Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq158> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq158 type Speech.
• 1994_03_17-seq158 number "158".
• 1994_03_17-seq158 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq158 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq158 spokenAs 46.
• 1994_03_17-seq158 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti, klātesošie! Es varbūt, lai saīsinātu šā apspriežamā un arī turpmāko divu likumprojektu labojumu izskatīšanas laiku, gribu konceptuāli pāris minūšu aizkavēt jūsu uzmanību sakarā ar visiem šiem trijiem likumprojektiem, tas ir, ar dokumentiem nr. 236, 237 un 238, jo pēc savas būtības tie ir identiski. Lai par katru nebūtu jārunā atsevišķi, es runāšu par šo konceptuālo nostāju dažas minūtes kopumā, ja jums nav iebildumu. Cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmais jautājums par dažiem labojumiem Augstākās padomes pieņemtajos likumos par agroservisu un lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju pēc sava apjoma ir pavisam neliels, tāpēc ceru, ka tas neaizņems arī daudz laika. Pēc savas politiskās un ekonomiskās nozīmes Latvijas laukiem un, es atļaušos teikt, arī Latvijas tautai kopumā tas ir svarīgs un varbūt pat izšķirošs. Reformas procesi laukos, kas saistīti ar privatizāciju, iet priekšgalā un arī kalpo kā izmēģinājuma poligons. Diemžēl tā ir rūgta patiesība, ka pirmatklājēji ne vienmēr atrod taisnāko ceļu. Arī reformas pirmajā etapā kolhozu privatizācijā tika pielaista ļoti būtiska kļūda, kuras sekas mēs jutīsim vēl ilgi. Būtiskākais ir tas, ka likumdošanas ceļā zemniekiem un zemei netika atgriezti ražošanas rīki, ko 1949. gadā atņēma. Ļoti daudzi zemnieki šobrīd, saņemot atpakaļ zemi, var veikalā nopirkt lāpstu un ar to ierakt kupicas, taču tas arī paliek viņu vienīgais ražošanas līdzeklis. Es, cienījamie deputāti, nebūt negribu izteikt kritiku iepriekšējās Augstākās padomes deputātiem un arī tiem kolēģiem, kuri ir mūsu vidū. Tāds bija laiks, un uz tālaika pieredzes veidojās izpratne par procesiem, kuri tobrīd arī bija. Ir sakāmvārds par tiem, kas mācās no savām kļūdām un kas nemācās no citu kļūdām. Visi mēs šo sakāmvārdu zinām, un es ticu, ka esam spējīgi mācīties arī no savām kļūdām. Arī attiecībā uz likumiem, par kuriem es šobrīd runāšu, ir jāapzinās, ka to labojumi ir būtiski un ka Augstākā padome tos pieņēma tālaika atbilstošajā ekonomiskajā un varbūt arī politiskajā situācijā. Pēc pašreizējās izpratnes par lauksaimniecības ražošanas sistēmu un par kooperāciju, kā arī vadoties pēc citu valstu pieredzes, mums ir iespēja pieņemt pareizākus lēmumus, izdarot dažus labojumus. Jums izdalītajos dokumentos piedāvātās izmaiņas paredz iespēju agroservisa un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes objektus privatizēt tikai ar ražotāju piedalīšanos, kad piedalās ražotāji - kooperatīvi un viņu kontrolpakete, lasi, daļa, ir paredzēta ne mazāka par 60 procentiem. Tā ir pirmā būtiskā konceptuālā atšķirība. Otrā, es domāju, pati būtiskākā izmaiņa, kas ir šo likumprojektu labojumos, ir tā, ka zemnieki var piedalīties arī agroservisa (kas gan nav iestrādāts), bet pārstrādes uzņēmumu privatizācijā, izlietojot savus un savu ģimenes locekļu sertifikātus. Un šis jau, cienītie, ir politisks jautājums. Tā ir pēdējā iespēja atdot lauku cilvēkam, zemniekam, kaut nedaudz atpakaļ no viņam atņemtās mantas un ražošanas līdzekļiem. Precizēta sertifikātu izmantošanas shēma ir jāparedz gan likumā par to lietošanu, pie kura, es ceru, Ministru kabinets strādā, gan arī kooperatīvu statūtos, paredzot katra kooperatīva dalībnieka daļu. Oponenti ir teikuši, ka zemniekam nevar dot, jo viņš jau nemācēšot saimniekot un bankrotēšot. Uzņēmumiem vajag investīcijas un apgrozības līdzekļus, uzņēmumiem ir parādi. Es gribu, cienītie kungi, teikt, ka zemnieks, privātražotājs, kopā ar lauksaimniekiem, lauku tehnisko inteliģenci, nemaz tik aprobežots nav. Un nemaz tik pārāk gudri nav arī tie komercstruktūru