Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq235> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq235 type Speech.
• 1994_03_17-seq235 number "235".
• 1994_03_17-seq235 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq235 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq235 spokenAs 8.
• 1994_03_17-seq235 spokenText "Godātie kolēģi! Man ļoti patīk, ka jautājumos par lauksaimniecību mūsu Saeimā ir tik daudz speciālistu. Atklāti runājot, agrāk nemaz to nevarēja manīt. Un galvenais ir tas, ka cilvēki vērtē mūsu valsts lauksaimniecības attīstību gan vēsturiski, gan pasaules pieredzes kontekstā, bet tikai iznāk tāds viens jautājums, uz kuru mums ir ļoti grūti atbildēt: kāpēc mums pašiem Latvijā nekā neiet? Kāpēc mēs pašreiz Latvijā ražojam lauksaimniecības produkciju mazāk, nekā esam jebkad ražojuši? Kāpēc ir šodien govju skaits vismazākais visā Latvijas vēsturē? Kāpēc mēs par to šodien nerunājam? Es, kolēģi, domāju, ka tam ir savas ļoti nopietnas sekas, un tā ir zināmā mērā tāda mīcīšanās, brutāla mīcīšanās ar šīm lauksaimniecības problēmām. Vienkārši runājot, lauksaimnieku, zemnieku ideju jeb interešu ignorēšana. Zemnieks ir palicis gluži tāds, varētu teikt, imūns pret visu to, ko mēs šeit runājam. Viņu vairs neinteresē nedz tas, kas notiek šinī zālē, nedz tas, kas notiek Latvijā. Tāpēc, ka pēc būtības mēs, atklāti sakot, par viņu nemaz nerūpējamies. Un spilgts piemērs tam, man liekas, ir šīsdienas jautājumu izskatīšana, kad mēs sākām filozofēt, kāpēc un ko, un vai vajag vai ne, un tā tālāk. Ja jau mēs raugāmies tīri no politekonomijas vai ekonomikas viedokļa, ir neapšaubāmi, ka viena īpašnieka uzņēmumam varbūt ir priekšrocības salīdzinājumā ar tādām īpašuma formām, kur uzņēmumam ir daudzi īpašnieki. Tas ir, salīdzinājumā ar akciju, paju sabiedrību vai citu biedrību formu. Bet vai mēs varam šo mērauklu šodien pielietot attiecībā uz zemniecību? Laikam taču, ka ne. Un man uzreiz rodas tādi jautājumi: kolēģi, pasakiet, kāpēc Latvijā zemnieks saņem 40, 50, varbūt maksimāli 60 procentus no savas saražotās produkcijas tirgus cenas vērtības? Kāpēc visur pasaulē zemnieki, kuri ražo produkciju, no savas saražotās produkcijas vērtības saņem 80 procentus (un varbūt pat vairāk) šīs galīgās preču cenas? Kāpēc tā notiek? Lūk, tāpēc, ka mūsu zemnieciņš ir atstumts no šā ekonomiskā procesa, viņš tajā vispār nepiedalās, viņš tikai ir un paliek nožēlojams izejvielu ražotājs. Viņš nekad nav noteicis tirgu, ne cenu, ne kaut ko tamlīdzīgu, kā saimnieks savai produkcijai. Viņš ir un paliek nožēlojams izejvielu ražotājs. Un, lūk, šī ir viena no tādām iespējām dot tam zemnieciņam tajā akciju sabiedrībā to 51 procentu no šīs akciju kontrolpaketes, lai viņš varētu kaut kādā veidā iespaidot šo cenu, šo tirgu, varbūt arī pārdalīt šo peļņu zināmā mērā sev par labu un saņemt pēc būtības to, ko viņš ir nopelnījis. Es domāju, ka tas ir jāļauj viņam, tas ir mūsu pienākums. Otrs jautājums, par kuru es nezinu, kā mēs to atrisināsim. Kolēģi, ja mēs to neizdarīsim, kur tas zemnieks liks tos mūsu izdotos sertifikātus? Kur viņš tos liks? Normālā