18-seq136 mentions Q1770.
• 1994_03_18-seq136 mentions Q6221.