Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq254> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq254 type Speech.
• 1994_03_17-seq254 number "254".
• 1994_03_17-seq254 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq254 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq254 spokenAs 6.
• 1994_03_17-seq254 spokenText "Šodien man tā runājamā diena. Tātad cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mans uzdevums ir jūs atkal ļoti īsi iepazīstināt ar procesu, kas atbilstoši šim likumam Latvijā šobrīd notiek un cik tālu ir tikts. Tātad atbilstoši likumam "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" Zemkopības ministrija ir uzsākusi visu republikas valsts maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju, izveidojot privatizācijas komisiju, kuras sastāvā ietilpst Zemkopības ministrijas Privatizācijas nodaļas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta pārstāvis, Labības biroja speciālisti, speciālists-jurists, maizes ražošanas tehnologs, maizes ražošanas tehnoloģisko iekārtu speciālists, inženieris-projektētājs, celtniecības speciālists un grāmatvedis. Saskaņā ar šā likuma prasībām privatizācijai tika nodoti 9 valsts uzņēmumi. Privatizācijas komisija saskaņā ar šā likuma 4. pantu valsts statūtu sabiedrību veidošanas procesā uz esošo valsts maizes ražošanas uzņēmumu atsevišķu tehnoloģiski un organizatoriski nošķiramo ražotņu bāzes radīja patstāvīgas saimnieciskās vienības, kuras šobrīd jau kopskaitā ir 12 un kuras tālāk privatizējas kā atsevišķi objekti. Privatizācijas komisija, uzsākot darbu 1993. gada augustā, sastapās ar virkni objektīvu problēmu, kuras tā šobrīd ir atrisinājusi un kuras vēl risina tagad. Ir notikušas 32 regulāras sēdes, veicot uzņēmumu novērtēšanu. Pilnīgi visos objektos ir notikušas izbraukumu sēdes, lai komisija iepazītos ar konkrētā uzņēmuma specifiku. Uzņēmumu novērtēšanā piedalījās licencēta auditorfirma, valsts akciju sabiedrības "Rēzeknes maiznieks" novērtēšanu ir veikusi kompetenta ārzemju auditorfirma. Privatizācijas komisija pati ir novērtējusi divus uzņēmumus. Saskaņā ar likumu, realizējot privatizācijas procesu un veicot uzņēmumu novērtēšanu, privatizējamajiem uzņēmumiem ir bijuši zināmi izdevumi. Uz šo brīdi ir veikta 10 uzņēmumu novērtēšana, un 4 no tiem - valsts firma "Druva", "Agra", "Jelgavas maiznieks" un "Ventspils maiznieks" ir pārveidoti par valsts akciju sabiedrībām un šiem uzņēmumiem ir izsludināts privatizācijas konkurss. Valsts akciju sabiedrībā "Agra" konkurss izsludināts šā gada 1. februārī, bet konkursa plānu iesniegšanas termiņi beigsies šā gada 1. jūnijā. Pārējiem trim uzņēmumiem privatizācijas konkurss izsludināts šā gada 18. janvārī, bet konkursa plānu iesniegšanas termiņš beigsies 18. maijā. Trīs uzņēmumi atrodas uz privātā īpašumā atrodošās zemes, kuras īpašnieki vēlas realizēt savas īpašumtiesības uz privatizējamajiem uzņēmumiem. Vienam uzņēmumam ir pieteicies tā bijušais īpašnieks. Šie uzņēmumi tiks privatizēti saskaņā ar atbilstošajiem likumiem. Pārējiem uzņēmumiem turpinās to pārveidošana par valsts akciju sabiedrībām un privatizācijas konkursu noteikumu izstrādāšana. Privatizācijas konkursa noteikumus komisija ir izstrādājusi saskaņā ar likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 15. pantu, jo šeit maizes likumā bija atsauce uz gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācijas likumu. Šajos noteikumos detalizēti formulēta maksāšanas kārtība, termiņi, kā arī labākā konkursa plāna izvēles kritēriji. Komisijas izstrādātie privatizācijas konkursa noteikumi ir apstiprināti Zemkopības ministrijā un saskaņā ar šā likuma prasībām publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī laikrakstā "Lauku Avīze". Likumā noteiktais konkursa plānu iesniegšanas termiņš - 4 mēneši - ir pietiekams, lai pretendenti, to skaitā lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās sabiedrības, kas arī akcentētas sludinājuma tekstā, varētu sagatavot Privatizācijas komisijai iesniedzamos dokumentus. Privatizācijas konkursa noteikumos paredzētās pirmās iemaksas lielums ir vidēji tikai trešā daļa no nedalāmās akciju paketes vērtības, kas ir reāli iemaksājama arī nelieliem un vidējiem uzņēmumiem, par kādiem atzīstamas lauksaimniecības produkcijas ražotāju sabiedrības. Uz šo brīdi vēlēšanos piedalīties privatizācijas konkursā