Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq128> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq128 type Speech.
• 1994_03_18-seq128 number "128".
• 1994_03_18-seq128 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq128 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq128 spokenAs 8.
• 1994_03_18-seq128 spokenText "Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mums ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par vienu no svarīgākajiem mūsu pilsoņu ekonomisko tiesību jautājumiem. Faktiski tas ir pats būtiskākais jautājums - zemes īpašums. Un ja pilsoņi šīs ekonomiskās tiesības zaudēs, tad, bez šaubām, mēs arī zaudēsim savu valsti un zaudēsim paši sevi kā tautu. Un tieši šie punkti manā uztverē arī skar to mūsu perspektīvu, kāda tā varētu būt. Līdztekus tam, bez šaubām, zemes tirgus ir nekustamā īpašuma svarīgākā sastāvdaļa. Izskatot šo jautājumu, manuprāt, liberāli, atverot vārtus vaļā šodien, man šķiet, visiem ir pilnīgi skaidrs, kā jau Rozentāla kungs minēja, latvieši paliks bez savas zemes. Viņi paliks kalpi savā valstī. Savukārt, noslēdzot šīs durvis pavisam ciet, mēs nobremzēsim reformu, nobremzēsim ekonomisko virzību un paliksim muļķi savā zemē. Es domāju, ka šeit mums ir jāatrod zelta vidusceļš. Kā tad rīkoties ar zemi? Un man ir jāizsaka tikai dziļa nožēla, ka mūsu valstī nav izstrādāta koncepcija, kā tālāk virzīsies šis zemes tirgus, zemes reforma, kā strādās kompensācijas un kā strādās visi pārējie parametri, kuri saistās ar šo nekustamo īpašumu tirgu. Es gribētu, kolēģi, jums gluži vienkārši izteikt savu viedokli. Kā es to redzu. Un es varētu nosacīti visu šo virzību sadalīt trīs noteiktos etapos. Pirmais noteiktais etaps ir zeme, kad mēs veicam šo zemes reformu, veicam zemes atdošanu bijušajiem īpašniekiem un nevienam vairāk. Un zeme var piederēt valstij un pašvaldībai tikai tik, cik tā piederēja līdz 1940. gadam. Viss pārējais process pirmajā etapā ir veltīts tikai zemes atdošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un kompensācijai par zemi. Es ceru, ka mēs esam varbūt netālu no šī etapa beigām. Mēs esam daļēji atdevuši šo zemi, bet pēc būtības neesam iesākuši kompensācijas jautājumu risināšanu, jo nav izstrādāti attiecīgi likumi un nav izstrādāts šis kompensācijas mehānisms. Otrs periods, es domāju, varētu būt periods, kas sāktos ar to brīdi, kad pēc būtības noslēdzas bijušo īpašumu atdošana, kad ir izmaksātas kompensācijas un visi Latvijas Republikas pilsoņi pēc būtības ir, teiksim, panākuši savu īpašumu atjaunošanu. Ar atdošanu, ar kompensāciju, ar līdzvērtīgas zemes iedalīšanu citā vietā. Bet visi Latvijas Republikas pilsoņi, ja tā varētu teikt - nosacīti, ar zemi ir apmierināti. Tādā periodā, manā uztverē, varētu izskatīt jautājumu par to, ka zeme var nonākt arī valsts, pašvaldību un juridisko personu īpašumā. Es patiešām šeit atbalstītu savus kolēģus tai situācijā, ka mēs jau laistu brīvāku tirgu un mēs jau varētu pārdot zemes īpašumus juridiskām personām, gan no valsts, gan no pašvaldībām, gan no pilsoņiem. Bez šaubām, kā tas ir brīvā tirgū, un arī juridiskās personas sāktu iesaistīties, pie tam tikai Latvijā reģistrētas juridiskās personas iesaistītos šajā brīvajā tirgū. Es piedāvāju tādu redakciju papildināt. Šeit jau Amerika kungs pateica, ka, atbalstot valdības piedāvāto redakciju, vajag papildināt to ar juridiskām personām, bet tikai ar tādu noteikumu, ka juridiskās personas īpašumtiesības uz zemi noteiktu īpašs likums. Jo mums būtu nepieciešams (vismaz sākuma periodā) pateikt, kādas juridiskās personas var iegūt zemi un kāda ir zemes iegūšanas kārtība. Es domāju, ka tā nevarētu būt vienāda gan pilsoņiem, gan juridiskajām personām. Un arī, bez šaubām, būtu ļoti nopietni jāizskata šis process, un visu to regulētu īpašs likums, kā juridiskajām personām iekļūt šajā zemes tirgū. Lūk, tas būtu otrs periods. Mēs jau sāktu pakāpeniski palaist mūsu valstī zemes tirgu kā svarīgāko īpašumu tirgu. Bet ir vēl trešais periods, par kuru jau šodien runāja Kiršteina kungs. Un man škiet, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs periods. Kā tad mēs iesoļosim Eiropā? Kā mēs ieiesim pasaules apritē, kolēģi? Un es domāju, ka tas periods, kad mēs sāksim pārdot zemi ārzemniekiem, ir saistīts tikai ar mūsu valsts ekonomiskās krīzes beigām. Tikai tad, kolēģi, kad mēs ekonomiski būsim līdzvērtīgi vāciešiem, dāņiem, somiem, zviedriem un citiem eiropiešiem. Jo pretējā gadījumā, ja mēs sāksim pārdot zemi šodien, kad mūsu pilsētu pilsoņi un bez šaubām, arī lauku cilvēki ir smagā ekonomiskā krīzē un zemei faktiski ir ārkārtīgi zema vērtība salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tad Latvijas zeme tiks izpirkta ārkārtīgi ātri un mēs patiešām paliksim kalpi savā zemē. Pieminiet manus vārdus! Tāpēc es ieteiktu šodien par ārvalstniekiem vispār nerunāt, bet šo problēmu risināt tikai tālākā nākotnē, kad patiešām mūsu valsts būs arā no ekonomiskās krīzes un ekonomiski kļūs līdzvērtīga Eiropas valstīm. Un pēdējais, ko es gribu teikt. Ja ir runa par visu 9. pantu, tad šajā kontekstā es tomēr uzturu šo sadaļu, kur ir teikts, ka valsts iegūst zemi pilsētās, uz kuru bijušie īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav iesnieguši prasību par īpašuma atjaunošanu, jo uzskatu, kolēģi, ka, ja mēs jau 4. pantā nobalsojām, ka mēs šo redakciju labojam uz trešo lasījumu, tad būtu korekti šo pašu normu arī pielietot, izskatot 9. pantu. Tāpēc es domāju, ka vismaz nepieņemsim šo sadaļu tādā redakcijā un dosim to jaunā redakcijā saskaņā ar 4. pantu uz trešo lasījumu. Paldies.".
• 1994_03_18-seq128 language "lv".
• 1994_03_18-seq128 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 1994_03_18-seq128 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq128 mentions Q193089.