Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq233> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq233 type Speech.
• 1994_03_17-seq233 number "233".
• 1994_03_17-seq233 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq233 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq233 spokenAs 46.
• 1994_03_17-seq233 spokenText "Es sākumā nedaudz pieskaršos dažām iepriekšējā runātāja minētajām problēmām, kas varbūt palika neatbildētas. Piemēram, par to SIA "Baltic Meat Packers". Šo SIA viņi jau šeit nemaz nedrīkst likt iekšā, jo valsts daļa šajā SIA ir 39 procenti, un pēc statūtiem viņi var realizēt, tikai saskaņojot ar šiem ārzemju dalībniekiem. Tā ka šeit principā ir pat tas. Iesniedzēji, iespējams, nemaz to nespēja paskaidrot, to šeit nemaz nedrīkst likt, jo ir jau savstarpēja starptautiska vienošanās, kur ir noteikts, kādā kārtībā un kā drīkst realizēt šo valsts daļu. Un, daudzējādā ziņā piekrītot Kreitusa kunga runai, es tomēr gribu atgādināt galveno, - ka gaļas pārstrādes nozarē parādu praktiski nav. Norēķini notiek 3 dienu laikā vai tās pašas dienas laikā. Principā es piekrītu daudz kam, ko viņš teica, bet gaļas nozare šobrīd nav tā nozare, kurā parāda problēma ir aktuāla. Tāpēc tur ļoti daudz laika tika iztērēts, runājot par to, kas šinī nozarē faktiski nav aktuāls. Tātad pirmais jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir gaļas kombinātu stāvokļa analīze. Izvērtējums, kādā stāvoklī tie atrodas. Gaļas kombināti ir būvēti citā sistēmā, kad Latvija bija Padomju Savienības sastāvā un darba dalīšanā tai bija noteiktas funkcijas. Kad ieveda miljons tonnu graudu un kad bija jāved ārā gaļa vagoniem, simtiem tonnu. Šobrīd gaļas kombinātu noslodze ir 15 procenti. Ko, pastāvot šai piespiedu kolektivizācijai, kur ir tikai 60 procenti, - ko mēs gribam uzgrūst kaklā zemniekam. Es tāpēc gribu pieskarties pie tā priekšlikuma, ko iesniedzu es. (Šodien tika izdalīts dokuments nr. 312 un nr. 313). Es, protams, uzskatu, ka tur, kur ir šīs kooperācijas, kur tās zina un grib šo ņemt, tām ir jādabū šie kombināti. Tāpēc mans priekšlikums ir, ka šī problēma būtu jārisina šādi. Nemainot būtiski iepriekšējo likumdošanu, būtu 16. pants jāpapildina ar trešo rindkopu. Ja uz akciju nedalāmo paketi iesniegti vairāki pieteikumi, priekšrocības ir priekšlikumiem, ko iesniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājs - zemnieks, ražotāju kooperatīvās sabiedrības vai to savienības, kuras var iegādāties akcijas arī par privatizācijas sertifikātiem. Manuprāt, tādējādi šī iespēja iegūt šos kombinātus tiek tomēr dota tiem, kas to vēlas, tiem, kas zina, ko ar šiem kombinātiem darīt. Un mākslīgi nebremzēt tās vietas, kur kombināti ir uz sabrukšanas robežas. Mums ārzemnieki daudz pārmet (varbūt pamatoti) arī attiecībā uz piena kombinātu privatizāciju, ka valsts pirms privatizācijas nepateica, kuri kombināti šinī sistēmā būs lieki. Un būs šie liekie kombināti, būs šo piena kombinātu bankroti, un tas būs saistīts tieši ar zemniekiem. Ja attiecībā uz gaļas pārstrādi ies šo ceļu - masveida kolektivizācijas piespiedu ceļu -, tad bankroti būs, un par to maksās zemnieki. Tātad es uzskatu, ka pirmajā lasījumā es to atbalstīšu, bet tas tikai praktiski koncentrējas uz otro lasījumu, ja tiks ietverts šis mans priekšlikums. Ja projekts otrajā lasījumā būs šādā formā, kādā tas ir pašreiz, tad es uzskatu, zemniekiem pašiem par to būs jāmaksā. Jo šobrīd, protams, laukos ir dažādi procesi, un zemniekiem klājas ļoti smagi, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, notiek dažādi politiski un citādi saieti, kuros varbūt vienam otram gribētos uzdot sevi par zemnieku aizstāvjiem. Un, ja nav citu darbu, par kuriem var pateikt, ka tie ir padarīti, tad varētu vismaz teikt kaut kādus taisnošanās vārdus par to, ko mēs esam darījuši un ko mēs neesam izdarījuši, un par to, kas mums traucē. Bet uzņemties atbildību par sekām, kādas būs šādam privatizācijas procesam, kāds tiek piedāvāts? Ja tas tiks realizēts tad, manuprāt, sekas būs ārkārtīgi postošas. Ministra kungs jau runāja par Rēzeknes kombinātu. Es domāju, ka gaļas kombinātu sistēmā ir jāiet šis ceļš, ka valstij pirms privatizācijas ir jānosauc tie kombināti, kuriem absolūti nav cerību izdzīvot šinī konkurences cīņā. Nemānīt cilvēkus, nespiest viņus ņemt kombinātus, kuri nav spējīgi un nespēs strādāt šinīs apstākļos! Tāpēc šim variantam, kad zemnieki tiek masveidā piespiesti tos ņemt, es, turklāt būdams zemnieks, absolūti nevaru piekrist, jo šobrīd es esmu runājis ar zemniekiem. Šobrīd, es, protams, esmu Saeimas deputāts. Mana sieva, varētu teikt, ir zemniece, un lopus mēs realizējam diezgan bieži. Arī šonedēļ mēs tos realizējām. Un es