ir izteikusi viena graudkopības sabiedrība, četras uzņēmējsabiedrības, četras ārvalstu uzņēmējsabiedrības no Skandināvijas, Vācijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Konkrētus pretendentus un firmu nosaukumus es šobrīd neesmu tiesīgs minēt, jo šie nosaukumi ir zināmi tikai Privatizācijas komisijai. Atļaušos vēl atgādināt, ka šobrīd tiešām, atsaucoties uz pasaules pieredzi, maizes cepšana praktiski nevienā valstī nav tradicionāla kooperatīvās darbības joma. Pie mums nesen šeit bija ieradies Francijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis, kas konsultēja mūs sarunām ar Eiropas savienību. Mēs viņam uzdevām šo jautājumu - kā tas ir Francijā, kur, kā jūs zināt, ir ārkārtīgi liels valsts īpašuma īpatsvars un arī izteikta kooperācija. Viņš par mūsu jautājumu bija izbrīnīts un pateica pilnīgi viennozīmīgi - neviena maizes ceptuve neatrodas kooperatīva rokās. Piemērojot likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" praksē, Zemkopības ministrija un Privatizācijas komisija ir secinājusi, ka likums ir realizējams un ka tā saturs realizācijas gaitā ļaus respektēt jebkura uzņēmēja, to skaitā arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja un dažādu kooperāciju intereses, respektīvi, likums ļauj startēt uz nedalāmās paketes iegādi arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, un tieši viņu iesniegtie konkursa darbi tiks izskatīti ar vislielāko labvēlību un izpratni. Tāpēc par atbalstāmu uzskatu deputāta Gundara Bērziņa iesniegto likumprojektu par labojumiem šā likuma 5. pantā, uz kura balstoties, prioritāte, nosakot konkursa uzvarētāju, tiek noteikta lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegtajiem konkursa plāniem. Tādā veidā likuma spēku būs ieguvusi nostādne, ko Zemkopības ministrija un Maizes valsts ražošanas uzņēmumu privatizācijas komisija līdz šim realizē objektīvi, ņemot vērā zemnieku un pārējo ražotāju intereses. Raksturojot iesniegtos likuma labojumus , gribu uzsvērt, ko Zemkopības ministrija šajā redakcijā uzskata par nepieņemamu, jo tās pieņemšana pilnībā apturēs maizes ražošanas uzņēmumu darbību. Pirmkārt. Nav nokārtots likums par sertifikātu pielietošanu juridiskām personām, un es pilnīgi pievienojos Seiles kundzes atgādinājumiem valdībai un Ekonomikas ministrijai, ka šis jautājums nav nokārtots, un bez nopietnām izmaiņām likumā par sertifikātu pielietošanu šis jautājums arī nevar tikt nokārtots. Otra problēma būs tā, ka atbilstoši jau izsludinātajiem konkursa noteikumiem uzņēmēji, kuri pretendē uz nedalāmās paketes iegādi, ir uzsākuši privatizācijas konkursa darbu izstrādni, un ir zināms, ka šādas izstrādnes maksā diezgan ievērojamas naudas summas, tā kā vietējās un ārzemju auditorfirmas par šāda veida konkursa darbu un biznesa p1ānu izstrādni ņem līdz 15% no uzņēmumā privatizējamās vērtības. Jautājums ir tāds: ja mēs atcelsim šos konkursus, kas atlīdzinās šīs prasības, kuras nenoliedzami iesniegs pret Privatizācijas komisiju par sabiedrības un starptautiskās - arī starptautiskās - sabiedrības maldināšanu? Tātad iesniegto labojumu rezultātā stipri cietīs arī mūsu valsts politiskais prestižs ārzemēs. Tālāk - no ekonomiskā viedokļa. Ja mēs nocirtīsim kā ar cirvi, ka šeit, šajos uzņēmumos, 51% (un ne mazāk) būs ražotājiem, tad praktiski es varu uzskatīt, ka šie uzņēmumi tāpat būs pakļauti lēnai miršanai, jo neviens investors neinvestēs līdzekļus uzņēmumā, kurā viņam nebūs konkrētas kontrolpaketes. Un šobrīd jau maizes tirgū ļoti aktīvi veidojas alternatīvais maizes apgādes tīkls, ar to sekmīgi nodarbojas Novakšānova kungs Rēzeknē, ar to sekmīgi nodarbojas daudzas citas firmas Daugavpilī, un, kaut kādā veidā nobremzējot valsts maizes uzņēmumu privatizāciju, mēs praktiski panāksim tādu situāciju, ka šie uzņēmumi neattīstīsies, nobankrotēs un šeit vienalga dominēs tikai privātais kapitāls, kā tas ir Rēzeknē šajā situācijā. Tālāk. Kā zināms, likums par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju paredz, ka puse no privatizējamiem uzņēmumiem, puse no līdzekļiem, kas tiek ieņemti privatizācijas procesā, paliek pašu uzņēmumu rīcībā. Šeit arī ir šī dubultā attieksme pret sertifikātiem. No vienas puses, ir ļoti izdevīgi atsūknēt no lauku iedzīvotājiem sertifikātus. Bet, ja šie sertifikāti paliek uzņēmumā, tad uzņēmums vienalga nezinās, ko ar tiem darīt, un tā būs