Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq179> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq179 type Speech.
• 1994_03_17-seq179 number "179".
• 1994_03_17-seq179 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq179 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq179 spokenAs 6.
• 1994_03_17-seq179 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es pamēģināšu ieviest skaidrību dažos jautājumos un informēt jūs par likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" darbības gaitu, kā arī informēt jūs par to, cik tālu šis process šobrīd ir pavirzījies. Šis likums tika pieņemts 1993. gada 30. martā, tātad pēc divām nedēļām tam būs apaļa gadskārta. Likums stājās spēkā 1993. gada 13. aprīlī. Stingri ievērojot privatizācijas likumā paredzētos termiņus, agroservisa uzņēmumu privatizācijai vajadzēja pamatā jau būt pabeigtai vai katrā ziņā tuvu beigām. Šodien Saeimā izvirzītais jautājums par agroservisa uzņēmumu īpašuma objektu privatizācijas pretendentu pieteikšanās termiņa pagarināšanu no 4 mēnešiem līdz 7 mēnešiem tad būtu novēlots. Diemžēl šo uzņēmumu privatizācijas gaita ir aizkavējusies par 3 līdz 4 mēnešiem, un uz lielāko uzņēmumu skaitu šāds termiņa pagarinājums vēl var tikt piemērots. Šeit gan ir cits būtisks jautājums: vai tas ir nepieciešams un ko būtisku tas dos? Es atļaušos īsumā informēt jūs par situāciju, kāda izveidojusies agroservisa uzņēmumu privatizācijā, un izteikt dažus apsvērumus. Saskaņā ar šo likumu bija jāprivatizē 26 rajonu lauktehnikas uzņēmumi, 21 rajona agroķīmijas uzņēmumi, 27 melioratīvās celtniecības uzņēmumi, 21 meliorācijas sistēmu pārvaldes uzņēmējdarbības veikšanai paredzētā īpašuma daļa, 16 valsts specializētās pārvietojamās mehanizētās kolonnas, tā sauktās "specPMK", un 9 agroapgādes un autotransporta valsts uzņēmumi, tātad pavisam 120 agroservisa valsts uzņēmumi, kā arī starpsaimniecību agroservisa uzņēmumi un uzņēmējdarbības. Šis likums attiecas arī uz SCO un citām analogām struktūrām. Privatizāciju saskaņā ar šo likumu bija paredzēts veikt, sadalot uzņēmumus sīkākos, patstāvīgos, tehnoloģiski un organizatoriski nedalāmos objektos, un pēc tam privatizējot katru atsevišķi saskaņā ar izstrādāto šo objektu privatizācijas projektu. Apstiprinātajos uzņēmumu privatizācijas nolikumos augšminētie apmēram 120 valsts uzņēmumi sadalīti 1090 atsevišķi privatizējamos objektos. No tiem 857 ir ražošanas nozīmes objekti, pārējie ir sociālās sfēras objekti, kuru nodošana pašvaldībām notiek vairāk vai mazāk sekmīgi. Kas attiecas uz īpašumu privatizāciju rajonu nozīmes agroservisa uzņēmumos, tiesības šo īpašumu iegūt - nopirkt atbilstoši aprēķinātajām kvotām - bija paredzētas lauksaimnieku kooperatīvām nozaru sabiedrībām, biedrībām, privatizējamā uzņēmuma dalībnieku izveidotām uzņēmējsabiedrībām. Privatizējamo īpašumu neiegādājoties iepriekšminētajiem uzņēmumu pārņēmējiem, objektu var privatizēt pašvaldības, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas. Gribu atzīmēt vienu ļoti būtisku šā likuma nepilnību, un, ja Saeima izšķirsies par šo privatizācijas termiņa pagarinājumu, tad acīmredzot Zemkopības ministrija nāks ar ierosinājumu - atrisināt šajā likumā neatrisināto problēmu, jo šajā likumā nekas nav atrunāts par zemes īpašnieku vai uzņēmējsabiedrību, kurās iesaistījušies zemes īpašnieki, priekšrocībām attiecībā uz atsevišķu objektu privatizāciju. Līdz ar to reālajā privatizācijas gaitā rodas dažādi skaidrojumi, un praktiski šajā jautājumā nav iespējams pieņemt viennozīmīgu slēdzienu: kam tad ir priekšroka? Un vai zemes īpašniekiem vai uzņēmējsabiedrībām, kurās viņi ir iesaistījušies, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem? Tālāk. Es gribu teikt, ka ir samērā sarežģīts un ilgs privatizācijas mehānisms. Vēlreiz īsi to atkārtošu. Vispirms jāizveido katra uzņēmuma privatizācijas komisijas, tās novērtē īpašumu, sadala to privatizējamos objektos un apstiprina katra uzņēmuma privatizācijas nolikumu. Pēc nolikuma