zemnieka ģimenē, kurā visas trīs paaudzes dzīvo vienkopus, to sertifikātu varbūt ir 400, 500 vienības. Kur viņš tos liks, sakiet, lūdzu? Ja viņam nebūs iespējas privatizēt kaut ko, iegūt kaut kādā veidā daļu šajos pārstrādes uzņēmumos, tad viņam tie sertifikāti, atklāti sakot, būs gluži vienkārši papīriņa vērti, un vairāk it nekas! Kolēģi, es domāju, ka te ir vēl daudzi jautājumi, un viens no svarīgākajiem jautājumiem patiešām ir kooperācijas jautājums. Un es domāju, ka mūsu zemnieki ir neizpratnē par kooperāciju. Es šeit vārda pilnā nozīmē atbildu par to, ko es saku: mūsu zemnieki ir dziļā neizpratnē par kooperāciju. Un man liekas, ka šo neizpratni ļoti, ļoti labi izmanto Lauksaimniecības ministrija un varbūt arī zināmas citas (es negribētu šeit teikt) organizācijas un to iestādes. Izmanto, iepotējot zemniekam, ka šī kooperācija esot ļoti ļauna lieta un ka to varbūt nevajagot. Jo tad var nedalīti vēl valdīt Lauksaimniecības ministrija un valdīt vecās struktūras pēc būtības, un zemnieks pie varas netiek, pie ekonomiskās varas. Un tas, kā jau teicu, ir, bez šaubām, kādam ļoti izdevīgi. Bet, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu teikt - it sevišķi tiem, kas šeit tik ļoti labi pārzina pasaules ekonomiku, - ka mūsu kaimiņi somi un zviedri sāka lauksaimniecības kooperāciju tieši tad, kad Ulmaņa laikā sākās kooperācija šeit, Latvijā. Tieši tad! Tagad šajās valstīs - Somijā un Zviedrijā - kooperācija ir ārkārtīgi attīstīta un faktiski ir vienīgais lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un daļēji arī realizācijas veids. Somi un zviedri bija ar mieru labprāt atbraukt pie mums un kopā ar ministriju, ar citām organizācijām izstrādāt Latvijas kooperācijai visus dokumentus, kuri ir nepieciešami, lai šādu kooperāciju varētu iedibināt Latvijā. Taču acīmredzot mums atkal šāda palīdzība nav vajadzīga. Un tāpēc joprojām šie speciālisti gluži vienkārši klauvē pie aizvērtām durvīm. Es domāju, ka mēs esam pašreiz tādā situācijā, ka bez kooperācijas mums tālākais attīstības ceļš gluži vienkārši nav iespējams. Tas ir jāsaprot! Es vēl varētu daudz runāt, bet es negribu kavēt jūsu uzmanību. Un, manā uztverē, šis lēmums ir jāpieņem tikai tāpēc, lai mudinātu zemniekus saprast, ka ir jāiet uz kooperāciju. Zemniekam nav pašreiz cita ceļa. Dosim viņam to iespēju un mudināsim viņu organizēt biedrības, un šīs biedrības saistīsim ar kooperāciju! Cita ceļa gluži vienkārši nav. Tāpēc es atbalstu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs noteikti iesakām un iesniegsim tādu priekšlikumu - izmainīt tekstu, ka vajag pārdot zemniekiem ne mazāk kā 51 procentu akciju, nenoteikt šo otru skaitli, jo tas nav īsti korekts. Un aicinu jūs principā atbalstīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_17-seq235 language "lv".
• 1994_03_17-seq235 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 1994_03_17-seq235 mentions Q822919.
• 1994_03_17-seq235 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq235 mentions Q33.
• 1994_03_17-seq235 mentions Q8436.
• 1994_03_17-seq235 mentions Q34.
• 1994_03_17-seq235 mentions Q957035.