papīru kaudzīte uzņēmuma rīcībā. Un tātad praktiski izveidosies situācija, ka sertifikāts pēc būtības atgriezīsies atpakaļ pie tā paša, kam tas ir piederējis. Tālāk. Runājot par 7. pantu, iesniegto 7. panta labojumu , es varu teikt, ka šāds risinājums Zemkopības ministrijai ir principiāli pieņemams. Varu informēt deputātus, ka graudu produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācija jau ir uzsākta atbilstoši likumam par valsts un pašvaldību īpašuma objektu, uzņēmumu privatizācijas kārtību. Uz šo brīdi darbojas trīs privatizācijas komisijas valsts akciju sabiedrībām "Mežciems-D", "Rēzeknes dzirnavnieks" un "Vidzemes labība". Arī šiem uzņēmumiem privatizācijas komisijas sastāvā ir profesionāli savas nozares speciālisti, ir arī rajonu zemnieku pārstāvji, kuri darbojas komisijas sastāvā. Izstrādā nolikumus konkursam ar pretendentu atlasi. Komisijas izstrādātajos privatizācijas konkursa nolikumos, kuri apstiprināti Zemkopības ministrijā un saņēmuši Ekonomikas ministrijas akceptu, paredzēts rezervēt lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem ne mazāk kā ceturtdaļu no kopējā akciju skaita. Arī nosakot konkursa uzvarētāju, kam pienāksies kontrolpakete, kas katrā gadījumā ir dažāda, priekšrocības ir pretendentiem, kuru darbības virzieni ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu vai tās apkalpošanu. Ņemot vērā jau privatizācijas procesā gūto pieredzi un to, ka graudkopība ir valstiski svarīga ražošanas nozare, uzskatu, ka graudu produkcijas pārstrādes un glabāšanas uzņēmumi privatizējami Zemkopības ministrijas vadībā saskaņā ar likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" (saskaņā ar šā likuma pašreiz spēkā esošo redakciju ar Gundara Bērziņa iesniegtajām redakcionālajām izmaiņām). Lai tādā veidā, realizējot graudu produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizāciju, produkcijas ražotāju intereses tiktu ievērotas pilnīgi un vispusīgi. Beidzot, pieskaroties jautājumam par "Jelgavas dzirnavnieku", varu atkārtot tikai to, ko es teicu (tas bija apmēram pirms diviem mēnešiem), - ka šobrīd šis uzņēmums ir nodots Jelgavas pašvaldības īpašumā un šobrīd šī Jelgavas pašvaldības izveidotā privatizācijas komisija nav pieņēmusi ne pozitīvu, ne negatīvu lēmumu. Tā risina sarunas starp diviem pretendentiem par kopīga biznesa plāna izstrādāšanu starp "Akotu" un uzņēmējsabiedrību, kas ir izveidojusies pašā "Jelgavas dzirnavniekā", un, kamēr šīs sarunas notiek, Zemkopības ministrija neuzskata par iespējamu nodarboties ar šo jautājumu, ierosināt šā uzņēmuma nacionalizāciju, un mēs to noteikti darīsim tad, ja pieņemtais lēmums neatbildīs ražotāju interesēm. Balstoties uz to visu, Zemkopības ministrija uzskata, ka izmaiņās noteiktais pamatkapitāla sadalījums nesekmēs likumam atbilstošu uzņēmumu privatizāciju, pēc kuras tiks veicināta maizes ražošanas nozares un graudkopības nozares attīstība. Lietderīgāk būtu privatizācijas noteikumos paredzēt, ka ir šīs priekšrocības, un varbūt paredzēt akciju sabiedrības noteikumos, statūtos, arī jaunu akciju laidienu, ja tāds ir nepieciešams. Tāpēc nobeidzot es gribu izteikt priekšlikumu, ka likumprojekts būtu atbalstāms, manuprāt, tikai viena panta dēļ - 7. panta dēļ, kas likumīgi nodotu šo privatizāciju Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Es ceru, ka no šīm manām atskaitēm jums vismaz radās pārliecība, ka Zemkopības ministrija zina šo procesu, ka tās darbinieki kontrolē šo procesu, un es nedomāju, ka šajā procesā tiek pieļautas kādas nelikumības. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_17-seq254 language "lv".
• 1994_03_17-seq254 speaker Janis_Kinna.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q193089.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q21625222.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q2167704.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q142.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q80021.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q183.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q179830.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q1773319.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q30.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q27056014.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q5618600.
• 1994_03_17-seq254 mentions Q957035.