varu pateikt, kāda ir viņas kā zemnieces interese. Viņas interese nav būt īpašniecei kādā kombinātā. Viņas interese šobrīd ir pārdot saražoto produkciju dārgāk. Paskatīsimies, kur šobrīd ir augstākās cenas! Augstākās cenas šobrīd ir kombinātos, kas ir privatizēti, - Rīgā, Tukumā un citur. Un tie ir kombināti, kas maksā naudu praktiski uzreiz. Es, protams, nezinu, kā tas būs turpmāk, bet šobrīd šī interese ir - realizēt šo produkciju. Šobrīd mums pietiek pašiem savu problēmu. Būs pavasara sēja. Lai es kā zemnieks tagad uzņemtos vēl tirgus konjunktūras pētīšanu gaļas tirdzniecības nozarē, gaļas pārstrādes tehnoloģijas apgūšanu, pasaules tirgus pētīšanu? Es nezinu. Ir, protams, zemnieki, kam tas šķiet vajadzīgs. Ir arī daudzi "bruģa" zemnieki, kas šodien vada zemniekus. Bet es tomēr uzskatu, ka man tas nav vajadzīgs. Ir, protams, zemnieki, kam tas ir vajadzīgs. Ir šīs spēcīgās kooperācijas kustības, kas šobrīd ir izveidojušās. Ir "Jelgavas akots", "Valmieras kustība", arī Tukumā šī kustība ir spēcīga, un Daugavpilī sakarā ar gaļas kombinātu tāda veidojas, jā. Ja šīs kooperatīvās kustības zina, ko grib darīt, tām ir jāsaņem tie kombināti. Es esmu ar abām rokām par to! Bet es esmu pret šo piespiedu variantu. Šodien neviens neskāra pasaules pieredzi - pasaules pieredzi kooperācijā lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pārstrādē. Principā iepriekšējā likumdošana, manuprāt, visvairāk tam atbilda un tika balstīta tieši uz pasaules pieredzi - Eiropas un Ziemeļvalstu pieredzi šinī jautājumā. Piensaimniecības nozare praktiski visā Eiropā un visās valstīs ir tiešām ražotājkooperācijas rokās dažādu specifisku apstākļu dēļ. Bet pārējās nozarēs - sevišķi lielražošana. Kooperācija graudu pārstrādē vai gaļas pārstrādē ir raksturīga mazākiem uzņēmumiem, pirmajai pakāpei, turpretim lielražošana ir lielo akciju sabiedrību rokās vai privātkapitālu rokās. Šobrīd es varbūt neesmu pietiekami informēts. Es tiešām nezinu šādu kolektīvu formu, kur masveidā visas šīs nozares būtu tikai ražotāju rokās. Protams, var būt, ka es kļūdos. Un otrs būtiskākais aspekts, ko mēs aizmirstam kooperācijā un kas ir ierakstīts arī piensaimniecības statūtos un ir arī tanīs kooperatīvajās sistēmās, kas pastāv Eirokopienas valstīs, - ka kooperatīvos ir ļoti stingri noteikumi. Vismaz es zinu no Dānijas pieredzes: ja tu esi gaļas pārstrādes kooperatīva dalībnieks, tu gaļu nedrīksti realizēt citur, tev ir jābrīdina gadu iepriekš par iziešanu no kooperatīva. Un es esmu runājis ar dāņu zemniekiem par to, ka tirgus konjunktūra Dānijā izveidojās slikti, ka varēja pārdot par 30 procentiem dārgāk Vācijā, ka šī sistēma neļāva viņiem pārdot. Šīs sistēmas ir veidotas ilglaicīgi, ir noteiktas likumsakarības, kas tur pastāv, un mēs nedrīkstam neņemt tās vērā un aiz kaut kādiem politiskiem apsvērumiem, politiska kapitāla iegūšanai, grūst cilvēkus bezdibenī ar neapdomātiem lēmumiem. Lielā mērā tomēr piekrītu Kiršteina kungam (varbūt ne tik asā formā), ka kooperatīvi tātad principā ir kolhozi. Bet pasaules prakse ir pierādījusi, ka visefektīvākā ražošanas forma ir privātkapitāls, otrais ir kooperatīvais īpašums. Ir, protams, vajadzīga šī kooperatīvā forma, bet, protams, ražošanas efektivitāte kooperatīvajai formai nav tik augsta kā privātkapitālam. Sertifikātu jautājums. Protams, tam ir jātiek atrisinātam, bet es šaubos, vai būs kas līdzēts, ierakstot šinī likumā tikai šo pantu (kuru es arī, protams, piedāvāju), bet neatrisinot sertifikātu problēmu kopumā. Manuprāt, tā būs atkal kārtējā cilvēku apmānīšana, jo principā problēma pēc būtības netiks atrisināta. Problēma ir jārisina, pieņemot lēmumu par sertifikātiem, paredzot sertifikātu izmantošanas kārtību, nevis tas jāraksta kādā likumā, un pēc tam principā šī lieta "nestrādās". Tātad es principā atbalstīšu šo projektu pirmajā lasījumā, bet tam uz otro lasījumu ir jātiek būtiski pārveidotam, jo, ja otrajā lasījumā tas paliks esošajā formā, otrajā lasījumā es to atbalstīt vairs nevarēšu.".
• 1994_03_17-seq233 language "lv".
• 1994_03_17-seq233 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q822919.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q2660080.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q4102950.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q193089.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q35.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q80021.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q183.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q15180.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q179830.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q1773319.
• 1994_03_17-seq233 mentions Q1191011.