Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq123> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq123 type Speech.
• 1994_03_17-seq123 number "123".
• 1994_03_17-seq123 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq123 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq123 spokenAs 77.
• 1994_03_17-seq123 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savas domas sakarā ar jautājumu par zvērināto tiesu. Jūs atceraties, ka, strādājot pie likuma "Par tiesu varu", mēs iestrādājām zvērināto tiesu institūciju, pie kam mēs vadījāmies šeit pēc tā, ka pasaules justīcijas praksē šādas zvērināto tiesas institūcijas pastāv. Mēs domājām par to, lai ieviestu šādas lielas garantijas īpašas kategorijas lietu izskatīšanai. Runa ir par tām lietu kategorijām, kur tiek izskatīti noziegumi, par kuriem ir paredzēts, ir iespējams piespriest nāves sodu. Es domāju, jūs atceraties, ka bija tāda iepriekšēja diskusija un arī presē par to, vai vispār mēs Latvijā saglabājam nāves sodu vai ne. Jums ir zināms, ka pasaulē ir liela kustība par to, lai vispār nāves sodu atceltu, bet mēs pie šā jautājuma neķērāmies klāt tāpēc, ka tomēr mūsu sabiedrībā vēl valda uzskats, ka sabiedrībai ir jābūt zināmai aizsargstruktūrai pret sevišķi bīstamiem noziegumiem. Runājot par zvērināto tiesu, mēs domājām par divām lietām: vispirms lai garantētu tiem cilvēkiem, kuriem draud nāves sods, ka viņu liktenis tiks izspriests optimāli - maksimāli vispusīgi un skrupulozi. Tas ir no vienas puses, bet, no otras puses, lai sabiedrība būtu aizstāvēta un lai sabiedrība būtu droša par to, ka, teiksim, šajā gadījumā tiešām tā tiks atbrīvota no personas, kura tai ir sociāli bīstama. Tagad, kad mēs konkrēti ķēramies pie kriminālprocesa normām, kas regulē šo zvērināto tiesu darbību, tieši no šā viedokļa, par kuru es nupat teicu, es personīgi un arī daudzi citi Juridiskajā komisijā, un arī juristi praktiķi tomēr nonācām pie slēdziena, ka šīs normas absolūti negarantē ne šo personu tiesību garantiju, ne sabiedrības tiesību garantiju. Un, proti, jau pašā procesa gaitā, ja mēs vēršamies pie 433. panta, mēs redzam, ka šie piesēdētāji, kuriem nāksies taisīt savu verdiktu un lemt "jā" vai "nē", vainīgs vai nevainīgs, respektīvi, vai var piespriest nāves sodu vai ne, viņi paši tiesas procesā pat jautājumus nedrīkst uzdot nevienam, bet tikai caur tiesas priekšsēdētāju. Tālāk. Mūsu debatēs advokātiem, prokuroriem nav tiesību skart veselu virkni jautājumu, kas ir tieši saistītas ar vainas jēdzienu, respektīvi, runāt par tām sekām, ko šis nodarījums ir nesis sev līdzi. Tas ir 424. pants. Tālāk. 426. panta 4. punktā mēs lasām, ka nekādi krimināllietas materiāli zvērinātajiem piesēdētājiem netiek nodoti tad, kad viņi iet apspriesties, respektīvi, viņiem ir jāpaļaujas uz savu atmiņu, pie tam runa nav par juristiem - tie nav juristi, tie ir piesēdētāji. Tas tikai ir viņu iespaids par lietām, varbūt kaut kādas piezīmes, kuras viņi paši ir darījuši, bet pie pašas lietas viņi nemaz nedrīkst ķerties, jo tās lietas viņiem līdzi nav. Tālāk. 429. panta 4. punktā ir noteikts, ka viņu verdiktam ir spēks tikai tad, ja viņi to ir pieņēmuši vienbalsīgi. Tas nozīmē, ka, ja kaut viens no šiem 12 cilvēkiem - nejuristiem - pateiks - nē, tātad no tā būs atkarīgs arī tiesas spriedums. Tādējādi, ja viņš ir pateicis - nē, kaut viens no viņiem, tad tiesnesis vairs nevarēs taisīt notiesājošu spriedumu. Tas, no vienas puses, it kā aizsargā to cilvēku, bet, ja mēs runājam par patiesības atklāšanu, par juridisko pierādījumu vērtēšanu, tad tas, manuprāt, negarantē taisnīgu spriedumu. Un tālāk. 432. pants.".
• 1994_03_17-seq123 language "lv".
• 1994_03_17-seq123 speaker Ruta_Marjasa-1927.
• 1994_03_17-seq123 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq123 mentions Q79820.