pārstāvji, kuri maiņas tirdzniecības laikā ir tikuši pie lielas naudas un varbūt ir gatavi šobrīd nopirkt tos uzņēmumus. Treškārt, par investīcijām un apgrozības līdzekļiem. Ir taču kredīti. Šādus kredītus Latvija no ārvalstīm saņēmusi 10 miljonus, kas ir paredzēti ražošanas tehnoloģiskajai pārkārtošanai, tas ir, saimniecības atveseļošanai. Vai šie līdzekļi šobrīd ir nonākuši saimnieciskajās struktūrās ražošanas atveseļošanai - tas, protams, ir mūsu, deputātu, izziņas jautājums. Ceturtkārt. Pārstrādes uzņēmumu parādu nokārtošanas jautājums var būt valdības, bet var būt arī Saeimas komisiju ziņā, cik lielā mērā tos dzēst, cik - iesaldēt. Tas, protams, ir ārkārtīgi smags jautājums, un tas skar daudzas ražošanas nozares, arī lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumus. Svarīgs ir arī nākamais konceptuālais jautājums par privatizācijas termiņu pagarināšanu. Veidojoties jaunajai ražošanas sistēmai - privātražotāju kooperatīviem - , diemžēl iecerētie tempi nav sasniegti, un šeit ir arī ļoti daudz tīri objektīvu apstākļu. Pirmkārt, viens varbūt no tiem ir arī šis materiālais balsts vai materiālais segums, kā mēs sakām, un tas ir šīsdienas jautājums. Lai veidotos kooperācija pārstrādātājiem un ražotājiem, ir vajadzīgs tīri likumisks pamats, kuru šodien mēs varētu sakārtot. Ne mazāk svarīgs jautājums ir nodokļu jautājums. Arī šodien runāja par apgrozības nodokļiem, un varbūt arī turpmāk, kad tiks skatīts peļņas nodokļu jautājums un citi likumdošanas sakārtošanas jautājumi, tiem ir jāpieiet ar tādu izpratni, ka it kā dažādām ražošanas formām nevar būt dažādas nodokļu sistēmas. Ja zemnieks viens ar, tad viņam ir citādi nodokļi. Ja trīs nopērk kopā traktoru, tad izveidojas kooperācija un uzreiz ir citi nodokļi - gan apgrozības, gan sociālais u. c. . Es domāju, ka tas būs mūsu tuvākais jautājums, kas jāizrisina, lai laukos vispār atsāktos ražošana, lai zemnieki varētu izdzīvot. Es, cienītie kolēģi, konceptuāli tālāk runāt vairs negribu. Es domāju, ka viss kopumā ir skaidrs. Dokumenti ir izdalīti. Tikai gribu pateikt to, ka zemnieki gaida šo likumu labojumus. Pie manis vakar ieradās Jelgavas rajona zemnieku pārstāvji un lūdza mani atgādināt no šīs tribīnes, kur tika runāts par "Jelgavas dzirnavnieka" privatizāciju un šo zemnieku kooperatīvās sabiedrības likteni, ka mūsu Saeimas runāšana, kā lai to pasaka, neapvainojot ne vienu, ne otru, ka tā vispār nav neko devusi, lai neteiktu asāk. Tātad arī šie likumu labojumi, kurus mēs šodien pieņemsim, ir būtiski, lai atrisinātu varbūt gan "Jelgavas dzirnavnieka", gan arī citu rajonu ražotāju praktisko iespēju piedalīties savas produkcijas tālākā pārstrādē, glabāšanā, dziļākā pārstrādē, realizācijā, aizejot līdz pat vairumtirdzniecībai. Ka tas nav jāizdomā ne man, ne jums, ka tā ir pasaules prakse un pieredze - to zina visi lauksaimnieki un tautsaimnieki, un, es domāju, arī deputāti, kuri ir bijuši Eiropas valstīs. Viņi zina šo saimniecisko sistēmu. Cienītie kolēģi, skatoties ārā pa logu, nav jānosaka gadalaiks, bet ir jāpatur prātā, ka tomēr ir pavasaris, zemnieki sēs, un viņi arī cer, ka viņiem būs kur šo ražu likt un arī kur šo ražu glabāt. Un tāpēc, es domāju, arī mums ir jāstrādā pietiekami operatīvi, jo zemnieki neko no mums jau īpašu neprasa - tikai to, lai mēs pieņemtu atbilstošus likumus, lai valdība zemniekam nodrošinātu saimniecisko aizsardzību, un tad viņš varēs strādāt un saglabāt gan tautu, gan pabarot arī mūsu ļaudis. Tālāk man ir lūgums paņemt pirmo pieteikto likumprojektu - 235. dokumentu, kas ir jūsu priekšā. Tas ir "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"". Šeit ir atbalstīts...".
• 1994_03_17-seq158 language "lv".
• 1994_03_17-seq158 speaker Andris_Rozentals.
• 1994_03_17-seq158 mentions Q822919.
• 1994_03_17-seq158 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq158 mentions Q79820.
• 1994_03_17-seq158 mentions Q193089.
• 1994_03_17-seq158 mentions Q8436.
• 1994_03_17-seq158 mentions Q179830.