Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_18-seq103> ?p ?o. }

• 1994_03_18-seq103 type Speech.
• 1994_03_18-seq103 number "103".
• 1994_03_18-seq103 date "1994-03-18".
• 1994_03_18-seq103 isPartOf 1994_03_18.
• 1994_03_18-seq103 spokenAs 129.
• 1994_03_18-seq103 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tātad atkal mēs sākam šo ekonomisko iluzionismu. Šis strīds par to, vai var dot zemi juridiskām personām vai nevar dot, jau kļūst vienkārši apnicīgs, un es gribētu šeit aizrādīt, ka pat valdības priekšlikumi nav noformēti atbilstoši, teiksim, tām prasībām, kādas izvirzīs gan šis brīvais tirdzniecības līgums, gan asociatīvais statuss ar Eiropas savienību. Es šeit gribētu pievērst uzmanību tam, ka pašreiz tikai Rīgā un Rīgas rajonā vien armijas daļām pieder apmēram simts tūkstoši hektāru zemes, kas praktiski ir daļēji apbūvēta, daļēji pielūžņota. Viņiem tā ir lietošanā, tā viņiem nepieder un par šo zemi netiek maksāta praktiski nekāda nauda, bet, pārejot šai zemei pilsētas vai valsts īpašumā, ir vajadzīgi nevis miljoni latu, bet simtiem miljonu, lai šo teritoriju sakārtotu un lai par šo zemi varētu maksāt kaut kādus nodokļus, un to nevar izdarīt ne privātpersonas, ne valsts, ne pilsētas pašvaldība. Tas ir viens. Otrs. Ja mēs šeit pieņemam kaut kādu lēmumu, ka mēs atsakāmies nodot vai arī pārdot, kā būtu precīzāk, nevis lietošanā, bet privātīpašumā juridiskajām personām zemi Rīgas pilsētā, tas nozīmē, ka Rīgā netiks uzbūvētas ne dzīvojamās mājas, ne viesnīcas, ne bankas, un to var saprast tikai tie cilvēki, kas lielākā vai mazākā mērā ir bijuši saistīti ar kaut kādu būvniecību vai ar uzņēmējdarbību, jo šīs ēkas vienkārši... jūs jau tagad nevarat uzbūvēt 50 dzīvokļu māju vismaz bez 1 miljona, jūs nevarat uzbūvēt nevienu banku bez 50 vai 100 miljoniem, un jūs nevarat uzbūvēt, teiksim, tādu viesnīcu kā "Latvija", kas atrodas Rīgas centrā, bez 200 līdz 400 miljoniem dolāru. Un nevajag šeit stāstīt, ka pilsēta vai ierēdņi par kaut kādiem "kukuļiem" būs tie, kas atkal lems, kam dot un kam nedot. Tas ir pamats tikai vienai grandiozai korupcijai, ekonomiskajam haosam un valsts atpalicībai. Un es gribētu šeit kā Ārlietu komisijas pārstāvis nolasīt atkal vienu materiālu, ļoti pamācošu Latvijas valstij un it sevišķi Latvijas valdībai, jo es uzskatu, ka arī valdības priekšlikumi nav izstrādāti kārtīgi. Jo vajag paskatīties, kā notiek sarunas pašreiz starp Somiju, Eiropas savienību, Norvēģiju un Zviedriju. Un jūs zināt, ka ļoti stingri, piemēram, ir noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības zemēm Zviedrijā un arī Skandināvijas valstīs, bet, piemēram, viens citāts tikai par Somiju. Tas ir tas materiāls, kas mums ir. Somi izvirzīja prasību ierobežot Eiropas savienības valstu pilsoņu tiesības iegādāties jūras un ezeru krastos izvietotās vasaras mājas, kā arī attiecīgos zemes gabalus. Tas ir viss, ko Somija varēja prasīt. Šādai nostājai Eiropas savienība nepiekrita, kaut gan akceptēja principu, ka katra valsts var iedibināt kārtību apkārtējās vides aizsardzībai. Ja mēs šeit nopietni gribam piecos sešos gados panākt tādu situāciju, ka Latvija kļūst Eiropas savienības locekle, tad nevajadzētu samudžināt mūsu likumdošanu pretēji Civillikumam, kur skaidri ir pateikts, ka zeme un īpašums ir jāizskata kopā kā viena kopēja lieta. Nu nevar būt tā, ka kaut kāds ierēdnis dod zemi lietošanā un kaut kādi cilvēki vai privātīpašnieki, vai juridiskās personas no kaut kādiem ierēdņiem atkal kaut ko tur nomās un kaut ko mudžinās, lai pēc četriem vai pieciem gadiem mēs sāktu pārkārtot atkal visu mūsu likumdošanu šinī gadījumā. Un mēs, protams, varam teikt, jā, mēs varam uzspļaut, priekš kā mums ir vajadzīga Eiropas savienība, mēs varam būt neitrāli un gudri. Tad es nolasīšu vēlreiz vienu teicienu, kāpēc Somijas valdība ir izšķīrusies par daudziem piekāpšanās principiem. Ļoti vienkārši. Būdama Eiropas savienības locekle, Somija var cerēt uz militāras savienības atbalstu. Ja pievienošanās neīstenosies, pastāv briesmas, ka Krievija ar laiku atkal sāks uzskatīt Somiju par savu interešu zonu. Tātad tas ir Somijas valdības viedoklis. Varbūt, ka mums ir kāds cits viedoklis. Tātad mēs nesakārtojam savu likumdošanu un nodarbojamies ar šo sociālistisko iluzionismu. Tāpēc šinī gadījumā, tas ir mans viedoklis, jo frakcijā mums šeit ir brīvs balsojums, tāpēc es uzskatu šinī gadījumā, ka mums ir vēl jāuzlabo, un es iesniegšu nākošajam lasījumam, jo arī šis valdības priekšlikums ir faktiski tikai pussolis. Te nav skaidrs, ko dos lietošanā un kas var nonākt privātīpašumā. Ir jābūt skaidri un gaiši pateiktam vienreiz, lai visiem būtu skaidrs, ka pilsētās zeme, ka bankām, veikaliem, dažādām viesnīcām, dzīvojamām mājām zemei ir jābūt privātīpašumā. Tas ir jāpasaka skaidri visai pasaulei, lai mēs beidzot beigtu jaukt gaisu, vai mēs esam par brīvu ekonomisko darbību vai mēs esam atkal par šo pussociālistisko halucināciju teoriju attīstīšanu. Paldies.".
• 1994_03_18-seq103 language "lv".
• 1994_03_18-seq103 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q211.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q2660080.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q193089.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q33.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q159.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q34.
• 1994_03_18-seq103 mentions Q20.