apstiprināšanas republikāniskajā komisijā, kas darbojas pie Zemkopības ministrijas, presē tiek publicēts paziņojums par to. Tikai pēc tam var izstrādāt privatizācijas projektus katram privatizējamam objektam. Šim darbam paredzēts termiņš - divi mēneši un vēl viens vai divi mēneši šo projektu apstiprināšanai uzņēmumu privatizācijas komisijā un iesniegšanai ministrijai, komisijai. Vienlaicīgi notiek pretendentu pieteikšanās uz privatizējamiem objektiem, un šis termiņš (atbilstoši Augstākās padomes lēmumam par šā likuma spēkā stāšanos) ir 4 mēneši, un šo termiņu tad mēs arī šodien apspriežam. Uz šodienu Zemkopības ministrija ir jau apstiprinājusi astoņus agroservisa uzņēmumu privatizācijas projektus, un dažādās izskatīšanas pakāpēs atrodas vēl vairāki desmiti citu uzņēmumu privatizācijas projekti. Šo uzņēmumu privatizējamo objektu pretendentu pieteikšanās termiņi decembrī izbeidzās jau 12 uzņēmumiem, janvārī izbeidzās 41 uzņēmumam. Pieteikšanās termiņa pagarinājums vēl par 3 mēnešiem (tas ir, kopējais termiņš tātad būtu 7 mēneši) pieminēto uzņēmumu grupai neko nedod, jo pieteikšanās tādā gadījumā, ja skaita 7 mēnešus, izbeidzas martā, vai tikpat kā praktiski neko nedod organizācijas uzlabošanai, ja izbeidzas aprīlī. Tātad apmēram 40% uzņēmumu vai 40% pretendentu reāli neko neiegūst. Es saprotu un atbalstu Zemnieku savienības frakcijas un arī Zemnieku federācijas deputātu rūpes par to, lai ar šādu vēlmi - pieteikšanās termiņa pagarinājumu - radītu iespēju veidoties ražotāju kooperatīvām sabiedrībām un plašāk tām piedalīties agroservisa uzņēmumu privatizācijā. Tik tiešām, - Gulbenes un Valkas "Lauktehniku", Valmieras "Agroķīmijas", Ludzas "spec-PMK" un daudzu citu servisuzņēmumu privatizācijā, kurai pieteikšanās termiņš ir beidzies jau decembrī, kooperatīvās sabiedrības vispār nav pieteikušās. Neskatoties uz to, man nav nekāda pamata pārmest privatizācijas komisijai par informācijas trūkumu vietējos masu informācijas līdzekļos. Visi šie dokumenti saskaņā ar likumu ir publicēti. Citos uzņēmumos pieteikšanās termiņi izbeidzās februārī vai tagad - martā. Šobrīd piesakās uzņēmumā strādājošo izveidotās uzņēmējsabiedrības, bet ļoti kūtri - kooperatīvās sabiedrības. Mums nav pārliecības, ka piedāvātie 3 mēneši kaut ko būtiski grozīs šajā situācijā. Un tajā pašā laikā mēs absolūti neiebilstam pret to. Ja Saeima izšķiras par šādu termiņa pagarinājumu, to var darīt, jo šie 3 mēneši attiektos apmēram uz 60 procentiem agroservisa uzņēmumu, un termiņš ietvertu maiju vai pat jūniju. Protams, es nedomāju, ka šajā laikā - maijā, jūnijā - notiks aktīvs kooperatīvo sabiedrību veidošanās process, tādēļ, ka lauksaimniekiem tas ir šajā ziņā ļoti neizdevīgs laiks, jo šajā laikā ir jāveic pavasara sējas darbi, un praktiski šīs kooperatīvās sabiedrības noteikti neveidosies. Rezumējot es gribu teikt, ka Zemkopības ministrija uzskata, ka apspriežamais privatizācijas pretendentu pieteikšanās termiņa pagarinājums, pirmkārt, neaptvers visus servisuzņēmumus (tātad reāli aptvers tikai 60 procentus no to skaita), un mums rodas bažas, ka iesākto privatizācijas procesu šis termiņš zināmā mērā nobremzēs, un katrs nokavētais termiņš, katrs nokavētais mēnesis ir par pamatu diezgan lieliem materiāliem zaudējumiem, jo es nevaru garantēt, ka visi šie uzņēmumu vadītāji, kas pašreiz pārvalda šos valsts uzņēmumus, vienmēr ir labticīgi noskaņoti par uzņēmuma mantas un darbības spējas saglabāšanu. Tāpēc es esmu jūs informējis. Ministrija un privatizācijas komisijas, protams, izpildīs tos likumus, par kuriem nobalsos Saeima, es vienkārši informēju par to, ko dod un ko nedod šie 3 mēneši. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_17-seq179 language "lv".
• 1994_03_17-seq179 speaker Janis_Kinna.
• 1994_03_17-seq179 mentions Q822919.
• 1994_03_17-seq179 mentions Q4102950.
• 1994_03_17-seq179 mentions Q2167704.
• 1994_03_17-seq179 mentions Q1807079.
• 1994_03_17-seq179 mentions Q1669018.
• 1994_03_17-seq179 mentions Q26472964.