Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq249> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq249 type Speech.
• 1994_03_17-seq249 number "249".
• 1994_03_17-seq249 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq249 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq249 spokenAs 129.
• 1994_03_17-seq249 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ļoti īsi gribētu turpināt to, ko es šeit teicu. Arī mēs atbalstījām tieši tā, kā šeit vairākums lūdza, pirmajā lasījumā atbalstīt šo projektu, lai otrajā lasījumā iesniegtu savus labojumus. Bet tomēr es vēlreiz gribētu atgādināt, ka es praktiski nesaņēmu nevienu atbildi uz saviem jautājumiem, kur mēs ņemsim šos līdzekļus. Un lielas daļas runātāju, kas šeit uzstājās, teikto es nosauktu par ekonomisko iluzionismu. Mums Ārlietu komisijā ir pienākuši materiāli par Somijas iestāšanos un par līgumiem ar Eiropas savienību. Un šeit es gribētu pateikt tikai dažas īsas piezīmes. Te tika teikts, ka mums ir jāseko tai pieredzei, kāda ir bijusi Somijā un kāda ir Zviedrijā, arī attiecībā uz kooperāciju izveidi un kooperatīvu izveidošanu. Tad, lai jums, cienījamie deputāti, nebūtu ilūzijas, jo man šis materiāls ir uz galda, es jums konkrēti gribu pateikt tikai dažus datus par Somiju. Sakarā ar to, ka ar nākamo gadu Somija kļūst par Eiropas savienības locekli, tai notiek ļoti smagas sarunas tieši šajos lauksaimniecības subsidēšanas jautājumos. Somijas lauksaimniecība pašreiz ir savas visdziļākās krīzes priekšā, kāda vien vispār ir pastāvējusi lauksaimnieciskajā ražošanā. Un es jums varu teikt, ka Somijas subsīdijas pašreiz pārtikas ražotājiem fermeriem sasniedz 10 miljardus somu marku jeb, ja mēs zinām, ka viens dolārs ir apmēram ap sešām somu markām, tātad attiecīgi tas varētu būt nedaudz mazāk par 2 miljardiem dolāru gadā. Ja Latvija ir divreiz mazāka par Somiju, tad, lai uzturētu šo lauksaimniecību, mums gadā būtu jāiegulda pašreiz 1 miljards dolāru. Bet mūsu budžets jau pats ir apmēram tikpat liels. Pie kam gadu no gada lauksaimniecībā ir pieaugoša piemaksu tendence. Tātad ko es pašreiz gribēju pateikt ar savu uzstāšanos. Pirmais. Mums ir palikuši 5-6 gadi, kad mēs varam izmantot savas priekšrocības un izmantot tās straujai, teiksim, ražošanas attīstībai lauksaimniecībā, lai mūsu zemnieki būtu konkurētspējīgi uz šo 2000. gadu, kad Latvija būs Eiropas savienības locekle un kad nekādu subsīdiju šeit praktiski vairs nebūs. Tās nebūs iespējamas kā tādas, jo to aizliedz līgumi. Tāpēc es šo informāciju arī sniedzu, jo daži tiešām lolo ilūzijas, ka mēs varam noiet to pašu ceļu, ko Somija, kas 40 vai 45 gadus sadarbojās ar Padomju Savienību. Tai bija pilnīgi atsevišķa izolēta situācija, tai pilnīgi cita vēsture veidojās pēc kara, arī šī kooperatīvā sistēma, un mēs praktiski vairs neko nevaram izlietot no tā. Mums jau nav laika. Mūsu interesēs ir jau šogad sākt. Mūsu interesēs ir ātra privatizācija, mūsu interesēs ir ātra tehnoloģija un mūsu interesēs ir diezgan nežēlīgi, atsijāt tos cilvēkus, kas māk strādāt, kas māk šo kapitālu uzkrāt un kas māk tirgoties. Un nemānīsim taču cilvēkus, ka tas zemnieciņš būs tas, ko te tautas valodā sauc par brokeru, ka viņš vienlaikus būs arī tas mākleris, kurš zinās tirgus lietas, kas grozīs un ka viņš to visu darīs. Viņš to nedarīs. Bet tagad attiecībā uz šiem projektiem, kas ir iesniegti pašreiz. Jā, es vēlreiz uzsveru, ka mūsu frakcija uzskata, ka tas ir daudz plašāks jēdziens. Pirmkārt, mēs ļoti nopietni strādāsim pie šā vērtspapīru tirgus, un es nepiekrītu, ka šie sertifikāti būs galīgi nevērtīgi un ka tie būs jāizlieto vienīgi gaļas uzņēmumu vai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācijā, ka tos nekur nevarēs likt. Ja mums būs šāda attieksme, tad tos nevarēs likt, bet, ja mēs pieņemsim normālus likumus, kā es jau teicu, par vērtspapīru fondiem, tad zemnieks varbūt pats izvēlēsies - varbūt viņš ieliks tirdzniecībā šos brīvos līdzekļus un nopelnīs tur 300 - 400 procentus un tikai 40 procentus ieliks šajā gaļas pārstrādē. Jūs zināt ļoti labi, mīļie kolēģi, ka tajos dažos veiksmīgajos pārtikas pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā darbojas, ka tajos jau iegulda kapitālu tieši tie uzņēmumi, kuri spēj atpelnīt, kuriem ir šī kapitāla aprite, un viņi šo apriti rada, tirgojoties, teiksim, ar Rietumeiropu, ar NVS valstīm, ar Kazahiju, ar Krieviju, un tad viņi liek tikai daļu iekšā. Un viņiem ir rentabli uzņēmumi. Ir rentabli uzņēmumi, un šajos uzņēmumos ir arī laba tehnoloģija. Un nobeigumā es gribētu teikt, ka nākamreiz, ja mēs pāriesim pie otrā lasījuma - un šeit arī var daudz kam piekrist, ko teica lauksaimniecības ministrs, - būtu vēlams un arī varbūt lūgums no mūsu frakcijas puses, tomēr drusciņ sīkāk pateikt, kāda tad būs šī Lauksaimniecības ministrijas politika attiecībā uz uzņēmumiem, teiksim, kuri uzņēmumi tiks subsidēti, kāda būs lauksaimniecības eksporta politika, jo kādreiz, kad mēs apstiprinājām valdību, šeit Birkava kungs apsolīja, ka būs eksporta mērķprogrammas. Un šīs mērķprogrammas ir iespējamas arī lauksaimniecībā. Ar to es nobeidzu. Es tikai vienu piemēru pateikšu. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika pārdots vairāk nekā 20 000 tonnu cūkgaļas. Tas ir cits jautājums - kādā iepakojumā un zem kādiem nosaukumiem, un kas to izdarīja. Bet šeit mēs absolūti nedzirdam programmas, un tāpēc ir ļoti grūti pašreiz izdarīt secinājumus.".
• 1994_03_17-seq249 language "lv".
• 1994_03_17-seq249 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q193089.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q33.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q159.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q15180.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q34.
• 1994_03_17-seq249 mentions Q957035.