Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq229> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq229 type Speech.
• 1994_03_17-seq229 number "229".
• 1994_03_17-seq229 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq229 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq229 spokenAs 71.
• 1994_03_17-seq229 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man te ir diezgan daudz neskaidrību. Pirmais, ko es Novakšānova kungam gribētu teikt, ir tas, ka kooperācija ir brīvprātīga, bet pēc tās likumdošanas, kāda ir pašreiz, tur pēc lielas brīvprātības neizskatās. Tur izskatās pēc spēles uz vieniem vārtiem, - lai nedaudzi cilvēki dabūtu privātīpašumu. Es to mēģināšu tūlīt ar dažiem skaitļiem parādīt. Un otra lieta, ko es gribētu piebilst, ir tā, ka arī kolhozā visi gāja brīvprātīgi. Es nezinu, vai tur kāds bija, kurš atklāti teica, ka brīvprātīgi neiet. Tā ka tā lieta laikam ir diezgan bieža. Tā ir tāda kutelīga un apstrīdama. Šajā gadījumā liela neskaidrība ir ar to, kādā veidā šie uzņēmumi tiek sadalīti. Un es lūgtu paņemt dokumentu nr. 149, kas ir pie šā jautājuma. Šeit ir Monopoluzraudzības komitejas priekšnieces Rudušas kundzes dokuments, kas parāda, kas runā par parādiem Latvijas Bankai, un ir arī Repšes kunga slēdziens par šo lietu. Apskatot šo problēmu, mēs nekādi neesam pieskārušies jautājumam par to, kā tad, privatizējot šos uzņēmumus, paliek ar tiem parādiem, kas pašreiz zemniekiem ir un dikti nav maksāti, kā tad tie tiks ņemti vērā, jo ne vienreiz vien tika runāts, ka par šiem parādiem viņiem pienākšoties konkrēta akciju pakete šajos uzņēmumos. Pašreiz te nav redzams, kādā veidā un kur tas tiks ievērtēts. Formāli tiek teikts, ka viņiem tur procentos kaut kāda akciju pakete varētu būt. Cik tas ir un kādā veidā tas ir, tas redzams no šā piemēra kaut vai ar "Rīgas miesnieku", kur 16 tūkstošu akciju gadījumā ražotājiem tiek iedoti 3200. Te ir pilnīgi skaidri redzams, ka viņiem tur nekādu teikšanas iespēju nav. Un tajā pašā laikā jautājums ar sertifikātiem būtībā ir tāds, ka ir jāgaida kādu laiku, kamēr šī sistēma kaut kādā veidā iedarbosies, un tad ne jau par sertifikātiem kāds tur varēs nākt akcijas saņemt. Viņš varēs atnest tos sertifikātus un tādā veidā to akciju varēs atļaut nopirkt tam īpašniekam, kuram jau kaut kas ir. Un būtībā mēs šādā veidā cilvēkus visā Latvijā mānām, ka mēs līdz ar kaut kādu sertifikātu daļas atstāšanu privātā uzņēmumā atļausim viņiem tur intensīvi un kaut kādā izdevīgā veidā piedalīties. Es neredzu, kā tas varētu notikt. Es redzu tikai šo mehānismu, ka tas privātīpašnieks, kas jau būs kļuvis par īpašnieku, ka viņš caur sertifikātu nopirkšanu un nomainīšanu ar akcijām cilvēkiem, kuriem nebūs kur naudiņu dabūt, varēs kaut kādu naudiņu iedot. Un atkarībā no tā, cik tas uzņēmums būs izdevīgs, tie būs vai nu 50 santīmi - kā tagad - par sertifikātu, vai arī kaut kas vairāk. Galvenais, ko es gribēju teikt, ir tas, ka es neesmu pret to, ka privātīpašnieks kļūst par šo uzņēmumu īpašnieku, kaut vai vienam ir 51% pakete, bet galvenais ir tas, ka, tādā veidā privatizējot, kā to dara tagad, nav nekādas cerības, ka šo galveno produktu cena stāvēs vismaz uz vietas. Mēs te esam runājuši no tribīnes, ka, teiksim, maizes gadījumā tas tiks cilāts kā nākamais jautājums. To pašu varētu attiecināt arī uz gaļu, ka izdevīgā situācijā, kad nebūtu pārstrādātāju monopolsituācijas, produktam cena varētu palikt mazāka. Un, otrkārt, šeit savu stingru vārdu varētu teikt ražotājs, tad arī viņš varētu vairāk saņemt. Bet pēc šeit piedāvātās sistēmas viņam nav iespējas savu produktu pārdot par puslīdz normālu cenu, viņam nav iespēja saņemt atpakaļ to parādu, kuru valsts viņam jau ir parādā. Un beigu beigās viņam nav iespēju cerēt - es to varētu attiecināt arī uz visiem pārējiem - , ka kaut kādā veidā produktu cenas vispār paliks uz vietas, jo monopolstāvoklis produktu pārstrādē kā ir, tā paliek. Interesanti būtu dzirdēt Zemnieku savienības pārstāvju domas, kā viņi domā, kas šinī situācijā varētu mainīties. Un tad mēs pēc kāda laika, paskatoties atpakaļ šīs te stenogrammas, mēs redzētu, ko viņi ir teikuši, kā arī mēs varētu redzēt, vai šīs cenas ir augušas tā, kā es to paredzu šādas privatizācijas gadījumā, vai nav augušas, jo šeit tā runāšana par to, ka ražotājam ir kaut kādas iespējas šeit kādu vārdu teikt... Es jums parādīju ar skaitļiem, ka te viņam nekādu iespēju nav to vārdu teikt. Un nākamais būs jautājums par maizi. Par to es vēl izteikšos. Tur vēl konkrētāk no šo labojumu dokumenta ir redzams, ka viņam nav iespēju reāli iedarboties uz produktu cenu. Un, ja mums ir tāda situācija, ka mēs nevaram budžetā pietiekami naudu iekasēt, lai paceltu pensijas, tad mēs šeit esam izvirzījuši jautājumu, ka tad vismaz varētu padomāt, kādā veidā dažu vissvarīgāko produktu cenas paturēt uz vietas. Varētu pat piedāvāt mehānismu, kā tās cenas varētu tikt pazeminātas. Arī par to ir ne reizi vien runāts, bet pie šāda privatizācijas mehānisma tas ir absolūti neiespējams. Par īpašnieku kļūs privātīpašnieks, pie tam tādā situācijā, kad viņš var diktēt monopolcenas.".
• 1994_03_17-seq229 language "lv".
• 1994_03_17-seq229 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1994_03_17-seq229 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq229 mentions Q2660080.
• 1994_03_17-seq229 mentions Q687709.
• 1994_03_17-seq229 mentions Q1807079.